Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnē dalīsies mūzikas priekā

Saiva Keisele

2020. gada 14. februāris 00:00

13

Kārļa Vārtiņa mājas ir Rīgā, bet sirdī vienmēr viņš sevi uzskatījis par alūksnieti. Pašlaik studē Rīgas Tehniskajā universitātē transporta sistēmu inženieriju un grupā “Sudden Lights” spēlē basģitāru.
 - Jūsu vecāku dzimtā puse ir Alūksne, bet pats vienmēr esat dzīvojis Rīgā?
- Esmu dzimis Rīgā, bet abi mani vecāki ir no Alūksnes, tāpēc jau kopš agras bērnības daudz laika esmu pavadījis tur. Skolā gāju Rīgā. Bet Alūksne man vienmēr bijusi vieta, kur atpūsties, sakārtot domas un būt tuvāk dabai.
- Ar ko pašlaik nodarbojaties? Zinu, ka spēlējat grupā “Sudden Lights”, bet varbūt ir vēl kas tāds, ko patīk darīt?
- Man ir paveicies, ka mana nodarbošanās ir arī mans hobijs - muzikāli attīstu sevi ne tikai basģitāras spēlē, bet arī dziedāšanā, daudz klausos mūziku. Ārpus mūzikas mani interesē sports. Ar draugiem mēdzu uzspēlēt basketbolu, futbolu vai florbolu un visādi cenšos sevi uzturēt labā formā.
- Kā nonācāt līdz muzicēšanai un kāpēc tieši basģitāra? Ja nespēlētu to, kādu citu instrumentu izvēlētos?
- Mūzikā mani ieveda mamma, kura pati absolvējusi mūzikas skolas akordeona klasi. Mans tētis nav ieguvis muzikālo izglītību, bet mīl uzdziedāt mājās. Arī māsa un brālis ir apguvuši mūzikas instrumentus.
Mans ceļš mūzikā sākās Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, kur apguvu obojas spēli. Tieši tur es iepazinos ar saviem nākotnes grupas biedriem. Pāvula Jurjāna mūzikas skolas telpās notika arī mūsu grupas pirmie mēģinājumi un tapa pirmās dziesmas. Pašmācības ceļā sākām apgūt dažādus instrumentus. Pie basģitāras nonācu pavisam nejauši - kādā mēģinājumā to paņēmu rokās un tā arī neesmu izlaidis līdz šai dienai.
Kopā ar grupas biedriem spēlējām simfoniskajā orķestrī. Kopā klausījāmies mūziku un apmeklējām koncertus, tāpēc likumsakarīgi, ka kādā brīdi radās ideja par grupas veidošanu. No sākuma darbojāmies savam priekam, bet pēc pirmās dziesmas ieraksta sapratām, ka gribam ar to darboties profesionāli.
- 7. martā grupai “Sudden Lights” būs koncerts Alūksnē. Kā radās ideja par koncerttūri pilsētās, no kurām paši esat cēlušies?
- Šīs pilsētas ir veidojušas mūs, mūsu gaumi un uzskatus, netiešā veidā arī mūsu mūziku. Tādēļ tikai loģiski šķita, ka mūsu pirmajā koncerttūrē ir jāatgriežas tur, kur ir mūsu saknes.
- Vai plānots pārsteigt Alūksnes klausītājus? Varbūt padalīsities ar gaidāmo?
- Protams, mūsu koncertos ir ieplānoti pārsteigumi - arī Alūksnē. Detaļas izpaust nedrīkstu, bet varu pastāstīt, ka koncertā skanēs ne tikai dziesmas no mūsu albumiem, bet arī kas pavisam jauns. Vēl kopā ar mums uzstāsies Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauniešu koris diriģentes Inas Perevertailo vadībā, ar ko izpildīsim savas dziesmas pavisam jaunā skanējumā. Koncertā kā īpašais viesis uzstāsies lieliskā jaunā dziedātāja Elizabete Gaile.
- Jūsu grupai ir savs mūzikas skanējums. Kur tam smēlāties iedvesmu?
- Mēs katrs ikdienā klausāmies visdažādāko mūziku, tāpēc iedvesmas avotu ir daudz. Mūsu visu muzikālās saknes ir akadēmiskajā mūzikā, ko apguvām mūzikas skolā, bet ikdienā mūzika, ko klausāmies, ir ļoti dažāda. Viens no maniem agrākajiem iedvesmas avotiem mūzikā ir grupa “Prāta Vētra”. Pēdējā laikā mūziķi, no kuriem esmu smēlies iedvesmu, ir “The Killers”, “Instrumenti”, “Royal Blood”.
- Jūsuprāt, labākais koncerts, kas jums izraisījis patīkamu nogurumu?
- Ir bijis daudz labu koncertu un lielisku atmiņu, bet, ja jāizceļ viens no tiem, tā būtu uzstāšanās Liepājas festivālā “Summer Sound”. Mūs pārsteidza klausītāju daudzums un atmosfēra. Bija lielisks laiks un šķita, ka esam pareizajā vietā, pareizajā laikā.
- Varbūt piedzīvots kāds neparasts atgadījums no koncertiem, kas spilgti palicis atmiņā?
- Grupas pirmsākumos viena no mūsu pirmajām uzstāšanās reizēm bija Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas Ziemassvētku ballē. Toreiz publika bija tik enerģiska, ka mūsu koncertu dziesmas vidū pārtrauca skolas direktors, kurš pienāca pie mikrofona un lūdza pārtraukt dejas, jo bija radušās šaubas par to, vai zāles grīda neielūzīs. Tā nu mēs turpinājām koncertu akustiski un publikai lūdzām apsēsties.
- Katram ir patīkami un nepatīkami brīži. Vai tādi arī ir jūsu grupai?
- Protams, mūzikas radīšanas procesā var rasties domstarpības, taču vienmēr esam pratuši visas problēmas atrisināt sarunu ceļā.
- Pašlaik Alūksne attīstās ļoti strauji un ir tūristu pieplūdums, notiek dažādi pasākumi. Kā jūs vērtējat Alūksnes attīstību?
- Esmu ļoti priecīgs redzēt, ka Alūksne nemitīgi attīstās. Mums būs tas gods uzstāties atjaunotajā Alūksnes Kultūras centrā. Ielas ir sakoptas, pilsēta kļuvusi draudzīgāka cilvēkiem, tāpēc domāju, ka dzīvot Alūksnē kļūst arvien patīkamāk.
- Manuprāt, katram mūziķim ir moto, kas motivē darīt. Vai jums ir savs moto vai grupai kopīgs?
- Mums nav sava moto. Gluži vienkārši cenšamies cilvēkiem dot prieku un baudījumu caur savu mūziku un paši izbaudām tās radīšanas procesu.


Kategorijas