Novadu kartē vēl iespējamas izmaiņas

2020. gada 11. februāris 00:00

355

Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts šobrīd tiek vērtēts Saeimā, un lielākās kaislības sabiedrībā raisa reformas teritoriālais aspekts. Vairāku novadu iedzīvotāji iebilst pret Vides un reģionālās attīstības ministrijas
(VARAM) piedāvāto teritoriālo novadu dalījumu, kas paredz 119 vietējo pašvaldību vietā 39. Arī Apes iedzīvotāji vērsušies ministrijā, neatbalstot iekļaušanu Smiltenes novadā.
Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sarunā ar reģionālo mediju pārstāvjiem pagājušajā nedēļā atzina, ka varētu būt atkāpes no sākotnējā teritoriālā plāna. Tajā pašā laikā J. Pūce uzsvēra, ka modelis, ar ko ministrija nākusi klajā, ir optimālākais, kur izvērtēti arī dažādi alternatīvi varianti. “Arī alternatīvos priekšlikumus esam vērtējuši. Modelis, ko aiznesām pašvaldībām, ir optimālais. Protams, iespējami arī citi varianti, bet, mūsuprāt, tie ir vājāki, nekā mūsu jau piedāvātais,” stāstīja ministrs. Viņš arī pauda šaubas, vai iespējams kāds viens ideālais modelis.

Jāšķir emocijas no
argumentiem
Ministrs arī atzina, ka bieži sarunas par pievienošanos tam vai citam novadam ir emocionālas, bet emocijas nedrīkstētu būt arguments. Reformas mērķi ir pragmatiski – pašvaldībai jābūt pietiekamai kapacitātei, lai pilnvērtīgi nodrošinātu pakalpojumus iedzīvotājiem. Šo reformas ieguvumu uzsvēra arī premjers Krišjānis Kariņš. Ja pašvaldības būs lielākas, tām būs vairāk naudas līdzekļu, kas savukārt ļaus iedzīvotājiem piedāvāt labākus pakalpojumus.
“Gribam uzlabot pakalpojumus veselībā, izglītībā, un ar šo jauno reformu to varēs izdarīt. Mērķis ir laba kvalitāte,” žurnālistiem skaidroja K. Kariņš.
Vienlaikus premjers nenoliedza, ka svarīgi uzklausīt sabiedrības viedokli. “Saeimas deputāti ņem vērā iedzīvotāju viedokli, kur pievienoties. No iedzīvotāju viedokļa tas, protams, ir nozīmīgi, bet no lielā skatpunkta - var gan tā, gan citādi. Manuprāt, ir svarīgi ieklausīties, ko cilvēki saka,” atzina K. Kariņš.
Lai uzklausītu pašvaldību viedokļus, vēl notiek konsultācijas. Pašvaldību pārstāvjus aicina uz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju. 7. februārī komisiju apmeklēja Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāji, arī no Alūksnes un Apes.

Seko pašvaldību
izdevumiem
J. Pūce arī atgādināja, ka līdz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanai, kas varētu notikt marta beigās - aprīļa sākumā, pašvaldībām ministrijā ir jāsaskaņo visi izdevumi, kas lielāki par 50 000 eiro. “Mums ir iepriekšējās reformas pieredze, ka bija pagasti, kas pat pagastmāju pārdeva, un pats tur vēl tagad dzīvo iekšā. Ja summa ir liela, prasām arī potenciāli apvienojamo pašvaldību viedokli,” sacīja J. Pūce. Par dažu pašvaldību tēriņiem viņš izteicās visai kritiski un minēja piemēru, ka “bijušas pašvaldības, kas raksta pamatojumā: meža zemi pārdod, jo jāsedz pašvaldības budžeta kārtējie izdevumi. “Tad ir jautājums – kas tās par pašvaldībām, kas nevar segt kārtējos izdevumus?” jautāja ministrs.

Mazināt pašvaldību
darbiniekus
J. Pūce pauda vēlmi, lai reformas rezultātā mazinātos pašvaldību darbinieku skaits. Saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu darbinieku skaitu nosaka pašvaldības pašas, ministrs uzskata, ka “būtu jāmeklē veids, kā vienoties”.
Viņš teica, ka pašlaik pašvaldībās nodarbināto skaits ir nedaudz virs 100 000 darbinieku, un tas desmit gadu laikā nav mazinājies pretēji tendencēm citur. Valsts pārvaldē darbinieku skaits ir mazinājies par 10 procentiem. “Diez vai mēs varam saglabāt pašvaldībās esošo darbinieku skaitu pretēji visām ekonomikas tendencēm,” saka J. Pūce.
Pēc ministra domām, valsts varētu noteikt robežas, piemēram, vienoties, ka darbinieku skaits pašvaldībā nepārsniedz noteiktu procentu no iedzīvotāju skaita.

300 000 eiro ceļiem
Gan vides ministrs, gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits sarunā pauda pārliecību, ka reformas gaitā izdosies atrast papildu 300 000 eiro arī ceļu remontiem, kas savienos ar jaunveidojamiem novadu centriem. J. Pūce redz šo iespēju budžetā vairāku gadu garumā. “Galvenais šos projektus iezīmēt un ieplānot, lai cilvēki zina, ka būs, un tad vienalga, tas būs pēc gada vai septiņiem,” domā J. Pūce.
Optimistisks bija arī T. Linkats. “Paredzu, ka būs īpaši līdzekļi no programmas, ko gatavo VARAM. Esam VARAM iesnieguši, kur ceļi jāremontē un kuri savienos jaunos novadus,” sacīja T. Linkaits.
K. Kariņš gan bija skeptisks par iespēju atrast papildu naudu ceļiem, lai gan arī atzina, ka, īstenojot reformu, mobilitāte ir ļoti svarīga.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Novadu kartē vēl iespējamas izmaiņas

Kategorijas