Padziļina zināšanas foreļu audzēšanā

2009. gada 21. septembris 11:16

2702

Lai uzlabotu zivsaimnieciskā potenciāla izmantošanu, Apes novadā, Zvārtavas pilī, trīs dienas tika rīkotas mācības akvakultūras nozarē iesaistītiem cilvēkiem. Starp tiem bija Apes novada zivju audzētāji.

“Latvijas zivsaimniecība un akvakultūra šobrīd saskaras ar vairākām problēmām. To risināšanu ietekmē speciālās izglītības un zināšanu trūkums šajā nozarē. Lai situāciju mainītu, Latvijas Zivju resursu aģentūra kopā ar Vēžu un zivju audzētāju asociāciju, ar Norvēģijas Akvakultūras pētniecības institūtu apvienību un Latvijas Universitāti īsteno projektu. Tajā ir vairākas aktivitātes. Viena no tām paredz padziļināt speciālo zināšanu apguves iespējas. Ar tādu mērķi ir organizētas mācības Zvārtavas pilī, kur pulcējušies galvenokārt vidzemnieki, bet mācības būs arī Kurzemē, Latgalē un Pierīgā,” stāsta projekta atbildīgais par publicitāti Kaspars Abersons.

Pievēršas foreļu audzēšanai
Apes novada zemnieku saimniecības “Kraukļi” īpašnieks Artūrs Ceļmillers, zemnieku saimniecības “Mežvīri” īpašnieks Gundars Pihlis un SIA “Grūbe Hidro” valdes loceklis Dzintars Raibekazs aktīvi iesaistās diskusijās par mācībās iekļautajām tēmām. Tajās ir iespēja iepazīt Norvēģijas zivsaimniecības un akvakultūras speciālistu pieredzi. G.Pihlis stāsta, ka iecerējis audzēt foreles. Tām pērn ierīkoti dīķi 0,3 hektāru platībā. Diemžēl kaut kas nav izdevies, un daļa zivju aizgāja bojā. “Gribēju par foreļu audzēšanu uzzināt vairāk, tāpēc iesaistījos mācībās. Norvēģi ir apkopojuši savu pieredzi uzskatāmos materiālos, ar kuru palīdzību var iegūt vispusīgu informāciju un arī uzzināt daudz jauna,” atzīst Gundars.
K.Abersons informē, ka ir sagatavota programma studijām Latvijas Universitātē, taču pagaidām nav zināms, kad tajā varēs mācīties. Projektā ir paredzēts arī sagatavot lektorus, kuri izglītos zivsaimniekus akvakultūras nozarē. Starp tiem būs Alūksnes novadā dzīvojošais ihtiologs Armands Roze, zivju audzētavas “Silenieki” pārvaldnieks.

Rosina zivju audzētājus kooperēties
“Ir jābūt vienotai izpratnei par to, ko Latvijā iespējams paveikt zivsaimniecībā. Protams, viens nevar aizņemt lielu daļu tirgū, jo ir vajadzīgs nodrošināt lielu zivju apjomu un plašu sortimentu. Tāpēc vietējie zivju audzētāji tiek rosināti kooperēties. Tikšanās un iespēja iepazīt citam citu ir labs pamats sadarbībai,” skaidro projekta vadītāja Gaļina Kaņējeva. G.Pihlis norāda, ka viņam nav nekas pret šo ieceri. Viņš gatavojas paplašināt dīķu saimniecību foreļu audzēšanai. Turklāt tiks izveidots baseins, lai arī ziemas periodā būtu zivis tirdzniecībai. “Zivsaimniecības attīstībai Latvijā ir vēl neizmantotas iespējas. Vajadzīgs laiks, lai šo nozari attīstītu,” secina G.Pihlis.

Pēta mazo ezeru apsaimniekošanu
Projekta aktivitātēs iekļauta piecu mazo ezeru izpēte, ko veic universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedra. Paredzēts mazināt pieredzes trūkumu mazo ezeru apsaimniekošanā. K.Abersons norāda, ka šobrīd lielākā daļa mazo ūdenstilpju vispār netiek apsaimniekota. Tiks izstrādāta un ieviesta Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas un akvakultūras informācijas sistēma, kura funkcionēs arī pēc projekta pabeigšanas.” Ceram, ka projekta aktivitātes palīdzēs speciālistiem un uzņēmējiem labāk īstenot savas biznesa ieceres, uzlabos mazo ūdenstilpju apsaimniekošanu un veicinās zivsaimniecības attīstību,” uzsver K.Abersons. Projekts tiek īstenots ar Norvēģijas valdības finansiālu atbalstu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Padziļina zināšanas foreļu audzēšanā

Kategorijas