Raksim dziļāk – līdz pamatiem

2020. gada 28. februāris 00:00

1069

Kādreizējos padomju gados, pirms 40 – 50 gadiem, apvienoja vājākos kolhozus ar spēcīgākajiem un no Jaunlaicenes pagasta teritorijas 15 km garā posmā pa Vidzemes šoseju teritoriju pievienoja Apes pagastam. Tā rezultātā tādas apdzīvotas vietas kā Cimšukalns, Mazuļi, Žagatas, Dzedonas, Ķipari, Rušķi, Klāvāni, Silamītes, Jurģīši, Ķekši, Purakalni, Jankas, Cekuļi, Koruļi, Rumpāni, Purveiti, Žubes un citi uzreiz nokļuva pie Apes lauku teritorijas. Šo apdzīvoto vietu nosaukums nozīmē četras, pat sešas mājas, un šie iedzīvotāji, dzimuši, auguši, ieguvuši izglītību Laicenes pamatskolā, kļuva par apeniešiem. Viņu skaits varētu būt pat vairāk par tūkstoti, kuri tagad dzīvo un ir izklīduši pa visu Latviju. Tie esam mēs, malēnieši, ar savu izrunu un valodu, kurā mēs vairs nerunājam, bet saprotam, un, ja ir vēlme, varam to apgūt mums tik tuvajā Jaunlaicenes muižas muzejā (paldies viņiem par ieguldīto darbu un bagātīgi savākto vēstures materiālu).

Izrauties par katru cenu
Pirms vairāk nekā 10 gadiem Apē bija politiski aktīvi cilvēki, kuri par katru cenu vēlējās izrauties no Alūksnes rajona, un tas viņiem izdevās. Radās Apes novads, iekļaujot tajā Apes pagastu, Trapeni, Virešus, Vidagu un Gaujienu. Tagad, kad kopējais iedzīvotāju skaits neatbilst novada statusam, Apes novads sāka meklēt ceļu, uz kurieni tad doties. Parādījās ziņa – Apes novads dosies uz Smilteni. Tika savākti 222 iedzīvotāju paraksti ar vēlmi atgriezties pie Alūksnes. Bijām pirmie Latvijā tikuši pie VARAM ministra Jura Pūces 2019. gada 3. jūnijā, kurš, mūs uzklausot atzina, ka Apes novadu var dalīt pa daļām un vienu daļu pievienot Apes novadam. Kāds tam pamats? Alūksne esot tik ļoti nodarījusi pāri Apei, ka nav varējuši izmantot Alūksnes būvvaldes pakalpojumus un tos nācies meklēt Smiltenē. “Alūksnes un Malienas Ziņās” parādījās ziņa, ka šo pakalpojumu izmantojis tikai viens Apes iedzīvotājs - “Bebrīšu” saimnieks. Tālāk - esot nācies lūgt Smiltenes pašvaldības policijas pakalpojumus pēc tam, kad šo amatu Apē likvidēja. Būtu interesanti, vai pašvaldība nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu, ja kādam vajadzīgs juveliera vai graviera pakalpojums? Droši, ka domes vadība slēgtu līgumu ar kādu šī amata pratēju Rīgā. Vai nav smieklīgi? Protams, ir!

“Mēs apspriedāmies,
un es nolēmu!”
Tālāk sekoja tikšanās ar VARAM ministru J. Pūci Apē. Nekā jauna – viens mērķis – tikai uz Smilteni. Ministrs zināja, ka tam visam ir iedzīvotāju pretenzijas, bija vairāki jautājumi par to, ka reforma ir aplama, un sekoja izvairīgas atbildes. Uzstājās arī Smiltenes novada mērs Gints Kukainis, ka viņi grib Api pie sevis. Pēc tikšanās ar ministru man bija saruna ar Smiltenes mēru Kukaini, kurš uzslavēja divas firmas: SIA “Līvs AM” un SIA “Apiņi”, tiem esot labi rādītāji.
Interesantākais sākās dažas dienas pēc tam, kad parādījās informācija - 18 Latvijas pašvaldības paziņo, ka protestē pret šādu teritoriālo reformu, tajā skaitā arī Smiltene, bet Ape, protams, klusē un ir apmierināti. Pret iekļaušanos Smiltenes novadā protestēja Raunas pašvaldība ar vārdiem: “Tad mēs būsim vienā novadā ar kaut kādu tur Api?”. Laikam pielika mazu punktu, malači.
Tad Smiltenes mērs atstāja savu amatu un aizgāja strādāt citur, jo bija uzvarējis konkursā. 2019. gada 11. decembra vakarā internetā parādījās ziņa, ka nākamajā dienā notiks Apes novada domes sēde (ārkārtas), lai lemtu par teritoriālo reformu un dotu atbildi Saeimas atbildīgajai komisijai. Laika nebija daudz, un es kā Apes iedzīvotājs (manā pasē gan ierakstīts, ne pēc manas gribas, ka esmu dzimis Jaunlaicenē) devos uz atklāto sēdi, lai no pirmavotiem uzzinātu, ko un kā lemj. Biju vienīgais cilvēks no malas, pārējie tikai domes darbinieki un septiņi deputāti no deviņiem ievēlētajiem, un korespondente no avīzītes. Sēdē nepiedalījās deputāts Aivars Maltavnieks un Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju.
Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts nolasīja vēstuli no Saeimas un lūdza izteikt domas. Protams, viņš minēja 222 iedzīvotāju viedokli no Apes pagasta un 90 iedzīvotāju vēlmi no Gaujienas par pievienošanos Valkas novadam.
Tālāk nolasīja sagatavoto lēmuma projektu un lūdza deputātus izteikties. Deputāte Iluta Apine izteica viedokli, ka gados jaunākie no Apes vēloties pievienoties Smiltenes novadam. Citu runātāju no deputātu puses nebija, un lēmums tika vienbalsīgi pieņemts. Tātad Apes novada likteni izlēma septiņi deputāti – no tiem viens deputāts (Ape), viens (Vireši), viens (Vidaga), divi (Gaujiena), divi (Trapene). Tieši tā, kā Brežņeva laikos: “Mēs apspriedāmies, un es nolēmu!”. Lai būtu tomēr demokrātiski, notika balsošana un sēde nekavējoties tika slēgta. Uzdot jautājumus no malas nebija iespējams.

Ape – 90. vietā
Atgriezīsimies vēsturē. “Alūksnes un Malienas Ziņās” 2019. gada 24. aprīlī Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece A. Harju, bijusī Saeimas deputāte no partijas “Jaunā Vienotība”, teikusi, ka Smiltenes laikrakstā skatoties, visi esot sveši, bet kāpēc tad mūsu domē Liberts, Dandens un citi tiecas uz Smilteni, ja gan bankas, gan VID, gan LAD ir Alūksnē?
Par šo atklātības brīdi A. Harju varētu pateikt tad paldies. Kas mainījies pa šiem mēnešiem, kad bija tikšanās ar ministru J. Pūci Apē? A. Harju piedalījās šajā tikšanās, bet klusēja un neatkārtoja to, ko bija teikusi 2019. gada 24. aprīlī.
A. Harju trīs reizes startēja Saeimas vēlēšanās no “Jaunā Laika”, “Vienotības” un “Jaunās Vienotības”, un tad, kad Arvils Ašeradens nolika deputāta mandātu, uz laiku iekļuva Saeimā un strādāja Pašvaldību lietu komisijā, zināja par teritoriālo reformu un neiebilda. Tagad, kad to izvilka no atvilktnes un visa koalīcija bija “par”, tajā skaitā arī “Jaunā Vienotība” - neko darīt, jāatbalsta un jāvirza tālāk, citādi sekas zināmas.
Mums Apē nav lielu ražotņu, un šīs divas Smiltenes bijušā mēra minētās SIA “Līvs AM” un SIA “Apiņi” (pat divas reģistrētas) nodarbojas ar mežizstrādi un starptautiskajiem autopārvadājumiem. Nopērk mežu, nozāģē un baļķus aizved uz visām debesspusēm, arī uz Igauniju (TV raidījums “Tieša runa”), arī uz Smiltenes novada Launkalni, kur šiem baļķiem pieaug pievienotā vērtība. Cilvēki strādā, saņem pienācīgu atalgojumu un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Jāņem vērā, ka Smiltenē ir ļoti daudzas iestādes, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta (vidusskola, tehnikums, ceļu būvētāji utt.), algas arī nav minimālas un rezultāts: Smiltenes novads 34. vietā par IIN uz vienu iedzīvotāju, Ape – 90. vietā, Rauna – 77. vietā. Zināms, ka 80% no IIN nonāk pašvaldības budžetā. Vai mainīsies situācija pēc Apes novada varmācīgas pievienošanas Smiltenes novadam? Vidējais cipars mainīsies, bet kāds no tā Apei labums?
Varbūt atgriezīsies tie vairāk nekā 50 strādājošie no Igaunijas, kuri tur kokapstrādē darbojas 10 – 15 gadus? Domāju, ka nē, tāpat kā tie, kuri katru dienu no Apes pagasta brauc strādāt uz Veriem, Rougi un citur.

Gods un slava
Apes uzņēmēji, kuri privatizēja tā saucamo Tiltacikužu objektu, solīja, ka viss tiks atjaunots, nomainīti vecie padomju laika darbagaldi un ar modernākām iekārtām ražos produkciju. Nekas nesanāca, un, mācoties no Apē dzimušā Andra Šķēles, pārdeva biznesu un ražotni, un kas nopirka – tas pats SIA “Līvs AM”, kas nelielā apjomā tur tagad ražo taras dēlīšus.
Smiltenes kombināta 2. cehs atrodas Vidzemes šosejas malā, un pēc tam, kad nodega gatera nojume, ir atstāts likteņa varā. Kam tas pieder un vai kāds maksā īpašuma nodokli, nezinām.
Vienīgā nopietnā ražotne ir SIA “Rismus VK”, kas ražo ēvelētu produkciju, ko realizē Anglijā un citur. Par smago darbu 2018. gadā IIN samaksājuši 23,1 tūkstoti eiro pretstatā SIA “Līvs AM” 2018. gadā – 129,48 tūkstošus eiro, SIA “Apiņi” – IIN 4,03 tūkstošus eiro.
Gods un slava tiem Apes pagasta ļaudīm, kuri apkopj ganāmpulku, slauc govis, audzē aitas, kazas, audzē un realizē dārzeņus, graudaugus, ziedus, domā un dara, lai būtu iespēja atjaunot mežus ar kvalitatīviem stādiem utt. Lielākā daļa no viņiem ir pašnodarbinātie, kuri maksā mazus nodokļus, un, kā norādīja ekonomikas ministrs, viņi nākotnē būs pašvaldības sociālā dienesta klienti.

Būsim nomale
Kāda tad ir perspektīva? Apes novada domes runāšana par jaunu darbavietu radīšanu un investoru piesaisti nav neko lielu devusi, un vai viņus atradīs Smiltene – nezinām.
Labu domu “Alūksnes un Malienas Ziņās” izteica Bejā dzimušais, izglītību Alūksnē ieguvušais un Smiltenē vidusskolu beigušais akadēmiķis Saulvedis Cimermanis. “Ape un Alūksne ir vienota, dzīvojošo rakstura īpašības, izloksne un kultūrvēsture ir viena un tā pati no 17. līdz 20. gadsimtam.”
Šo kultūrvēsturi nedrīkst aizmirst un to atmest pie teritoriālās reformas ir milzīga kļūda. To kādreiz nāksies mainīt un būs atkal kartes graizīšana ar šķērēm. Labāk būt nomalei tuvākajai Alūksnei, nevis tālākajai Smiltenei. Mēs būsim nomale, kā to kartē pirms 10 – 15 gadiem iezīmēja Vidzemes attīstības aģentūra Valmierā, jau tad attīstība bija iezīmēta līdz Grundzālei, tātad Apes un Alūksnes novadi jau tad bija paredzēti atpalicībai.
Viss izteiktais attiecas tikai uz teritoriālo reformu. Par to, kā strādā, ko ir izdarījusi Apes novada dome, lai lemj iedzīvotāji. Domāju, ka lielu pretenziju nav.
Savulaik no Saeimas tribīnes deputāts, kurš Saeimā bija ievēlēts vairākkārt, izteicās - lai labāk izprastu lietas būtību, reizēm vajagot sadot pa purnu. Lai mans uzrakstītais iedarbojas dažiem uz prātu!

Nevienam neko sliktu nevēlot,
ar cieņu - Jānis Pops
(pensionārs, kādreiz tikai arī Apes pilsētas ar lauku teritoriju deputāts)

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Raksim dziļāk – līdz pamatiem

Kategorijas