Visbīstamākais kaitēklis apdraud egļu audzes
Viss liecina, ka ziema tā arī neiestāsies, tāpēc mežos sagaidāma astoņzobu mizgrauža palielināta izplatība. Saskaņā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” monitoringa rezultātiem pērn egļu astoņzobu mizgrauža populācija ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes. Vidzemē īpaši apdraudētas teritorijas ir Līgatnes un Amatas novadā, kā arī egļu audzes Gulbenes apkārtnē, kas ir kaimiņos Alūksnes un Apes novadiem.
Mizgrauži savairojas Lubāna mitrājā
“Gulbenes novadā sarežģītākā situācija ir Lubāna mitrāja apvidū. Tieši tur un Gaujas Nacionālajā parkā pērn novērots lielākais mizgraužu radītais kaitējums. Lai ierobežotu bīstamo kaitēkļu izplatību, ir izstrādāts rīcības plāns ar ieteikumiem mežu īpašniekiem, kādā secībā un kad būtu nocērtamas bojātās audzes un kā jāizliek feromonu slazdi lidojošo mizgraužu vaboļu ķeršanai,” stāsta Valsts meža dienesta inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs.
Viņš uzsver, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā izplatās astoņzobu mizgrauzis. Sevišķi lielas platības kaitēklis ir skāris Vācijā, kur pāris gadu laikā mežsaimniecība no stabilas nozares kļuvusi par krīzes epicentru, tās sakārtošanai valsts tērē milzu naudas summas.
“Egļu astoņzobu mizgrauzis ir visbīstamākais meža kaitēklis, jo ar to cīnīties ir grūti. Zinātnieki iemācījušies izgatavot feromonus, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgi mizgraužu tēviņu izdalītajiem. Tos izmanto astoņzobu mizgraužu pievilināšanai. Izliek feromonu slazdus, kas vismaz 1 - 2 reizes nedēļā ir jāpārbauda visas vasaras sezonas laikā,” skaidro V. Kolačs.
Pēdējos divos gados “Latvijas valsts meži” izliek feremonu slazdus svaigi cirstos izcirtumos no novembra līdz martam. Mežu audzēs tas nav iespējams, lai neradītu vēl sliktāku situāciju, pievilinot kaitēkļus veseliem kokiem.
Sezonas laikā - divas
kaitēkļu paaudzes
Silto ziemu dēļ egļu astoņzobu mizgrauži ir kļuvuši tik slinki, ka aukstajā periodā vairs neslēpjas zemsedzē, bet paliek zem koka mizas. “Tie var iet bojā tikai tad, ja sals sasniedz mīnus 20 - 30 grādus zem nulles, turklāt tik zemai gaisa temperatūrai ir jābūt vismaz desmit dienas,” norāda V. Kolačs.
Astoņzobu mizgrauža postījumus mežos vieglāk pamanīt, kad vienviet ir vairāk bojātu egļu. Turpretim atsevišķi izgāzti koki nerada aizdomas par kukaiņu invāziju. Tas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jābūt vērīgiem un regulāri jāpārbauda egļu audzes. “Tagad zeme nav sasalusi. Lapu kokiem nav lapu, tāpēc tie nerada pretestību vējiem kā egles. Turklāt eglēm sakņu sistēma veidojas tuvu zemes virskārtai, tāpēc vējam tās ir viegli izgāzt. Tādas egles astoņzobu mizgraužiem ir kā saldais ēdiens. Tās neuzņem barības vielas un nespēj pretoties kaitēkļiem, izdalot sveķus,” skaidro V. Kolačs.
Kukaiņi šos kokus izmanto ne tikai barībai, bet galvenokārt pēcnācēju radīšanai. Tēviņš ieurbjas koka stumbrā un veido telpu pēcnācēju radīšanai. Viena mātīte var izdēt līdz 60 oliņām, no kurām izšķiļas kāpuri. Atkarībā no laika apstākļiem 65 līdz 85 dienu laikā attīstās jaunas mizgraužu vabolītes. “Daži uzskata, ka mūsu mežos gada laikā var veidoties trīs vaboļu paaudzes. Tā nemēdz būt, jo tam nepietiek laika. Maksimāli veidojas divas paaudzes, bet tām pa vidu ir tā saucamās māsu paaudzes, jo apmēram puse mātīšu meklē jaunus tēviņus,” precizē V. Kolačs.
Iesaka alternatīvu
mizgraužu apkarošanai
Lai nobeigtu 50 gadu un vecāku egli, vajag vismaz 5000 astoņzobu mizgraužu vaboļu. Tāpēc tēviņi izdala feromonus, kas sasauc citus mizgraužus. Pēc šāda principa tiek lietoti feromonu slazdi.
Diemžēl ne katrs meža īpašnieks var tos iegādāties un zina, kā slazdus pareizi izmantot.
“Ja konstatēts, ka ir svaigi invadētas egles, tad var vērsties mežniecībā, lai saņemtu atļauju izlases sanitārajai cirtei. Astoņzobu mizgraužu vaboles intensīvi izlido maijā. Tad var nozāģēt kukaiņu skartās egles un atstāt uz 2 - 3 nedēļām. To laikā koki būs pilni ar kaitēkļiem. Pēc tam egles var izvest no meža, nomizot un lietderīgi izmantot. Tas ir paņēmiens, kā bez lielām sāpēm un ķimikālijām apkarot astoņzobu mizgrauzi,” uzsver V. Kolačs. Tiesa, to nekad nevar panākt pilnībā.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"