Gaujienā fiksētas 45 dižpriedes

2020. gada 25. februāris 00:00

Dižkoku meklēšana, uziešana un apsekošana ir nepārtraukts process, ko veic gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan par uzietu dižkoku var vēstīt jebkurš dabas draugs. Nesen liegumā ”Gaujienas priedes” veikta priežu apsekošana un uzmērīšana, konstatējot 45 dižkokus, kas ir ievērojams skaits, ar ko lepoties.

Dažas vajag atēnot
“Apsekojot Gaujienas priedes, konstatēti 45 koki, kam piešķirts dižkoka statuss. Pie šiem kokiem uzstādītas informatīvās zīmes ”Ozollapa”, kas norāda, ka šis ir aizsargājams koks un atbilst dižkoka statusam,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes pārraudzības reģiona vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa. Viņa norāda, ka statuss neuzliek nekādus papildu pienākumus pašvaldībai, izņemot to, ka šādu koku nedrīkst iznīcināt. Savukārt dižkokiem labvēlīgu apstākļu veicināšanā būtu jāiesaistās akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži.” “Norādīju, ka atsevišķas priedes vajadzētu atēnot, jo priede pieder pie gaismu mīlošas koku sugas,” stāsta R. Zepa.
Speciāliste norāda, ka dižkoku apsekošana ir nepārtraukts process, kurā iesaistās arī iedzīvotāji. Nozīmīgs darbs šajā ziņā Alūksnes novadā tika veikts 2009. - 2011. gadā projektā “Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā”. “Tika iegūts tik daudz datu, ka mēs vēl tagad tos pārbaudām dabā, tostarp fiksējot dižkokus,” saka R. Zepa, priecājoties, ka nu pilnībā apsekotas arī “Gaujienas priedes.”

Veidos atpūtas vietu
Par paveikto darbu un ievērojamo skaitu dižu priežu fiksēšanu Gaujienā priecājas arī Gaujienas Info centra vadītāja Sanita Sproģe. “Mēs lepojamies ar savām senajām un skaistajām priedēm Gaujienas liegumā, un nu tām būs arī oficiāls dižkoka statuss,” saka
S. Sproģe. Viņa norāda, ka dabas liegums “Gaujienas priedes” ievērojams arī ar to, ka tā teritorijā atrodas valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi. “Pašreizējā dabas lieguma teritorija senāk kalpojusi kā Gaujienas muižā dzīvojošo Vulfu dzimtas locekļu apbedījumu vieta. Tā ir iemīļota vietējo iedzīvotāju atpūtas un pastaigu vieta, šeit organizē orientēšanās sacensības,” stāsta gaujieniete.
Viņa norāda, ka šajā ziņā jau ir daudz darīts, organizējot teritorijā talkas ar krūmu tīrīšanu, atsedzot gan dižās priedes, gan seno Vulfu dzimtas kapliču, taču nākotnē būtu svarīgi šo teritoriju padarīt vēl pievilcīgāku. “Tieši tādēļ sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, “Latvijas Valsts mežiem” un Apes novada pašvaldību jau sen radusies iecere par “Gaujienas priežu” teritorijas labiekārtošanu, izveidojot atpūtas un pastaigu vietu ar informācijas stendu, soliņiem un citiem atpūtas elementiem. Pagaidām neesam vēl tam atraduši līdzekļus, taču iecere nav nolikta malā,” stāsta S. Sproģe, aicinot arī turpmāk ikvienu izturēties saudzīgi pret dabu un vēsturiskajiem pieminekļiem.

Uzziņai
• Vārds ”dižs” nāk no Kurzemes ar nozīmi ”liels”.
• Lai izcils koks tiktu iekļauts valsts nozīmes dižkoku skaitā, tam jāatbilst noteiktiem izmēriem. Parastajai priedei jābūt apkārtmēram 2,5 metri, 1,3 metri augstumā un koka stumbra augstumam 38 metri.
• Dižkoku uzskaitei izmanto apsekojuma metodi. Iespējamajam dižkokam ir jānosaka apkārtmērs, augstums, vēlams izmērīt arī dižkoka vainaga projekciju. Dižkoka galvenais kritērijs ir tā izmērs un vecums.
• Dabas liegums “Gaujienas priedes” ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “NATURA 2000” sarakstā. Viena no galvenajām dabas lieguma pamatvērtībām ir no 165 līdz 225 gadu vecās priežu audzes, kas atbilst ES nozīmes aizsargājamam biotopam "Boreālie meži".

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gaujienā fiksētas 45 dižpriedes

Kategorijas