Reģionālie mediji dalās pieredzē un vienojas kopīgiem plāniem

2020. gada 14. februāris 00:00

Šogad turpinās apmācību semināru cikls “Praktiski padomi un pieredze reģionālo mediju redakcijas darbā”. Svarīgi, ka semināri katrreiz notiek cita Latvijas reģionālā medija paspārnē – pērn pie vidzemniekiem Limbažu puses laikrakstā “Auseklis”, šogad Kurzemē “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redakcijā, iepazīstot kolēģu darbu, daloties pieredzē un vienojoties kopīgā apņēmībā pastāvēt un attīstīties.
Semināri notiek Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības atbalstītā projekta ietvaros, un tos organizē Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

Sabiedriskie mediji reģionos
“Alūksnes un Malienas Ziņām” ar “Neatkarīgajām Tukuma Ziņām” (“NTZ”) ir daudz kopīga. Līdzīga ilggadīga vēsture kopš uzņēmumu izveides deviņdesmito gadu sākumā līdz mūsdienām, dalība neatkarības atjaunošanas procesos, iesaiste ne tikai lasītāju informēšanā un izglītošanā, bet arī sabiedriskajās norisēs un pasākumu organizēšanā. Mūsdienās redakcijas izaicinājums ir sabalansēt drukāto saturu ar interneta medija saturu, pielāgoties lasītāju paradumu maiņai un multimediāli attīstīties, kā to jau dara “Alūksnes un Malienas Ziņas.” Ar šiem centieniem semināra dalībniekus iepazīstināja NTZ ilggadējā redaktore, LŽA kādreizējā vadītāja Ivonna Plaude. Viņa pazīstama arī Latvijā ar savu stingro nostāju reģionālo mediju attīstības jautājumos, īpaši to cīņā ar pašvaldību tiražētajiem novadu informatīvajiem izdevumiem. Tukuma laikraksts “cīnās” ar četriem šādiem novadu izdevumiem, kas, I. Plaudes vārdiem runājot, “tēlo avīzes”. “NTZ” iznāk divreiz nedēļā - otrdien un piektdien, un sasniedz apmēram 28 000 lasītāju auditoriju.
“Mūsu redakcijas spožums un posts ir tas, ka te neviens nav žurnālists, bet plaši pārstāv dažādas nozares. Uzskatu, ka žurnālista darbā lielākoties palīdz leģendārā trīsvienība: “Čujs”, “ņuhs” un “poņa”,” teica I. Plaude. Otrs, viņasprāt, svarīgs faktors žurnālista darbā ir redzesloks. “Mēs esam ne tikai rakstītāji, mums jābūt arī lasītājiem. Žurnālistam ir daudz jālasa, daudz jāzina, jādzīvo līdzi notikumiem. Reģionālie mediji ar to arī ir īpaši, ka ir savas vietas patrioti, daudz lasa un “zina drēbi”. Mēs visi pildām sabiedriskā medija pienākumus reģionos, un mums šiem centieniem ir nepieciešams adekvāts atbalsts,” uzsver I. Plaude, kura uzskata, ka atbalsts reģionālajiem medijiem nepieciešams ne tikai caur projektu konkursiem, bet arī kapacitātes stiprināšanai.

Saeimas deputāte sola
atbalstu
Ar mērķi pārrunāt šos reģionālajiem medijiem sāpīgos jautājumus, uz semināru bija uzaicināta arī Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda. Viņa piekrita, ka jautājums par pašvaldību izdevumiem, kas kropļo mediju vidi, ir neatrisināts jau vairākus gadus. “Ir pienācis brīdis tikt galā ar pašvaldību mediju surogātu ierobežošanu. Pašvaldības ir izspiedušas no tirgus un atņēmušas dzīvību daudziem neatkarīgiem izdevumiem. Bez neatkarīgas preses arī reģionu līmenī nebūs demokrātijas, jo pazūd atgriezeniskā saite un iedzīvotājiem nav iespējas kontrolēt vēlēto pārstāvju darbību,” teica deputāte. Viņa uzsvēra arī to, ka pieprasījums drukātajam saturam samazinās, jo lasītāji arvien vairāk izvēlas iegūt informāciju internetā un par brīvu. “Tas jāmaina, lai gan nebūs viegli, jo cilvēki ir pieraduši pie tā,” teica V. Tērauda. Kā zināms, atsevišķi nacionālo ziņu interneta portāli sākuši veidot maksas saturu un jācer, ka lasītāju paradumi šajā ziņā mainīsies arī reģionos.

Vajag auditorijas pētījumu
Reģionālo laikrakstu pārstāvji pauda prieku, ka pēdējos trīs gadus valdība sākusi atbalstīt reģionālos medijus. Laikrakstiem ir iespēja pieteikt projektus un saņemt finansiālu atbalstu, kas kaut nelielā mērā attiecas uz samaksu darbiniekiem. Taču joprojām ir daudz citu jautājumu, kas skar mediju jomu un kuri vēl nav sakārtoti valstiskā līmenī.
I. Plaude iepazīstināja arī ar Latvijas mediju padomes valdes locekli un kultūras ministra padomnieku mediju jautājumos Jāni Lielpēteri. Viņa uzdevumos ietilpst atbalsta sniegšana mediju vides daudzveidības, medijpratības un mediju vides drošumspējas jomās, mediju politikas plānošanas dokumentu izstrādē un citos medijiem svarīgos jautājumos. Ar viņu klātesošie pārrunāja, piemēram, to, ka ļoti vajadzīgs mediju auditorijas daudzveidīguma pētījums, kas ietvertu mediju satura patēriņa izmaiņu tendences, kvantitatīvos datus, bet katram medijam veikt to atsevišķi nav iespējams, jo tas maksā dārgi. “Tas ir skaidrs, ka drukāto mediju auditorija arvien samazinās, bet to, ka tā izmirst pavisam, mēs nevaram apgalvot, tādēļ tikai caur šādiem pētījuma datiem mēs varam šo pieņēmumu atspēkot,” žurnālistu paustajam viedoklim piekrita J. Lielpēteris.
Jāiesaistās ministrijai
I. Plaude J. Lielpēterim darīja zināmu arī viedokli, ka finansējums mediju atbalstam jāpiesaista arī no Aizsardzības ministrijas. “Karadarbība jeb hibrīdkarš mūsdienu pasaulē notiek arī informatīvajā telpā, tātad tas ir aizsardzības jautājums, tādēļ medijpratības skaidrošanai iedzīvotājiem jāparedz finansējums,” domā I. Plaude.
Tāpat mediju pārstāvji vēl joprojām ir bažīgi par valsts dotāciju “Latvijas pastam” par preses piegādi abonentiem. J. Lielpēteris norādīja, ka šis jautājums jāskata kompleksi, jo preses piegāde ir tikai viens no pārējiem pakalpojumiem, ko sniedz “Latvijas pasts” un ko dotē valsts. “Ja pasts gatavojas pieņemt lēmumu preses piegādes cenu paaugstināt četras reizes, kā esam to dzirdējuši, laikraksti Latvijā vairs nevarēs atļauties iznākt vispār,” norādīja I. Plaude.
Sarunas beigās J. Lielpēteris klātesošajiem stāstīja arī par sūdzībām, kas Latvijas Mediju ētikas padomē saņemtas par žurnālistu darbu un to, kā šādas situācijas risina, diskutēja par žurnālistu profesionalitāti un ētiku.

Informācija jāsniedz
Ļoti vērtīga bija žurnālistu tikšanās ar juridiskā biroja “Sorainen” juristi Lindu Reneslāci, kura skaidroja dažādus mediju darbības juridiskos aspektus, kā arī runāja par ētisko un juridisko aspektu nošķīrumu žurnālistu darbā. Kolēģi seminārā atzina, ka “Sorainen” juristi jau vairākkārt sarežģītās situācijās palīdzējuši medijiem ar padomu, tādēļ juriste saņēma daudz jautājumu gan par telefonsarunu ierakstīšanu, ierobežotas pieejamības informācijas saņemšanu, personas datu aizsardzības regulas ietekmi uz datu vākšanu, tiesībām tikt aizmirstam, kas īpaši traucē žurnālista pētnieciskajā darbā, goda un cieņas aizskaršanas riskiem, nevainības prezumpcijas ievērošanu, sabalansējot to ar sabiedrības interesēm. Juriste rosināja žurnālistus “nemest pilni krūmos” pie pirmajām grūtībām iegūt sabiedrībai nozīmīgus datus un vienmēr lūgt detalizētu un juridiski pamatotu argumentāciju atteikumam saņemt ierobežotas pieejamības informāciju. “Pat ja kaut viens santīms ir iztērēts no publiskās naudas, par to ir jāatskaitās, līdz ar to nekāda argumentācija neizturēs kritiku,” uzsvēra juriste, ar žurnālistiem pārrunājot vairākas strīdīgas situācijas par pašvaldības līdzekļu izlietojumu. “Frāze “žurnālistikas vajadzībām” jau pati par sevi parāda leģitīmu interesi. Izmantojiet to!” aicināja juriste.
Ņemot vērā, ka semināru kuplā skaitā apmeklēja arī Latgales žurnālisti, kā nākamā potenciālā tikšanās vieta tika apsvērta kāda no Latgales reģiona redakcijām.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Reģionālie mediji dalās pieredzē un vienojas kopīgiem plāniem

Kategorijas