Dzīvoklī izplaucē pavasari

2020. gada 6. marts 00:00

339

Turpinās no 1. lappuses

Ar ziemu neesam lutināti, tādēļ vēl jo vairāk ātrāk gaidām pavasari, kad jau būs iespējams pašiem sēt, stādīt un plaucēt. Alūksniete Iveta Cecere nolēmusi izplaucēt ziemā pavasari, eksperimentējot ar tulpju uzziedināšanu dzīvoklī. Piecu šķirņu klasiskās tulpes izplauka īsi pirms Starptautiskās sieviešu dienas un, droši vien, priecēs daudzas dāmas.
Eksperiments nav gluži “no baltas lapas”, jo dārzkopība Ivetai ir tuva kopš bērnības, kad viņa palīdzējusi mammai agronomei no sēkliņas diedzēt stādu, taču tas nav vienīgais alūksnietes vaļasprieks. Uzsākot ar Ivetu sarunu par šo marta eksperimentu, uzzinu, ka alūksniete arī ada, šuj, glezno, cep tortes, un es saprotu, ka neviļus top stāsts par to, cik daudzpusīga un radoša ir mūsdienu sieviete.

Dārzā kopš bērnības
“Jau no bērnības man paticis adīt, šūt, to daru joprojām. Arī darbošanās dārzā man nav sveša kopš bērnības, jo mammai vienmēr ir bijis plašs dārzs, kurā viņa pielietoja savas agronomes zināšanas. Savulaik mamma nodarbojās ar dēstu audzēšanu, un man vienmēr patika palīdzēt, līdz kādā brīdī sapratu, ka gribu pati savu dārzu, dēstus un dārzniecības eksperimentus. Nu jau tas kļuvis par manu aizraušanos,” stāsta I. Cecere. Sākusi ar puķīšu dēstiem, tomātu, gurķu stādiem, bet nu jau Ivetas ģimene ēd pašu audzētus arbūzus un virtuvē uz palodzes audzē marakuju.
“Latvietis jau nevar bez sava zemes stūrīša, tādēļ arī man nu jau ir zeme ar 75 kvadrātmetru siltumnīcu Alūksnes pievārtē, kas ir lielāka par manu dzīvokli. Tur es varu nodoties dārzniecības eksperimentiem ar vērienu. Savukārt dzīvokļa interjeru nu jau otro gadu papildina speciāli dēstiem gatavoti plaukti, jo tik daudz vairs pa palodzēm nevar salikt. Dzīvokļa ēnainās atrašanās vietas dēļ plaukti aprīkoti arī ar speciālu LED apgaismojumu,” stāsta I. Cecere un piebilst – ja kaut ko dara, tad pamatīgi, lai ieguldījums nav velts un būtu rezultāts.

Aug un plaukst zāģu skaidās
Plaukti ir, apgaismojums arī, bet, tā kā tie līdz pat martam, kad sākas diedzēšanas sezona, ir tukši, Iveta nolēmusi tos lietderīgi izmantot tulpju ziedināšanai. “Oktobrī tulpju sīpolus iestādīju kastēs, kas pildītas ar smalkām zāģu skaidām. Dzīvesbiedrs speciāli brauca uz kokzāģētavu, lai sarūpētu man šo materiālu, bet - ko vajag, to vajag. Tad nonesām kastes pagrabā, kur tulpju sīpoli pārziemoja un vēsumā apsakņojās. Februāra beigās kastes pārnesām uz dzīvokli, faktiski daļu istabas pārvēršot par dārzniecību,” smejas Iveta un sauc to par eksperimentu, jo tulpes ziedina pirmo reizi. “Ātri izstiepās garas, tādēļ plauktos palika šauri un nācās daļu salikt uz galda, taču citādi viss rit, kā plānots,” viņa piebilst.

Nāk no tulpju karaļvalsts
Februāra beigās, kad pie tulpju audzētājas ciemojās “Alūksnes un Malienas Ziņas”, jau sāka plaukt pirmie pumpuri, taču šodien Iveta noteikti jau var lepoties ar krāšņu tulpju “dārzu”. “Nupat vēl bija tikai izbāzti “snīpīši”, bet šonedēļ jau parādās toņu nianses un beidzot var saprast, kādās krāsās mans eksperiments būs,” stāsta I. Cecere. Piecās kastēs plaukst piecas dažādas Holandes tulpju šķirnes “Triumph”, kas iegādātas Rīgā, vairumtirdzniecības bāzē. Tās paredzētas speciāli uzziedināšanai, kādas gādā arī profesionālie audzētāji. Te ir gan agrākas, gan vēlākas šķirnes, līdz ar to būs iespējams par ziediem priecāties pakāpeniski un ilgu laiku. Tulpes pārsvarā nesmaržo, bet krāsu gamma ir plaša.

Priekam, dāvināšanai un pārdošanai
Kur tad piecās kastēs plaucētās skaistules plānots likt, jo, droši vien, būtu savtīgi par tām priecāties tikai pašiem? Iveta smejas un atklāj, ka daļa plānota priekam, daļa dāvināšanai, daļa – pārdošanai. “Droši vien, ka ziedus dāvināšu, iepriecināšu kolēģus ar kādu košu pušķi kabinetā uz galda, bet plānoju arī aiznest uz tirgu. Varbūt cilvēkiem būs interese, jo viens ir nopirkt tulpes ziedu veikalā, kur tās saņemtas gatavas, otrs – ielikt vāzē tepat audzētus ziedus. Tā ir tāda vietējās produkcijas vērtība, gluži kā pašcepta maizīte vai novadnieku rokdarbi,” spriež Iveta.

Krāšņos sievišķības svētkus
Tulpes būs arī košs sveiciens iecienītajos sieviešu dienas svētkos 8. martā. Šie svētki nav sveši arī Ivetai Cecerei. “Jā, mani sveic šajā dienā, un tas ir jauki. Svētki savulaik dzimuši kā sieviešu solidaritātes diena, dzimumu vienlīdzības demonstrācija, bet mūsdienās šie akcenti ir mainījušies, un 8. marts vairāk ir tādi sievišķības svētki, kad saņemam vairāk ziedu nekā ikdienā, kad sevi palutinām ar kādām sievišķīgām lietām un procesiem. Tā ir arī cieņas izrādīšana sievietei un sievišķībai. Tulpes šos svētkus padara košus un pavasarīgus,” saka I. Cecere.
Ivetu svētkos noteikti sveiks arī ģimenes vīrieši, kuri, tāpat kā Ivetas mamma, ir centīgi palīgi arī dārzkopības eksperimentos. “Sešgadīgais dēliņš Artis Raimo labprāt iesaistās un, gluži kā es bērnībā, palīdz sēt, stādīt, siltumnīcu laistīt. Palīdzēja stādīt arī tulpītes,” lepojas mamma

Radīšanas prieks un
relaksācija
Kad tulpes būs izplaukušas un devušās pasaulē prieku nest, plaukti tukši nepaliks, jo tūlīt jau sāksies lielie sēšanas un dēstīšanas darbi arī Ivetas mājās. “Kā katru gadu, sēšu tomātus, papriku, gurķus, garšaugus, kādas puķes un daudz ko citu. Stādīšu lilijas, gladiolas, man ir arī krietna peoniju kolekcija. Būs arī arbūzi un melones,” atklāj dārzniece.
Mīļāko puķu Ivetai nav jeb favorītes mainās. Goda vietā bijušas lilijas, peonijas, tagad – tulpes... “Man ļoti kārojas šogad iestādīt mārtiņrozes, kuras līdz šim vēl neesmu audzējusi. Mēģināšu un redzēs, vai sanāks,” plāno Iveta, un raksta autorei nav šaubu, ka tas izdosies. “Vislielākais gandarījums ir tad, ja redzi, ka IR, spraucas, aug, zied, apliecinot, ka tev pašam ar savām rokām ir izdevies kaut ko radīt. Tas ir gan radīšanas prieks, gan sava veida relaksācija. Domāju, man piekritīs katra dārzniece,” saka I. Cecere.

NEPARASTI
Tulpju izziedināšana nav vienīgais Ivetas Ceceres eksperiments. Nu jau gadu viņai podā uz palodzes aug marakuja, kas, izrādījies, ir vīteņaugs.
Iveta zina stāstīt, ka marakuja ir plūmju izmēra dienvidu auglis, kas nobriest pie pasifloras skaistajiem ziediem. Marakujas krūmi aug Brazīlijā, Paragvajā un Argentīnā, bet gadu gaitā tie aizceļojuši arī uz citām valstīm. “Sēklas atvedu no Madeiras salas. Pie mums šie importētie augļi ir diezgan skābi, bet tur tos bija iespēja nogaršot pilnībā gatavus, saldus. Ļaujoties dārznieces azartam, nolēmu sēkliņas izdiedzēt. Iebakstīju podiņā un, re, izauga! Varbūt izaugs tik liels, ka būs jāpārstāda siltumnīcā,” stāsta I. Cecere un cer, ka kādreiz būs arī ziedi un augļi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvoklī izplaucē pavasari

Kategorijas