Deputātu viedoklis tomēr spēcīgāks

2020. gada 11. februāris 00:00

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, sēdē piedaloties arī Vidzemes pašvaldību vadītājiem, pagājušās nedēļas nogalē balsojot tomēr nolēma par nedalītu Apes novada pievienošanu Smiltenes novadam, lai gan Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji ir pretējās domās.
Izklāstīt savus viedokļus komisijas sēdē piektdien, 7. februārī, bija aicināti pašvaldību vadītāji no Alūksnes, Apes, Amatas, Cēsu, Gulbenes, Ikšķiles, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Lielvārdes, Līgatnes, Ogres, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem. Kā zināms, pašlaik reformas gaitā nekas nemainīsies Alūksnes novadam. Taču Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers komisijai pauda viedokli, ka gan Alūksnes novada pašvaldība, gan iedzīvotāji labprāt vēlētos jauno novadu veidot kopā ar Apes novada pašvaldību, respektīvi, atgriezties jau kādreizējās Alūksnes rajona teritorijas robežās.
“Komisiju informēju, ka Alūksnes novada dome pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu par gatavību apvienoties ar Apes novadu, kā arī to, ka esam saņēmuši Apes pilsētas un Apes pagasta 115 iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā pausta vēlme Apes novadu dalīt un pievienoties Alūksnes novadam. Taču Apes novada dome vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka vēlas nedalīti pievienoties Smiltenes novadam, tādēļ komisijas pārstāvis apgalvoja, ka nav pamata apšaubīt Apes novada domes vēlmi, un komisijai virzīja priekšlikumu Apes novadu tomēr pievienot Smiltenei, kā komisija vēlāk arī nobalsoja,” laikrakstam saka Dz. Adlers.
Viņš uzskata, ka šādam lēmumam nav loģikas. “Mums šīs reformas rezultātā tomēr vajadzēja saglabāt bijušā rajona robežas, bet, ja nē, tad vismaz Ape un Apes pagasts jāpievieno Alūksnes novadam. Piemēram, kādēļ minētās pilsētas un pagasta iedzīvotājiem līdz jaunajam novada centram nu būs jāmēro tik garš ceļš?! Alūksne šo teritoriju iedzīvotājiem ir ne tikai ievērojami tuvāk, bet arī vēsturiskā un etniskā saikne ir nesaraujama. Biju cerējis, ka administratīvi teritoriālā reforma būs balstīta uz loģiskiem pamatojumiem, bet šis man šķiet vairāk politisks lēmums,” domā
Dz. Adlers.
Turpinās no 1. lappuses
Sēdē piedalījās arī Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts. Tā kā Apes novada dome balsojot jau bija pieņēmusi lēmumu teritoriāli pievienoties Smiltenes novadam, īpašas diskusijas šajā jautājumā vairs neizvērtās.
“Savu viedokli jau bijām izteikuši balsojot, bet Alūksnes novada domes viedokli, ko pauda Dz. Adlers, komisija tomēr neņēma vērā un nobalsoja Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas sākotnējo ieceri – Apes novadu apvienot ar Smiltenes novadu – atstāt spēkā,” laikrakstam apstiprināja arī J. Liberts.

Iedzīvotāju parakstus
neņem vērā
Laikrakstā jau rakstījām, ka daļa apeniešu nav ar mieru reģionālās reformas gaitā pievienoties Smiltenes novadam un jau pērn vāca parakstus par pievienošanos Alūksnes novadam. Šā gada janvārī parakstus vāca atkārtoti, šoreiz par daļas Apes novada – Apes pilsētas un Apes pagasta – pievienošanu Alūksnes novadam. Parakstu vākšanas iniciatori bija apenieši Ilze Sproģe un Andris Zeltiņš.
I. Sproģe savu viedokli laikrakstā paudusi jau vairākkārtīgi, tāpat viņa vairākkārt vērsusies Apes novada domē, kur tikusies ar domes vadību, pārrunājot reformas iespējas novadā. Šoreiz izzinājām apenieša A. Zeltiņa, kurš pašlaik strādā Igaunijā, viedokli. Viņš divus sasaukumus bijis Apes pilsētas domes deputāts, bet vēl divas reizes līdz tam pietrūcis tikai vienas balss. Taču, neskatoties uz to, ļoti aktīvi seko līdzi politiskajām norisēm gan valstī, gan novadā un īpaši interesējas par pašvaldības darbu. Viņš uzsver – parasti virzītājspēks ir stipra opozīcija, bet tās Apes novada domē nav.

Nav pienācīgas atbildes
“Pirmoreiz, kad apenieši vāca parakstus par pievienošanos Alūksnes novadam, parakstīties nepaspēju, tādēļ darīju to tagad,” saka A. Zeltiņš, bet jūtas vīlies, jo Apes novada dome ne pirmajā reizē, ne otrajā pienācīgu atbildi parakstu iesniedzējiem nav devusi. “Kādi tad ir šie aprēķini, uz kuriem balstoties, Apes novadam tomēr būtu jāpievienojas Smiltenei? Korekti būtu, ja pašvaldība, kā sākotnēji solīja, būtu rīkojusi iedzīvotāju sapulces, kurās katrā pagastā cilvēkiem izklāstītu uz skaitļiem balstītus plusus un mīnusus, pievienojoties vienam vai otram novadam. Kā tālāko attīstību ietekmētu fakts, ja pašreizējais novads tiktu sadalīts? Nenoliedzu, varbūt arī es tad domātu savādāk, ja viss saprotamā valodā cilvēkiem tiktu izskaidrots pirms domes lēmuma pievienoties Smiltenes novadam pieņemšanas,” saka A. Zeltiņš. Tāpat viņš ir par to, ka jaunajā novadā jāsamazina ierēdņu skaits, jo arī viņš kā uzņēmējs vairs nespēj maksāt augstos nodokļus, no kuriem algas saņem pašvaldības neskaitāmie administrācijas darbinieki. “Tas mūs, uzņēmējus, “dzen” strādāt projām no Apes. Tāpat ir arī Smiltenes, Valkas un Alūksnes novados, kur cilvēki nu jau masveidā dodas darba meklējumos uz Igauniju,” norāda A. Zeltiņš.

Apes domē nav opozīcijas
Viņš ir par to, lai Apes novads pievienotos Alūksnes novadam, kā tas vēsturiski savulaik jau bijis, un nosauc teju 20 valsts iestādes, kas darbojas Alūksnes novadā un kuru pakalpojumus vairāku desmitu gadu garumā apenieši ir izmantojuši. A. Zeltiņš arī norāda uz to, ka Apes novada domē strādā deputāti, kuri pārsvarā pārstāv Gaujienu, Trapeni un Virešus. “Tātad viņi skatās Smiltenes virzienā, jo šie pagasti ir tuvāk Smiltenei nevis Alūksnei. Virzītājspēks novada domē parasti ir stipra opozīcija. Apes novada domē tādas nav, tādēļ uzskatu, ka lēmumi bieži tiek pieņemti vienbalsīgi, bet tie ne vienmēr ir objektīvi. Tā tas ir arī šajā tik ļoti novadam svarīgajā lēmumā, ar kuru pašvaldību apvienoties,” saka A. Zeltiņš.

Par pievienošanos Alūksnes novadam
1. Savākti un 2019. gada 3. jūnijā VARAM nodoti 222 apeniešu paraksti.
2. Atkārtoti 2020. gada 13. janvārī 115 paraksti nosūtīti Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai.
3. Kopā 337 iedzīvotāju paraksti, tajā skaitā 73 iedzīvotāji parakstījušies atkārtoti. 337 – 73 = 264 iedzīvotāji.
4. No 264 iedzīvotāju parakstiem 144 iedzīvotāji jeb 54,5% ir līdz pensijas vecumam.
5. 120 pensijas vecuma iedzīvotāji jeb 45,5%.
6. Pēdējās notikušajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 286 vēlētāji jeb 26,4%.
7. Salīdzinājumam: 264 vēlētāji veidotu 92,3%, kas piedalījušies aptaujā par pievienošanos Alūksnes novadam.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Deputātu viedoklis tomēr spēcīgāks

Kategorijas