Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Izstādē “Balttour” - Alūksnes jaunumi un Apes dižgari

Sandra Apine
Laikraksta arhīvs

2020. gada 31. janvāris 00:00

11

Atjaunotais Dienvidu tornis Livonijas ordeņa pilsdrupās un Gājēju taka, kas vijas visā pilsdrupu garumā, trošu nobrauciens virs Alūksnes ezera ir tikai divi no jaunumiem, ar ko no 31. janvāra līdz 2. februārim notiekošajā starptautiskajā izstādē “Balttour” potenciālos viesus iepazīstinās Alūksnes novada tūrisma organizatori. Savukārt Apes novads nāks klajā ar piedāvājumu doties mācību un atpūtas ceļojumā “Dižgaru ceļš”.
Tūrisma organizatori abos novados “Alūksnes un Malienas Ziņām” paver priekškaru uz “Balttour” skatuves. Sadarbībā ir spēks, tādēļ tāpat kā iepriekšējos gados Alūksnes un Apes novadi startēs vienotā “Vidzemes šosejas pieturu” piedāvājumā, stāstot interesentiem gan jau par daudzu iecienītām pieturvietām uz Vidzemes šosejas, gan par jaunām iespējām, kas šajā reģionā jāizmanto. Taču katrā no novadiem ir arī savas unikālās “odziņas”, jaunumi, par ko vēstīt potenciālajiem viesiem.

Pilssalas krāšņums un
“zip – line”
Jau tagad Alūksnes Pilssala ar atjaunotajiem un no jauna veidotajiem objektiem ir apmeklētākā apkārtnē. Drīzumā varēs novērtēt arī solīto gaisa trošu ceļu pāri Alūksnes ezeram jeb “zip – line” aktīvākas atpūtas cienītājiem. Tas būs jaunās tūrisma sezonas “āķis”. Taču ne tikai.
“Šis gads Alūksnei ir īpašs, jo aizvadām to pilsētas simtgades zīmē, tādēļ īpaši priecē visi jaunumi, kas pēdējo pāris gadu laikā tapuši un jau kļuvuši apmeklētāju iecienīti. “Balttour” akcentēsim arī Veclaicenes apvidus pievilcību, Alūksnes Bānīša staciju, kā arī Dienvidu torni, kas tiks atvērts apmeklētājiem pavasarī, un “zip – line”. Tāpat arī neaizmirsīsim vērtības, kas mums jau ir gadu no gada – iecienītie muzeji, teritorijas un takas gan gājējiem, gan velobraucējiem. Uzsvars būs uz to, ka Alūksnes novadā ir, ko darīt, un ne vienu dienu vien,” uzsver Alūksnes novada tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere.

Pa dižgaru pēdām
Savukārt Apes novada pašvaldības aģentūras “Apes kultūras un tūrisma centrs” direktore Iveta Kovtuņenko pastāstīja, ka jaunajai sezonai ir sarūpēts kaut kas pavisam jauns, kas ieinteresēs gan zinātkāros, gan vienkārši atpūtu alkstošos tūristus. “Uzskatām, ka jāceļ saulītē un jārunā par mūspuses kultūrvēsturi un īpašajiem novadniekiem – dižgariem, ar kuriem lepojamies ne tikai mēs, bet visa Latvija. Tādēļ jaunajā tūrisma sezonā papildus jau iecienītajām pieturvietām uz Vidzemes šosejas piedāvāsim piedalīties mācību un atpūtas ceļojumā “Dižgaru ceļš”,” iepazīstina I. Kovtuņenko.
Braucot pa Vidzemes šoseju, ceļojums rosinās iegriezties Virešu novadpētniecības centrā “Mājvieta” un iepazīt Kornēlijas Apškrūmas daiļradi un vaļaspriekus. Turpinot maršrutu, ceļotājs nonāks Gaujienā, kur varēs klātienē iepazīties ar komponista Jāzepa Vītola līdzinieku un komponista paradīzi. Seko Trapene, kur varēs izstaigāt dzejnieka Ojāra Vācieša bērnības takas un novadpētniecības centrā iepazīt viņa “astoņus kustoņus”. Dižgaru apciemojums noslēgsies Apē, rakstnieces Elīnas Zālītes memoriālajā muzejā. Tur ciemiņus gaidīs izlaušanās spēle, kurā vēsture saplūdīs ar mūsdienām. “Būs interesanti noskaidrot, vai no Elīnas Zālītes mājas kāds tiks arī ārā,” ieinteresē
I. Kovtuņenko.
Svarīgi, ka šis ceļojuma piedāvājums iekļauts arī programmā “Latvijas skolas soma”, kas aicina skolu jaunatni iepazīt daudzveidīgas kultūras un mākslas norises.

Latvijas tūrisma
jaunumi

◆ Gaisa trošu nobrauciens Alūksnē.
◆ Senlietu krātuve Pāvilostā.
◆ Santjago ceļš Dobeles novadā.
◆ Ogres novada audiogids.
◆ Tērvetes veloparks un namiņš kokos.
◆ Atpūta Siguldā.
◆ Piļu un muižu maršruts.
◆ Skulptūrmaršruts Jelgavā.
◆ Viena diena Lielaucē.
◆ Amatniecības centrs Krustpils novadā.
◆ Hidroelektrostacijas vēsture Aizkrauklē.
◆ Latvijas kontūra Ventspilī.
Avots: www.balttour.lv
Dienvidu torņa pārbūveAlūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.
Projekta autoru SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā.
16. gadsimta otrajā pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gadsimta zīmējuma. Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA “ARCHEO” arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos. Pie dienvidaustrumu apkārtsienas atsegti un padarīti apmeklētājiem redzami arī kādas būves pamati un krāsns fragments. Iespējams, ka šīs izpētes rezultāti būs vērā ņemams materiāls Latvijas vēstures pētniekiem.
Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis ir vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām. Veicot tā atjaunošanu, konservētas esošās oriģinālās torņa akmens mūra ārsienas.
“Tā kā torņa augšējā daļa bija zudusi, to papildinājām ar koka karkasu, kas no ārpuses apšūts ar vertikāliem dēļiem. Pēc atjaunošanas Livonijas ordeņa pils tornis var lepoties ar sarkaniem māla kārniņiem klātu konusveida jumtu, kas uzbūvēts no jauna. Strādājot komandā un sadarbojoties ar arhitektu, arheologu, projekta vadītāju un piesaistītajiem speciālistiem, esam centušies saudzīgi pieskarties vēsturiskajam mantojumam un to atjaunot. It īpaši vēlos atzīmēt veiksmīgo sadarbību ar Latvijas amatniecības kameras namdariem, kuri piedalījās koka konstrukciju izstrādē,” stāsta SIA “RERE Meistari” projektu vadītājs Andris Sausiņš.
Torņa zemes stāvā rekonstruēta velve, pārējie divi stāvi izvietoti bijušā torņa grīdas līmeņos un savienoti ar atklātām iekšējām koka kāpnēm. Atbilstoši oriģinālajiem fragmentiem rekonstruēta vienīgā šaujamlūka, kas vēl bija saglabājusies, bet torņa augšmalā izvietoti logi. Savukārt zemes stāva grīda veidota no turpat tornī atrastajiem autentiskajiem jumta kārniņu fragmentiem.
Tumšajā diennakts laikā Dienvidu torņa senatnīgie mūri ir izgaismoti zaļā, zilā, violetā un sārtā gaismā, radot īpašu noskaņu. Pašlaik apmeklētāji torni var aplūkot no ārpuses, bet jaunajā tūrisma sezonā to varēs apskatīt arī no iekštelpas, uzkāpt pa kāpnēm un no torņa baudīt Alūksnes ainavu.
“Nākotnes ieceres ietver viduslaiku pils apkārtsienas, it īpaši austrumu pusē, konservāciju, iekšpils jeb kastelas marķēšanu, kā arī visa pils kompleksa pārdomātu un informatīvi aktīvu eksponēšanu,” norāda A.  Lapiņš.


Kategorijas

Kategorijas