Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svin Igaunijas neatkarības dienu

Aivita Lizdika

2020. gada 25. februāris 00:00

8

Igaunijas Republika vakar, 24. februārī, svinēja 102. dzimšanas dienu, kopš proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts. Lai godinātu kaimiņu tautu valsts svētkos, arī veclaicenieši rīkoja svētku pasākumu Veclaicenes tautas namā.
 “Svinēt kaimiņu valsts neatkarības iegūšanas dienu un būt šajā dienā kopā ar igauņiem veclaiceniešiem jau kļuvis par tradīciju. Ik gadu svinam savādāk – uzaicinām ciemos kādu sabiedrībā zināmu igauņu tautas pārstāvi, klausāmies vēsturnieku stāstījumā par savu valsti un tās cilvēkiem, bet vienmēr svētkus papildinām arī ar dziesmām un dejām,” stāsta Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte. Viņa priecājas, ka šogad uz svētkiem bija ieradies negaidīts ciemiņš no Igaunijas parlamenta - deputāts Kalvi Kova, kurš savulaik strādājis par Rauges pagasta pārvaldes vadītāju, bet vienmēr bijis arī dedzīgs Latvijas un Igaunijas sadarbības veicinātājs un atbalstītājs. Tāpat kopā ar visiem Veclaicenē tovakar bija arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
Veclaicenē patiesi svētki vienmēr tiek svinēti kopā ar kaimiņu tautu, tādēļ, lai jaukos kopābūšanas mirkļus atkal atsauktu atmiņā, M. Rozīte bija sagatavojusi fotoizstādi par 2019. gada ievērojamākajiem pasākumiem. “Protams, visi mūsu kopīgi svinētie svētki bija aizkustinoši, bet īpaši vēlos uzsvērt Baltijas ceļa 30 gadi, kad abas tautas atkal sadevās rokās uz Rīgas – Veclaicenes šosejas,” saka M. Rozīte.
Svētku koncertu kuplināja arī Veclaicenes sieviešu vokālais ansamblis, vīru vokālais ansamblis,
jauktais vokālais ansamblis, senioru vokālais ansamblis, kā arī vistuvākie kaimiņi Latvijas un Igaunijas pusē – Ziemera pagasta sieviešu vokālais ansamblis, Ruusmes ciema dāmu deju grupa, jauktais vokālais ansamblis, bajānists, kurš priecēja ar tautā iemīļotām dziesmām, Vītinas ciema vīru vokālais ansamblis. Svētku vakara noslēgumā latvieši un igauņi kopīgi nodziedāja abu valstu himnas.
Par jauko kopā būšanu šoreiz un arī citās reizēs M. Rozīte pateicas biedrības “Lutsnieki - Korneti” priekšsēdētājam Sulevam Molderam, Misso kultūras nama vadītājai Edai Karinai Luhtai, Hanjas un Ruusmes tautas namu vadītājai Sirjai Parnapuu.

Kategorijas