Eiropas Savienība - bez Lielbritānijas

2020. gada 7. februāris 00:00

31. janvārī Lielbritānija oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Praksē līdz ar “Brexit” maz kas uzreiz mainīsies, jo ir sācies pārejas periods, kas ilgs vismaz līdz šā gada beigām. Kā pārmaiņas ietekmēs tur dzīvojošos latviešus un Latvijas uzņēmējus?
Pārmaiņas būsSandra Dunkure, 15 gadus dzīvo un strādā Skotijā:
“Uz Skotiju aizbraucu peļņā uz trim mēnešiem un aizskrējuši jau 15 gadi. Visiem pašlaik aktuālā tēma ir “Brexit”, protams, mēs visi sekojam līdzi informācijai, jo lielākas vai mazākas, bet tās būs pārmaiņas. Lielbritānijas parlaments apstiprināja likumprojektu par izstāšanos no ES, toties Skotijas parlaments šomēnes jau noraidīja likumprojektu un atkārtoti pauda opozīciju pret Londonas valdības “Brexit” vienošanos Briselē.
Vairums “Brexit” referenduma dalībnieku Skotijā 2016. gadā nobalsoja pret valsts izstāšanos no ES, toties kopumā Lielbritānijā par izstāšanos nobalsoja 52 %. Arī mums, migrantiem, kuriem bija “iedzīvotāja statuss”, bija balsstiesības, un mūsu interesēs bija balsot par palikšanu ES, jo tad mūsu tiesības aizsargātu ES likumi. Tā kā man jau bija iedzīvotāja statuss, tad pērn nokārtoju arī pastāvīgā iedzīvotāja statusu, lai varētu turpināt dzīvot, strādāt un ceļot Lielbritānijā. Arī citiem iebraucējiem nebija problēmu.
Cik dažādi ir cilvēki, tik dažādi ir iemesli migrācijai. Mana pirmā doma bija nopelnīt naudu ģimenei. Pēc tam, iepazīstot valsti, apstākļus, sapratu, ka sociālās garantijas ir tās, kas ļauj justies droši par rītdienu. Un tas nav noslēpums, ka tieši Skotijā tās ir lielākas (piemēram, jaunajai ģimenei ir iespēja saņemt valsts dzīvokli, bērna pabalsts ir 60 mārciņas nedēļā, sasniedzot 60 gadus senioriem braukšana sabiedriskajā transportā ir par brīvu un medikamenti, ko izraksta ārsts, ir par brīvu). Es pati izmantoju iespēju mācīties koledžā angļu valodu un saņemt stipendiju.
Atzīstu, mana sirds ir dalīta - manas saknes ir Latvijā un zari Skotijā, jo vecākajai meitai Inesei dēliņš Aleks dzimis Skotijā un jau iet skolā. Jaunākā meita Rūta pēc ģimnāzijas absolvēšanas Alūksnē izvēlējusies studēt bioķīmiju Aberdīnas universitātē.
Pazīstu latviešus, kuri atgriezušies Latvijā. Vīrs Voldemārs jau pusgadu kā atgriezies Latvijā, strādā un gaida mani – domāju, ir pienācis laiks viņam sekot.”
Jāturpina kvalitatīvi strādātModris Lazdekalns, akciju sabiedrības “Almo Hardwood” valdes priekšsēdētājs:
“No uzņēmēja viedokļa skatoties, līdz ar “Brexit” nekas globāli nemainīsies. Produkciju uz Angliju tirgojām, pirms pievienojāmies Eiropas Savienībai un Eirozonai. Arī pašlaik to eksportējam uz Lielbritāniju un plānojam to darīt arī turpmāk.
Mēs pēc “Brexit” sagaidām lielākas birokrātiskās procedūras, kas saistītas ar muitu, papildu sertifikācijām, valūtu risku vai svārstībām, jo pašlaik lielākā daļa līgumu, kas mums ir ar klientiem Lielbritānijā, noslēgti eirovalūtā. Līdz ar to mēs savā pusē izvairāmies no valūtas riskiem. Kas zina, nākotnē varbūt būs jāatgriežas pie mārciņām. Acīmredzot pēc gada pieaugs izmaksas, jo gan muita, gan iespējamās sertifikācijas, gan valūtas riski sadārdzinās gala produkta izmaksas. Lielbritānijā cena, iespējams, nemainīsies, bet “jostu savilkšana” būs uz mūsu rēķina un būs jāražo vēl produktīvāk.
Jāteic gan, ka jau pēdējos divus gadus nav viegli eksportēt produkciju uz Lielbritāniju. Tas gan nav tādēļ, ka viņi jau bija “Brexit” gaidās. Tas vairāk bija saistīts ar globālām tendencēm: kāds tirgo lētāk vai iepludina lielāku daudzumu materiālu - rezultātā esam spiesti piekāpties vai pielāgoties situācijai. Galvenie faktori ir cena, precizitāte laikā un kvalitāte, tādēļ šobrīd ir svarīgi turpināt darbu ar jau esošajiem klientiem Anglijā un “nemeklēt jaunus piedzīvojumus” šajos juku laikos. Mums Lielbritānijā pašlaik ir trīs stabili klienti, kuriem regulāri jau vairākus gadus sūtām savu produkciju. Ir vēlme pārdot vairāk, bet tirgus situācija ir tāda, kā ir. Arī māte Daba “palīdz”, jo siltā laika dēļ ir visai apgrūtinoši iegūt izejmateriālus. Lai gan to cenas pieaug, tas veido deficītu arī noieta tirgos. Rezultātā preču plūsma ir lēnāka un vairāk situāciju nogaidoša.
Lai mazinātu risku ar “Brexit”, mēs cenšamies attiecīgās kvalitātes materiālu piedāvāt arī citos noieta tirgos. Mūsu uzņēmums risku ir sadalījis un līdzīgu produkciju eksportējam arī uz citām valstīm.”

Dace Plaude

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Eiropas Savienība - bez Lielbritānijas

Kategorijas