Mājlopi līdz vēderam dubļos

2020. gada 7. februāris 00:00

1130

Ja šonedēļ nebūtu mazlietiņ uzsalis un šo rindu autorei nebūtu līdzi atbilstošu apavu brišanai, visticamāk tik spilgtu ainu kā fotoattēlos ieraudzīt neizdotos, jo tai vienkārši nevarētu piekļūt. Taču piekļūt bija svarīgi, jo redakcijā vērsās Alūksnes novada iedzīvotāja, kura savās ikdienas gaitās Alsviķu pagasta Strautiņos jau ilgstoši bijusi spiesta vērot bēdīgos apstākļos turētus lopus.
“Es tur ikdienā braucu garām. Lopiņi visu laiku ir iestiguši dubļos, esmu fiksējusi fotogrāfijas, kurās var redzēt arī nepietiekamu barošanu. Lopiņiem pamests salmu rullis plastmasas apvalkā un pašiem tas ir jāizplēš, lai tiktu pie barības. Es vairs nevarēju klusēt,” stāsta garāmbraucēja, kura savu vārdu nevēlas paust publiski.
Satraucošais stāsts klātienē apliecinājās vēl skarbāk - saimniecībā Alsviķu pagasta “Puntužos”, kopā saspiedušies pie nelielas salmu kaudzes, uz nelūgto viesi bēdīgi vērās vismaz 30 bullīši, kuri līdz vēderam bija iestiguši pašu samīcītajos dubļos. Turpat arī nokārtojās, un, ja gribēja padzerties, bija vēl krietnāk jāiebrien dubļos, kur stāvēja dzeramā sile, un visgrūtāk tas bija paveicams mazajiem teliņiem.
Turpinās no 1. lappuses

Lopi ganījās pie kūts, kuras izmēri arī šķietami neatbilda to skaitam. Vispārējo drūmo ainu pastiprināja arī turpat netālu dubļos nogrimušais traktors.
Izdevās sastapt arī saimnieku Daini Dimdiņu, kurš piekrita sarunai par situāciju viņa saimniecībā, atzīstot, ka jau gaidījis šādus pārmetumus. “Mana saimniecība ir ceļa malā, te katram garāmbraucējam viss labi redzams, tādēļ arī sūdzētāju pietiek. Citās saimniecībās jau ir tas pats, vienkārši tās nav acu priekšā. Aizbraucat uz Kalnienu vai tepat, pie Tūjas pieturas, piemēram, arī ir tāds pats stāvoklis,” viņš saka.

Vaino laikapstākļus
Saimnieks noliedz, ka lopi tiktu turēti sliktos apstākļos, norādot, ka viņiem ir kūts, bet dubļus likvidēt nav viņa spēkos, vainojot pārāk silto ziemu un valsts lauksaimniecības politiku kopumā, jo tā neatbalsta grūtībās nonākušās lopkopības saimniecības. “Ar dabu cīnīties ir bezjēdzīgi, un šī gada laikapstākļi āra ganāmpulku turēšanai ir briesmīgi. Lopi taču izmīca jau tā mitro zemi, un tur nekā nevar darīt. Pārvedīšu uz citu vietu - būs tas pats. Te nav lāga, kur turēt, viss izšķīst. Tika jau turētas tur augšā, bet tāpat jau samīda dubļus,” viņš stāsta. Tad varbūt kūtī? “Nu, var jau turēt iekšā, bet visas tur nav, kur piesiet, un lielākas novietnes būvēšanai man nav līdzekļu. Pie tam, mani lopi ir pieraduši ārā dzīvot, negrib iekšā,” uzsver saimnieks.
Uz iebildi, ka lopiņi ir ne tikai pamesti dubļos, bet netiek arī pienācīgi baroti, ko apliecina anonīmā ziņotāja foto ar celofānā ietīto nesasniedzamo sienu, saimnieks pārmetumu noraida, uzsverot, ka nav ieinteresēts Šarolē šķirnes gaļas lopus mērdēt badā. Arī Pārtikas un veterinārais dienests viņu senāk esot apciemojis, toreiz gan neatrodot nekādus pārkāpumus.

Plāno lopus pārdot
D. Dimdiņš nespēju uzkrāt līdzekļus saimniecības uzlabošanai saista arī ar neatbalstošo lauksaimniecības politiku un ekonomisko situāciju kopumā. Viņam ir arī Eiropas projekta saistības. “Ja kādreiz vēl ar govju turēšanu varēja iztikt un pat nopelnīt, tad tagad jebkurš atbalsts un subsīdijas ir samazinātas līdz minimumam. Gaļai normālas cenas nav. Sākumā man bija liels entuziasms nodarboties ar lopkopību, bet tagad esmu padevies. Varbūt pat labāk strādāt pilsētā “Maximā” un saņemt savus 430 eiro un īstu atvaļinājumu,” atklāti saka saimnieks. Viņš norāda uz nevienlīdzību, ka graudaugu audzētājiem sliktās sezonās ir subsīdijas, savukārt lopkopjiem tādas nav paredzētas.
Jautāts, cik ilgi jau nodarbojas ar lopkopību, un vai tam ir pietiekama pieredze, jaunais saimnieks atzīst - ilgi, taču sapratis, ka tas neatmaksājas. “Lai nesaņemtu šādus pārmetumus, labāk pārdot, nav citas izejas. Es jau pamazām pārdodu, taču tas tik ātri nenotiek,” viņš teic.

Mēģinās kaut ko darīt
Ņemot vērā, ka pārdošana nav pāris dienu jautājums, bija svarīgi zināt, ko saimnieks nolēmis lietas labā darīt, jo katram skaidrs, ka šāda situācija nav labturības normām atbilstoša, pie tam, arī laikapstākļu izmaiņas netiek solītas. “Varbūt mēģināšu pārvest uz vēl vienu vietu. Vai kūtī. Arī dzeramā ūdens vanna būtu jāpārnes uz sausāku vietu,” sola saimnieks, bet tas neizklausās pārliecinoši. Jautāts, vai viņam ir palīgi, saimnieks atbild noliedzoši. Bet varbūt tādus vajag? Piemēram, varbūt kāds var izlīdzēt ar kūti vai sausākām ganībām... Saimnieks šādu rosinājumu uztvēra skeptiski, sakot, ka tuvumā nekā tāda nav, bet tālāka lopu pārvešana ir sarežģīta. “Viena grants krava jau maksā simts eiro, nemaz nerunājot par iespējamo betonēšanu stabilākas ganību vietas nodrošināšanai,” saka D. Dimdiņš, solot situāciju iespēju robežās risināt.

Atšķiras saimnieku izpratne
Solījuma izpildei noteikti sekos līdzi arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kura kompetencē ir dzīvnieku veselības un labturības uzraudzība. Dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja, valsts vecākā veterinārā inspektore Indra Tomiņa pastāstīja, ka PVD saņēmis anonīmu zvanu par situāciju šajā saimniecībā vienlaikus ar laikraksta interesi, tādēļ saimniecība sarunas brīdī vēl nebija apsekota. Taču, jau spriežot pēc žurnālistes nosūtītajām fotogrāfijām, inspektore ir pārliecināta, ka labturības noteikumi pārkāpti. “Fotogrāfijās redzams, ka šāda situācija nav normāla, taču vairāk tiks skaidrots uz vietas klātienē,” viņa saka un norāda, ka viss ir atkarīgs no saimnieka izpratnes. “Šāda situācija nav tapusi vienā dienā, tā veidojusies ilgstoši. Arī laikapstākļi kā šogad, tā citugad visiem ir vienādi, jautājums – kā saimnieki prot to savlaicīgi atrisināt. Saimnieku izpratne par dzīvnieku kopšanu un barošanu konkrētajos apstākļos atšķiras,” uzskata inspektore. “Puntužos” gan pārkāpumi iepriekš nav konstatēti, taču inspektore pieļauj, ka iepriekš kārtību garantējuši pieredzējušāki saimnieki.

Noteikumi ir izsmeļoši
I. Tomiņa uzsver, ka PVD veic uzraudzības funkciju, bet dienests nav konsultants. “Mēs nestāstām saimniekam, ko viņam darīt, mēs stāstām, kāda situācija labturībā nedrīkst būt. Parasti tas ir finanšu trūkums, kas traucē to vai citu labturības noteikumu izpildi, un saimniekam pašam ir jāizlemj, kādas ir viņa iespējas situāciju labot. Parasti tās ir labojamas arī ar nelieliem ieguldījumiem,” saka I. Tomiņa.
Galvenie normatīvie akti, kas regulē dzīvnieku aprites prasības, ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā skaidri pateikti dzīvnieku turētāja pienākumi, un Ministru kabineta noteikumi “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās lauksaimniecības prasības”. Tāpat arī Zemkopības ministrijas mājas lapā atrodami ļoti labi Eiropas Parlamenta ieteikumi attiecībā uz liellopu audzēšanu, ko inspektore iesaka izlasīt, ja audzētājam kaut kas nav skaidrs. PVD aicina zvanīt un vajadzīgo noskaidrot arī attiecīgajos dienestos.

Reaģē nekavējoties
Jautāta, cik operatīvi uz šādām sūdzībām PVD reaģē, I. Tomiņa stāsta, ka dienests reaģē uz visām sūdzībām, tostarp anonīmām, un dara to pēc iespējas ātrāk. “Mēs neesam operatīvais dienests, taču reaģējam, cik ātri varam, īpaši, ja sūdzība ir par dzīvnieku labturības ievērošanu. Protams, par vizīti mēs iepriekš nebrīdinām,” skaidro inspektore, pieļaujot, ka Alūksnes struktūrvienības darbinieki jau šonedēļ apciemos saimniecību “Puntuži”.
“Ja PVD konstatē cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kad jau ir draudi dzīvnieka veselībai un dzīvībai, tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, un tas pēc pieredzes ir diezgan ietekmīgs līdzeklis. Mēs dodam termiņu, kad konkrētās lietas ir jāsaved kārtībā, un tad atkal braucam pārbaudīt. Dienesta mērķis nav kādu sodīt, bet sakārtot, lai dzīvnieks jūtas labi un saimniecība turpina strādāt,” stāsta inspektore.
I. Tomiņa arī atklāj, ka šī pagaidām ir vienīgā sūdzība šogad. Arī 2019. gadā Alūksnes un Apes novados nav reģistrētas sūdzības par mājlopu labturības pārkāpumiem. Viņa pateicas vērīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri nav vienaldzīgi, redzot labturības normu pārkāpumus, un ziņo PVD, jo dienests nevar būt klāt visur.

Aicina veidot salmu spilvenu
Vai šīs ziemas laikapstākļi patiešām ir objektīvs iemesls, kas traucē lopus turēt atbilstoši labturības normām, jautāju gaļas lopu saimniecības “Niedrāji” saimniecei Ilzītei Sēkliņai no Trapenes pagasta. Saimniece atzīst, ka viņa ļoti labi saprot “Puntužu” problēmas, ko grūti saprast pilsētniekiem. Viņa gan arī atzīst, ka saimniekam jādara viss iespējamais, lai lopiem būtu labi.
“Arī manā saimniecībā mitrā ziema radījusi līdzīgus apstākļus, taču “Niedrājos” pluss ir tas, ka ganāmpulkam ir iespēja stāvēt uz savulaik kolhoza izbūvētajiem paneļiem, ko reizi nedēļā tīrām. Ārpus tiem gan ir dubļi, un lopiņiem ir izvēles iespēja – palikt sausumā vai iet dubļos, kur iestieg līdz vēderiem. Ja ir 60 lopi, kuri kopumā mīdās ar 240 kājām, skaidrs, ka būs dubļi. Arī manas slaucamās govis kā iet ārā, tā izmīda purvu, un savvaļas zirgi arī brien līdz puskājai. Viss atkarīgs no tā, cik lopiem ir lielas platības, kur ganīties – jo tās lielākas, jo labāk lopam, bet tas nav labi pļavai, kas pēc tādām pastaigām nebūs lietojama. Bet tur, kur ir barības bāze, vienalga būs dubļi. Neko nevar izdarīt! Lielākajai daļai zemnieku nav tādas naudas, lai nobruģētu pastaigu laukumus. Vienīgi var dzīt kūtī vai taisīt salmu spilvenu, kur lopiem ārā gulēt. Gaļas lopiem jau nesalst, kad tie ir nobridušies. Viņiem vairāk nepatīk vējā, sniegputenī. Galvenais, lai šajā situācijā tie ir labi pabaroti. Labā ziņa ir tā, ka tik slapja ziema jau katru gadu nav."

EP ieteikumi attiecībā uz liellopu audzēšanu
● Liellopiem domāto ēku un aprīkojuma plānojumam, konstrukcijai un uzturēšanai jābūt tādai, lai nodrošinātu dzīvniekiem labus higiēnas apstākļus.
● Liellopu novietne jāuztur tā, lai apkārtējās vides temperatūra, gaisa ventilācija, relatīvais mitrums, toksisko gāzu un putekļu līmenis, kā arī citi atmosfēras apstākļi negatīvi neietekmētu dzīvnieku veselību un labturību.
● Nav pieļaujams vietas trūkums vai pārmērīgs lopu blīvums, kas var izraisīt nomīdīšanu, uzvedības vai cita veida traucējumus.
● Ja liellopi tiek turēti ārā vietās bez dabīga veida patvēruma vai ēnas, ir jānodrošina zināma aizsardzība pret laika apstākļiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mājlopi līdz vēderam dubļos

Kategorijas