Skolu tīkla sakārtošana – skolēnu interesēs

2020. gada 13. februāris 09:20

703

Skolu tīkla sakārtošana nepieciešama, lai ikvienam skolēnam piedāvātu iespējami labu izglītību, sarunā ar reģionālo mediju žurnālistiem pagājušajā nedēļā atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. “Es labi apzinos arī mazu lauku skolu priekšrocības,” viņa uzsvēra. Pētījumu dati tomēr liecina, ka šādās skolās sekmes ir zemākas, savukārt mobinga līmenis – augstāks.

Ministre atzina, ka skolu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnoteikums, ieviešot kompetenču pieeju skolās. “Pirmais kompetenču pieejā – individualizētā pieeja un personalizētā pieeja. Individuālo pieeju mazajās skolās esmu redzējusi, bet personalizētā pieeja nozīmē, ka ļoti aktīvi izmantoto tehnoloģijas, kas atlasa skolēnam materiālu, un skolotājs ir tas, kurš tikai asistē un palīdz tad, kad skolēns netiek ar kaut ko galā. Skolotājam jāpalīdz tikt skaidrībā, likt akcentus, nevis dot zināšanas,” skaidroja I. Šuplinska.

Galvenais ir skolēns

Mazas skolas nespēs nodrošināt pietiekami augstu tehnoloģiju līmeni skolēniem, līdz ar to šo skolu audzēkņi nebūs līdzvērtīgā situācijā, kas savukārt ietekmēs arī viņu nākotnes izredzes. “Noslāņošanās būs aizvien izteiktāka, ja izglītības sistēma nespēs ātri noreaģēt, kas būs nepieciešams nākotnes izglītībai,” brīdināja ministre.

Viņa nosauca svarīgākos 21.gadsimta skolas uzdevumus – skolēnam jāiegūst globālu problēmu risināšanas prakse, jābūt sociāli līdzatbildīgam un ar augstu digitālo kompetenci. Savukārt emocionāli skolēnam jājūtas veiksmīgam, laimīgam, lai viņa konkrētie talanti un konkrētās spējas tiktu attīstītas visaugstākajā iespējamajā līmenī. Tajā pašā laikā ministre atgādināja, ka uzstādījums par sākumskolu pēc iespējas tuvāk mājai joprojām ir spēkā.

Visās sarunās par izglītību un skolu tīklu centrā jābūt nevis sociālajām vai kādām citām problēmām, bet skolēnam. “Ir virkne problēmu, ko risināt nav izglītības uzdevums,” ministre teica, retoriski vaicājot: “Vai centrā ir tas, ka skolotājs paliek bez darba, vai tas, ka bērns neiegūst 21.gadsimtam atbilstošu izglītību?” Tāpat viņa norādīja, ka izglītības sistēmai nav jārisina skolu ēku jautājumi. “Pašvaldībai jādomā, ko darīs ar muižu vai ēku, kur bijusi skola – tāpēc jau ir pašvaldība.”

Sarunas ar pašvaldībām

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji jau kopš augusta tiekas ar visām pašvaldībām un iedziļinās situācijā izglītības jomā katrā no tām. Ministre stāstīja, ka ir apkopota plaša informācija – par skolu tīklu, skolēnu un skolotāju skaitu, atalgojumu, slodzēm un citi rādītāji. “Ar novadu, skolu vadībām pārrunājam optimālo skolu skaitu novadā, vakances, atbalsta personālu, skolēnu digitālās kompetences, loģistiku, cik daudz pašvaldības tērē transportam, brīvpusdienas,” precizēja I. Šuplinska.

Viņa gan atzina, ka daudzas pašvaldības nav vēl gatavas sākt skolu tīkla izvērtēšanu.

IZM plāno sakārtot skolu tīklu, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasēs. Administratīvās teritorijas novados vidusskolas posmā būtu jāmācās 45 - 40 skolēniem, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, plānotais minimālais skolēnu skaits 10. - 12. klasē varētu būt 30 līdz 25 skolēni.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skolu tīkla sakārtošana – skolēnu interesēs

Kategorijas