Kur latvietis – tur dārziņš

2020. gada 21. februāris 00:00

532

(Turpinās no 1. lappuses)

Laikā, kad tuvojas pavasaris, ikviens dārzkopis sāk ilgoties pēc darbošanās dārzā. Lai šo periodu pietuvinātu, daudzi no mums pievēršas zaļumu audzēšanai uz palodzes, bet, kad dienas kļūst garākas un gaišākas, sējam sēklas un audzējam dēstus.

Māca arī bērniem
Pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” Alūksnē, tuvojoties pavasarim, ik gadu uz palodzēm aug dažādi stādiņi. Izņēmums nav arī šis gads. Jau februāra sākumā katra no bērnu grupiņām pēc kārtas iesēja garšaugus, kas nu jau vareni sakuplojuši gaitenī uz loga. Te ik dienu var noiet garām un stādiņus apraudzīt, ja nepieciešams, arī aplaistīt un priecāties par to, kā tie pastiepušies.
Taču 8. grupiņas “Malduguntiņa” bērni kopā ar savām skolotājām Lauru Mihailovu, Sanitu Drunku un skolotājas palīdzi Edīti Jakovļevu jau mielojas ar zaļajiem sīpollociņiem, kas izaudzēti tepat grupiņas telpā uz loga. “Februāris mūsu dārziņā ir profesiju mēnesis, tādēļ pirmajā nedēļā bijām dārznieki. Visi kopā devāmies uz “Dārza bodīti”, lai izraudzītos sēklas sēšanai, tās iegādājāmies un kopīgi arī iesējām,” laikrakstam stāsta L. Mihailova.
Mēneša laikā krietni paaugušies arī sīpollociņi, kas aug kastēs uz palodzes grupiņas telpā. Bērni ik dienu tos aprauga, aplaista, vēro, kā tie stiepjas garumā. Šonedēļ mazie iejūtas pavāru lomā, tādēļ īsti laikā ir likt lietā izaudzēto. Kopā ar skolotājām top garšīgas maizītes, kurām pa virsu kaisīti zaļie lociņi, un mazie saka, ka tās tik ļoti garšo. “Bērniem patiešām ļoti garšo visi tepat izaudzētie zaļumi, jo mājās, iespējams, nekas tāds netiek sēts un stādīts. Esam eko dārziņš, tādēļ mazajiem piedāvājam veselīgu uzturu un rosinām arī pašus saprast, kas var izaugt no vienas pavisam nelielas sēkliņas,” saka L. Mihailova.

Drīz sāksies pirkšanas
trakums
“Kur latvietis, tur arī dārziņš, un nav svarīgi, kurā valstī viņš dzīvo,” saka veikala “Dārza bodīte” Alūksnē pārdevēja Aija Jāņkalne un atgādina, ka drīz jau sāksies īstais pirkšanas un pārdošanas trakums. Patiesi, latvieši, ja vien viņiem ir gabaliņš zemes, mīl tajā rušināties un noteikti kaut ko arī izaudzēt. Tomēr veikalos piedāvājums ir tik plašs, ka no sēklu paciņu sortimenta žilbs acis. Kuras izvēlēties? A. Jāņkalne saka - būtībā nav iespējams ieteikt kādu šķirni, kas patiktu visiem dārzkopjiem bez izņēmuma, bet ir iespēja katram izvēlēties sev tīkamo. “Protams, mēs gribam, lai izvēlētā šķirne būtu augstražīga un garšīga, tāpat arī noturīga pret slimībām un kaitēkļiem. Tātad, lai izvēlētos, piemēram, tomātus, gurķus, papriku un baklažānus, vēlams iegādāties agrās vai vidēji agrās šķirnes sēklas. Agrās šķirnes būs iespējams izaudzēt bez slimībām, bet vidēji agrās būs ar labām garšas īpašībām. Tās, izaudzējot produktu, būs piemērotākas, lai izmantotu salātos, konservēšanai, un tām būs augsta raža. Savukārt vēlīnās priecēs un tās varēsim baudīt rudens mēnešos.
No puķēm visagrāk jāsēj begonijas, no dārzeņiem paprika, bet no zaļumiem – pētersīļi un selerijas. Tomāti jāsēj marta sākumā, bet gurķi – marta beigās,” uzskata A. Jāņkalne. Stādus siltumnīcā viņa iesaka izstādīt tikai maijā, bet ārā tikai tad, kad beidzies nakts salnu laiks.

Auga dzīve sākas no sēklas
Sēklu veiksmīgai dīgšanai nepieciešams ūdens, skābeklis, gaisma, kvalitatīvs augsnes substrāts, pareizais sēšanas laiks, konkrēts sēklu sēšanas dziļums. “Daudziem augiem vajadzīgs garāks augšanas un nobriešanas periods, tāpēc nepieciešama agrāka sēšana. Pavasarī tos var iesēt un novietot iekštelpās, vislabāk uz palodzes. Ja ir apkurināmas siltumnīcas, arī tur vai ziemas dārzos. Šādos apstākļos sēj arī tos augus, kas turpmāk paredzēti audzēšanai siltumnīcā vai ir telpaugi,” stāsta A. Jāņkalne.
Pārdevēja uzsver, ka parasti sēklas sēj speciālos sēšanas traukos, kas ir nelieli plastmasas podiņi, dēstu kasetes un kasetes, ja vien tiem apakšā ir drenāžas caurums. Var sēt arī kūdras tabletēs, kas ir ideāla vieta sēklu sēšanai, jo pēc izdīgšanas dēstu ar visu tableti var pārstādīt tam paredzētajā vietā un tas šādā veidā ātrāk ieaug, jo netiek lieki izkustinātas auga saknes.
“Podiņš vispirms jāpiepilda ar mitru substrātu, jāiesēj sēklas, pāri kasetei jāuzklāj polietilēna plēves gabals, jāuzliek stikls vai plastikas loksne. Tas samazinās mitruma iztvaikošanu un pasargās sēklas no izžūšanas, bet veicinās dīgšanu. Pēc sēšanas kastīte vai podiņš jānovieto atbilstošā vietā, kur ir pietiekami gaišs un silts,” saka A. Jāņkalne.

Lai veicinātu augšanu
Lai palielinātu sēklu dīgšanas sparu, dārzkopji iesaka izmantot arī sēklu dīdzību veicinošus apsakņošanas līdzekļus. Populārākie ir vitmīns, kūdras eliksīrs, lignosilīcijs, apsakņošanas pulveris un dzintarskābe. “Vitmīnu” lieto sēklu diedzēšanai un augu apsakņošanai. ““Vitmīna” lietošanas mērķis ir dabiska augu attīstības stimulācija un stabilizācija. Tas aktivizē vielmaiņu un uzlabo minerālvielu uzņemšanu, tas satur dažādu augsnes mikroorganismu izdalītus, augiem labvēlīgus vielmaiņas produktus. Ar “Vitmīnu” apstrādājami arī dеkoratīvo augu spraudeņi, dārzеņi, kartupеļi un graudaugi, tas izmantojams gan siltumnīсās, gan atklātā laukā. “Vitmīnu” īpaši ieteicams pielietot lēni, grūti dīgstošu sēklu apstrādei, retu vai vērtīgu augu kultūru un ārstniecības augu audzēšanā,” stāsta A. Jāņkalne.

Gandarījums ir
neizmērojams
Jautāta par to, ko mēs iegūstam, paši audzējot stādus no sēklām,
A. Jāņkalne atbild, ka ir milzīgs prieks zināt, ka tas, kas izaugs un uzziedēs, ir tikai un vienīgi mūsu pašu roku darbs. Tāpat tas ir arī finansiāls ietaupījums, jo mūsdienās pirkt stādus no stādu audzētājiem ir dārgi. “Parēķiniet paši, tas patiesi ir liels ietaupījums. Nopērkot nelielu sēklu paciņu, no tās iespējams izaudzēt ļoti daudz augu. Bieži vien sēklu paciņā ir tik daudz, ka tās pietiek vairākām sēšanas reizēm. Piemēram, ik pēc laika sējot salātus, jūs iegūsiet arvien svaigu salātu ražu, nevis regulāri tos plastmasas iepakojumā nopirksiet lielveikalā. Tāpat arī, sējot vairākkārtīgi puķes, jūs pagarināsiet to ziedēšanas periodu, un tas priecēs ne tikai jūs, bet arī jūsu draugus. Augi, kas nopirkti dārzu centros, parasti ir sēti vienā laikā, tādēļ vienā laikā tie arī ziedēs un noziedēs,” norāda pārdevēja.
Audzējot pašam augus no sēklām, tie jau laikus pierod pie augšanas vietas. Un neviens cits kā dārznieks pats par tiem rūpēsies vislabāk. Līdz ar to augi būs veselīgāki, no tiem sagaidīsim krāšņākus ziedus un lielākas ražas. “Savukārt liekos augus varēsiet iemainīt ar kaimiņiem pret ko citu, un, galu galā, tas ir arī lielisks veids, kā satikt jaunus cilvēkus, iegūt citu pieredzi un apspriest jaunākās idejas dārzkopībā,” saka A. Jāņkalne.

PADOMI
• Apskatiet sēklu paciņu rūpīgi, pievērsiet uzmanību sēklu iesēšanas dziļumam.
• Katram augam ir savs piemērotais stādīšanas attālums, šo informāciju arī parasti var atrast uz sēklu paciņas.
• Pēc izstādīšanas augus obligāti aplaistiet, šī darbība veicina augsnes pieskalošanos pie saknēm.
• Kad augi ir pakļauti stresam, tie uzzied ātrāk un uzreiz pēc tam ātri veido sēklas, šo darbību sauc par izziedēšanu. Lai no tās izvairītos, augus nevajadzētu pakļaut kam nelabvēlīgam, obligāti jāizvēlas piemēroti audzēšanas apstākļi un vieta.
• Neļaujiet augiem iekalst un nepārlaistiet tos. Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai.
Avots: stādaudzētava “Eva”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kur latvietis – tur dārziņš

Kategorijas