Tiešmaksājumi jāpārdala

2020. gada 22. februāris 18:30

“Pašlaik patiešām visi esam vienā grozā,” runājot par Eiropas Savienības tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, saka SIA “J. A. Lejas” īpašnieks Jānis Strakša no Annas pagasta un domā, ka Latvijā pēdējos gados notiek arvien lielāka maksājumu koncentrācija lielākajās saimniecībās.
Viņš piekrīt diskusijām Eiropas Komisijā, ka tiešmaksājumi jādiferencē, lai subsīdijas no lielajām saimniecībām varētu pēc iespējas vairāk novirzīt mazajiem un vidējiem zemniekiem.
“Pašlaik visgrūtāk klājas tiem Latvijas zemniekiem, kuru saimniecība saņem 20 līdz 60 tūkstošus eiro gadā maksājumos par katru apstrādāto hektāru. Vislielākie patiesā labuma guvēji no Eiropas Savienības tiešmaksājumiem ir ārzemnieki, kuri Latvijā uzpirkuši zemes un paši šeit pat nedzīvo. Un tas ir skaidrs – jo vairāk hektāru, jo vairāk naudas, tādēļ tikai daļa tiešmaksājumu paliek vietējiem zemniekiem,” saka J. Strakša.
Par lielāku atbalstu jaunajām saimniecībām J. Strakša gan ir skeptisks. “Jauno saimniecību gan ir samērā maz, taču esmu novērojis, ka viena liela daļa jauno zemnieku savu saimniecību “būvējuši” uz vecāku saimniecības pamata. Tas nozīmē, ka vecāku saimniecība vienkārši ir sadalīta, un tā ģimenē ir pa divām, trīs saimniecībām – vecā un jaunās. Citi pamanās vēl papildus naturālajai saimniecībai reģistrēt arī bioloģisko saimniecību. Tas nozīmē, ka tiešmaksājumus saņem dažādās atbalsta programmās. Tas īsti nav godīgi, jo pārējiem graši vien paliek. Tad – mēģini nu izdzīvot!” laikrakstam saka J. Strakša.
Arī viņš saņem tiešmaksājumus no Eiropas Savienības, kas ir līdz 50 eiro par katru apstrādāto zemes hektāru katrā atbalsta veidā. “Zemes mazāk nepaliek, taču tiešmaksājumi atsevišķās pozīcijās gan mēdz “pazust”. Tajā pašā laikā par 4 līdz 5 eiro palielinās summa par hektāru platībmaksājumos, bet šādā gadījumā taču nevar teikt, ka kopējā summa palielinās, tā vienkārši pārdalās!” norāda lauksaimnieks.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tiešmaksājumi jāpārdala

Kategorijas