Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Loreta Jargane

2020. gada 31. janvāris 00:00

28

Šovasar notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisināsies no 3. līdz 12. jūlijam Rīgā. Arī Alūksnes un Apes novadu jaunieši piedalīsies šajā grandiozajā pasākumā. Alūksnieši var būt īpaši lepni, jo pūtēju orķestru koncerta “Svētku rota Latvijai” mākslinieciskā vadītāja ir alūksniete Ilze Līviņa.
Jāuzsver, ka svētku repertuāra apguves un atlases skates norisināsies laika posmā no 13. februāra līdz 30. aprīlim, savukārt svētku dalībniekus paziņos līdz 12. maijam.

Par pūtēju orķestra
koncertu
Šajos svētkos būtiska nianse ir tā, ka pūtēju orķestru koncerta “Svētku rota Latvijai” mākslinieciskā vadītāja ir horeogrāfe un maģistre izglītības zinātnē, Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Par konkursu un nolikumiem viņa stāsta: “Svētku koncepcijas konkurss bija jau 2018. gada nogalē, kad jomu eksperti izvēlējās mākslinieciskos vadītājus koncertam. 2019. gads jau bija kā sagatavošanās posms. Runājot par koncepcijām, daudziem šķiet, ka tas ir pats par sevi saprotams. Nē, tā nav. Ja paskatāmies nolikumu - koncepcija bija jānosūta, izpildot pilnīgi visus nosacījumus. Pēc jomu speciālistu izvērtējumiem atklāj tikai vienu koncepcijas autoru, tikai to, kurš ieguvis visaugstāko vērtējumu.”
Nesen, 16. janvārī Rīgā notika māksliniecisko vadītāju preses konference, kur četri lielāko koncertu mākslinieciskie vadītāji dalījās ar informāciju par to, ko koncertos atspoguļos. Tajā piedalījās arī I. Līviņa.

“Skaņu rota Latvijai” -
9. jūlijā
Pūtēju orķestru horeogrāfe norāda, ka gan orķestru ģenerālmēģinājums, gan oficiālais pasākums, tāpat kā pirms pieciem gadiem, norisināsies 9. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, un tie būs par maksu. Pūtēju orķestru koncerts “Skaņu rota Latvijai” būs mūsdienīgs, dzīvespriecīgs, uzmundrinošs, iedvesmojošs Latvijas skaņu rotājums. Plānoti 1600 Latvijas skolu pūtēju orķestru dalībnieki un ap 42 orķestriem. Koncertā izskanēs tikai latviešu un lietuviešu komponistu skaņdarbi, kā arī pirmatskaņojumi.

Atbalsta koncepciju otro reizi
“Prieks, ka jau otro reizi veiksmīgi esmu izvēlēta, acīmredzot mans plānošanas process ir tas, kas žūrijas komisijai lika izvēlēt mani. Mans pluss noteikti ir tas, ka pārzinu pūtēju orķestrus. Grūti ir rakstīt koncepciju tiem, kuri to nepārzina. Kāpēc Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas orķestrim bieži vien ir labs novērtējums un esam līderi defilē programmās? Daudziem orķestriem ir uzrunāti ļoti augstas klases horeogrāfi ar savām vīzijām, bet diemžēl tās izplēn, jo tā nav tikai horeogrāfija dejā. Plānojot pūtēju orķestru horeogrāfiju, ir jāizprot katrs instruments. Ja neesi bijis tajā iekšā, ir ļoti grūti to izprast. Tāpēc nevar rēķināties, ka cilvēki ar bungām  varēs grozīties uz visām pusēm, viņiem jāsaprot, kas būs pretī. Ja spēlē bungas un pretī -  trombonu, tad nevar tos likt vienu otram pretī. Ir jāizvēlas rādiuss. To vienkārši deju horeogrāfi nevar izdarīt.” saka I. Līviņa.

Orķestrī gan puiši, gan meitas
Ieskicējot koncerta būtību, horeogrāfe norāda, ka tas veidosies gan pēc novadu grupām, gan pēc sarežģītības pakāpēm. “Pūtēji aktīvi gatavojas, notiek kopmēģinājumi -  Latgalei un Vidzemei tie būs Gulbenē 6. martā, 7. martā - Zemgalei, Kurzemei, Rīgai un tās apkārtnei – Rīgā. 
I. Līviņa atzīst, ka līdz ar pūtēju orķestru koncerta “Svētku rota Latvijai” plānošanu nedēļas nogalēs nākas doties izbraukumos. Protams, arī E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas orķestris aktīvi gatavojas svētkiem. Tas ir sarežģīts process, jo tiks veidota gan atsevišķa defilē programma, gan Vidzemes, Latgales defilē programma. Visi defilējošie orķestri koncertu sāks ar koncerta virsdiriģenta Agra Celma “Rotā puiši, rotā meitas” pirmatskaņojumu, kurā uzsvērs meitu un puišu būtību, rotāšanos. “Pirms desmitiem gadu šķita, ka orķestros ir tikai puiši un vīrieši, tagad ir pierādīts, ka arī meitenes var spēlēt orķestrī. Orķestros meitenes spēlē visus instrumentus. Jāizskauž stereotips, ka viņas spēlē tikai flautas. Ļoti daudzas meitenes arī mūsu orķestrī spēlē pat trombonus, kas ir publiku pat ļoti piesaistošs instruments,” uzsver I. Līviņa.
Jābilst, ka Vidzemes pūtēju orķestru virsvadītājs ir Sandors Līviņš.

Savīsies bizē
Svētku vadmotīvs ir “rotā”, tādēļ arī pūtēju orķestru koncertā svarīga būs rotāšanās, kur pretējie dzimumi veidos saspēli. I. Līviņa atklāj, ka viens no svētku identitātes vizuālajiem elementiem ir bize, tādēļ arī koncertā pūtēji “sapīsies” vienā bizē. “Tas būs redzams arī vizuāli, piemēram, meitenēm matos būs sapītas lentas bizēs vai arī katrai būs sava frizūra – bet kā bize,” ieintriģē I. Līviņa.
Par prognozējamo dalībnieku skaitu svētkos no Alūksnes un Apes novadiem, gatavošanos svētkiem un tērpiem vēstīsim pēc tam, kad februāra vidū būs aizritējusi XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku novada koordinatoru tikšanās.

Koru koncerts “Dziesmubērns”Mēģinājumi: 
no 7. līdz 10. jūlijam.

Ģenerālmēģinājums: 10. jūlijs.

Koncerts: 11. jūlijs.

Dalībnieku skaits - 12 000:
- jauktie kori;
- 5. - 9. klašu un 5. - 12. klašu            kori;
- zēnu kori;
- pūtēju orķestri;
- instrumentālisti;
- intermēdiju dalībnieki.
Repertuārā - 25 dziesmas.
Biļešu un ielūgumu politika uz svētku koncertiem:

Ieeja par brīvu:
bērniem līdz 7 gadu vecumam bez atsevišķas sēdvietas.

20% atlaide:
skolēniem un daudzbērnu ģimenēm ar “3+ ģimenes karti”.

Pasākuma norises vietas zemākā pieejamā cena:
personām ar kustību traucējumiem un viņu pavadošajām personām.
Biļešu tirdzniecību plānots uzsākt 2020. gada maijā.

Valsts budžeta finansējums svētku norisei 2020. gadā - 6 354 235 eiro.

Svētku laikā kopā plānoti 60 pasākumi – 40 pasākumi par brīvu un 20, iegādājoties biļetes.
Avots: Valsts Izglītības satura centrs

Kategorijas