Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar apņēmību mainīt stereotipus

Sandra Apine

2020. gada 28. februāris 00:00

26

Ne vienmēr jaunu profesionālo šķautņu meklējumos cilvēki droši zina, ka atrastais ir viņiem lemts - reizēm jāļaujas izaicinājumam, jo tas var izrādīties tieši tas, ko meklējam. Tā šogad noticis alūksnietei Justīnei Kļavai, kura janvārī uzsākusi darbu Jaunalūksnes pagasta bibliotēkā Kolberģī, un jau pēc mēneša pārliecinājusies, ka bibliotekāres darbs viņai patīk. Jauniete grib šajā nozarē pilnveidoties un jau kaļ plānus, kā bibliotēku padarīt arvien populārāku visām paaudzēm.

Līdz šim tikai galda
otrā pusē
Justīne dzimusi un augusi Mārkalnes pagastā, tagad ir alūksniete, pēc izglītības grāmatvede, kuras līdzšinējā darba pieredze saistīta ar tirdzniecību, strādājot veikalos Mārkalnē un Strautiņos. Pēc tam jauniete pāris gadus bija profesionālajos meklējumos, līdz bibliotekāres vakanci viņai ieteikuši draugi, piebilstot, ka šis darbs Justīnei piestāvētu. “Teicu – liecieties mierā, kāds no manis bibliotekārs! Taču pēdējā brīdī pieteikumu aizsūtīju, īpaši necerēdama uz ievērību. Pēc nedēļas mani uzaicināja uz pārrunām, kas notika tieši Ziemassvētku laikā, savukārt 27. decembrī man jau zvanīja, ka esmu pieņemta darbā. Tāds Ziemassvētku brīnums,” stāsta J. Kļava. Protams, Justīnei priekšā vēl izvēlētās profesijas studijas, taču viņa to ir gatava darīt paralēli darbam.
“Līdz šim man ar bibliotēku vienīgā saskare bijusi tikai kā apmeklētājam jeb kā es mēdzu teikt – esmu bijusi tikai galda otrā pusē. Es nezināju, uz ko nāku. Man nav nedz pieredzes, nedz pagaidām arī atbilstošas izglītības bibliotēkzinībās, taču ir liela griba un apņemšanās to iegūt, jo man te ļoti patīk. Jūtu, ka esmu savā vietā, uz darbu nāku ar prieku,” atklāti par sevi saka jaunā bibliotekāre.

Jaunība kā priekšrocība
Justīne pieļauj, ka ar saviem 26 gadiem varētu būt jaunākā bibliotekāre Alūksnes un Apes novados, un cer, ka tam arī ir savas priekšrocības. “Piemēram, tā, ka nebaidās izmantot tehnoloģijas, ir datorprasmes. Ja kaut ko neprotu, meklēju un atrodu, un, ja neatrodu, jautāju atsaucīgajiem Alūksnes kolēģiem,” stāsta J. Kļava. Bibliotekāres darbā Justīnei noder arī grāmatvedes prasmes darbam ar biroja tehniku, datubāzēm, informācijas tehnoloģijām, jo tas viss mūsdienās veido lielu daļu no bibliotekāra ikdienas.
“Domāju, savu ikdienas darba rutīnu jau esmu apguvusi, tagad notiek grāmatu krājuma izzināšana, bet tas nebūs dažu nedēļu darbs, jo krājums arvien papildinās. Ļoti gaidīju brīdi, kad pati varēšu izraudzīties jaunās grāmatas. Meklēju, lasīju anotācijas, intervijas ar autoriem. Tajā dienā, kad saņēmu savu pirmo grāmatu pasūtījumu, beidzot iejutos savā saimniecībā “pa īstam”,” stāsta J. Kļava. Šajā dienā Justīne rīkojusi arī savu pirmo jauno grāmatu dienu, kad bibliotēkā parasti pulcējas visvairāk cilvēku. 

Grib kļūt par digitālo aģentu
“Es gribu panākt, lai par bibliotēku sāk domāt savādāk, mainīt cilvēku stereotipiskos priekšstatus par to. Daudzi jaunieši domā, ka šī kultūras iestāde ir garlaicīga, bet tā nav tiesa. Jā, bibliotēka vienmēr būs tuva grāmatmīļiem, pagastos īpaši vecākajai paaudzei, bet es gribu, lai tā kļūtu iecienīta arī jauniešu vidū,” savu vīziju pauž J. Kļava, un viņai jau ir plāns, kā to īstenot. “Piekrītu Rainim – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Gribu, lai bibliotēka kļūtu par sanākšanas vietu, un tad jau viss tālākais veidosies pats no sevis. Protams, tās būs literatūras izstādes, autoru vakari, bet tie var būt arī jebkuri citi tematiski pasākumi, piemēram, tikšanās ar kādiem interesantiem cilvēkiem, novadniekiem, kā to jau praktizē Alūksnes pilsētas bibliotēka. Tie varētu būt cilvēki, kuriem ir interesanta mājražošana, hobiji, neparastas kolekcijas un tamlīdzīgi. Domāju, ka tas ir neizsīkstošs resurss,” plāno J. Kļava, kura par daudziem potenciālajiem viesiem jau izlasījusi vietējā laikrakstā un apcer kādu uzrunāt. Tuvākais plāns ir arī apmeklēt kursus, lai kļūtu par digitālo aģentu savā bibliotēkā. Viņa ļoti novērtē kādreizējās ilggadējās bibliotekāres Ievas Zakarītes darbu, īpaši novadpētniecībā, un cer ar laiku šo ieguldījumu papildināt.

Kad visu slēdz, bibliotēkai jāpaliek
Justīne uzskata, ka bibliotēka ir ļoti nozīmīga iestāde, īpaši pagastos, kur cilvēkiem nav tik daudz komunikācijas iespēju kā pilsētā, pie tam, dažkārt tiek slēgtas arī skolas un kultūras nami, likvidēti veikali. Bibliotēka Kolberģī atvērta četras dienas un trešdienās pieejama pat līdz sešiem vakarā, lai var atnākt arī strādājošie ļaudis. “Pastāvīgs apmeklētāju loks ir seniori, jo bibliotēka viņiem nav tikai grāmatu krātuve vai maksājumu kārtošanas vieta, bet arī vieta, kur parunāties, uzzināt jaunumus, padalīties ar savām bēdām vai priekiem. Divreiz mēnesī uz bibliotēku nāk bērnudārza “Pūcīte” audzēkņi. Tā ir īpaši aizkustinoša aina, kad mazie izraugās katrs savu grāmatu un stāv pie manis rindā. Lasa vai vēl ne, tas nav svarīgākais, šādi viņi iepazīst bibliotēku, un tas varbūt ir garants, ka viņi atnāks, arī būdami vecāki,” spriež J. Kļava.

Izvēlas latviešu literatūru
Jautāta par pašas attiecībām ar grāmatu, J. Kļava atzīst - kopš bērnības apmeklē bibliotēku un tieši Mārkalnes bibliotēka kļuvusi par vietu, kur viņa labprāt iegriezusies ne tikai pēc grāmatas, bet vienkārši tāpēc, ka Justīnei patikusi atmosfēra. “Grāmatas man nekad nav bijušas svešas, taču man vēl tik daudz būtu jāizlasa! Vislabprātāk lasu latviešu romānus, īpaši pēdējo gadu darbus. Tāpat labprāt izvēlos dažādas psiholoģijas grāmatas, kas palīdz izzināt gan sevi, gan pasauli. Taču tagad cenšos savu redzesloku dažādot, jo man ir jāprot pastāstīt bibliotēkas apmeklētājam, kas
jauns jebkurā žanrā,” saka J. Kļava.

Justīnes Kļavas dzīves moto
“Mēs esam, kas esam, un paliksim vienmēr
Ne visi mūs mīlēs un sapratīs
Ar kājām uz zemes, ar skatienu tālē
Ar sapņiem un cerībām debesīs
Ir katram no mums kāda taisnība sava
Un laimīte maza, ko cits nevar gūt
Mēs esam, kas esam un paliksim vienmēr
Bet citi, ja vēlas, var citādi būt”
Avots: 8. maija (Justīnes dzimšanas dienas) dzejolis no  Guntara Rača krājuma “365”

Viedoklis
Jaunalūksnes pagasta Kolberģa bibliotēkas apmeklētāja
Andra Jauniņa: “Es jau sen biju pelnījusi tādu bibliotekāri! Ne vienmēr ir viegli pieņemt kaut ko jaunu, bet mums izveidojās kontakts no pirmā mirkļa! Justīne ļoti seko līdzi jaunumiem, tādēļ uz viņu var paļauties. Jaunā bibliotekāre jāuzteic par neparasti organizētu jauno grāmatu dienu, laižot jaunumus pa apli, lai katrs var aptaustīt un pašķirstīt, un ieinteresējot ar īsu ieskatu. Paldies arī par iniciatīvu aizvest mūs, Kolberģa lasītājas, uz Alūksnes pilsētas bibliotēku uz tikšanos ar rakstnieci Ingunu Baueri. Mūsu bibliotēka veidojas par kultūrtelpu visplašākajā nozīmē.”

Kategorijas