Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvot plaukstoši un laimīgi

Agita Bērziņa

2020. gada 6. marts 00:00

9

“Katra sieviete ir skaista tieši tāda, kādu to ir sākotnēji radījis Dievs. Ja sieviete neaptver to kā patiesību, tad tas ir līdzīgi kā, ja tev mājās plauktā ir kāds ļoti skaists trauks, taču tu to nelieto, jo līdz galam nevari izprast tā nozīmi un pielietojumu. Tā viņš tur var stāvēt gadiem un krāt putekļus. Līdzīgi arī mēs, sievietes, varam būt no ārienes sapucētas, ar skaistu matu pinumu un rotājušās greznām rotām, bet, ja nezinām, kādam nodomam patiesībā esam radītas, mēs tieši kā trauks vienkārši stāvam un krājam uz sevis putekļus. Ārējais skaistums nav tik būtisks, bet gan iekšējais, jo no turienes nāk ārā dzīvība,” par sieviešu skaistumu dažas dienas pirms Sieviešu dienas saka novadniece Eva Mence (dzimusi Caune).
Eva daudziem alūksniešiem zināma kā “Mis Alūksne 2005” ieguvēja, vēlāk arī citu skaistumkonkursu dalībniece pasaules līmenī, peldkostīmu kolekcijas “Sara Swim” veidotāja, taču šodien Evai dzīves piepildījumu sniedz Dieva Vārda sludināšana, sieviešu stiprināšana, apzinoties viņu identitāti - būt mīlošai sievai un mammai.

Rosina izprast savu
identitāti
“Es mīlu šo dzīvi. Ir lomas, kuras es pildu šai dzīvē, un ir lomas, kuras šī dzīve man ir iedevusi, taču tās noteikti mani nedefinē. Sieva es esmu, bet tikai savam vīram, māte es esmu, bet tikai savam bērnam, draugs es esmu saviem draugiem. Mana patiesā identitāte ir tā, ka esmu Dieva bērns, un kā Dieva bērnam man ir vispirms jārūpējas par savām attiecībām ar Dievu, visas pārējās lomas un dzīves pienākumi izrietēs no attiecībām ar Dievu, kurās es rodu piepildījumu. Šobrīd esmu ļoti aktīva savas draudzes locekle, vadu Sieviešu kalpošanas vakarus, esmu viena no līdzautorēm skaistā “I Am” plānotāja izveidē, kurā iekļauti Bībeles panti. Mūsu misija ir palīdzēt sievietēm izprast viņu patieso identitāti. Gribam iedrošināt sievietes dzīvot plaukstoši un laimīgi caur to, ko saka Bībele,” saka Eva.
Diemžēl mūsdienu sievietes neapzinoties savu galveno lomu, tādēļ pilda visas lomas pēc kārtas, domājot, ka tajās radīs savu būtību, un beigās nonāk pie sasistas siles, jo visā nespēj būt perfektas. “Es pati tāda biju, ķēru un grābu visu, ko varēju. Kāpēc? Jo gribējās piepildīt savu dzīvi, uzzināt, kur ir mana vieta zem saules. Patiesi iepazīstot sevi caur Bībeli, nāk brīvība, uz kuru Kristus mūs aicina caur attiecībām ar Viņu. Man ļoti sāp sirds par sievietēm, kuras tiecas visu savā dzīvē sasniegt, cīnās un kontrolē, uzņemas visu uz sevi, ir neapmierinātas un tad brīnās, ka vīrs neko nedara un iekrīt atkarībās. Viņš nejūtas iederīgs ģimenes vidē,” stāsta Eva. Tas gan nenozīmē, ka sieviete ir vainojama pie vīra nebūšanām vai problēmām. “Mans vīrs man saka: “Manas sirds atslēga ir tavās rokās”. Jā, man ir jāpilda sava loma un jābūt palīgam savam vīram, jāiedrošina un jāceļ. Es laikam esmu pret feminismu, lai gan ģimenē daudz daru un uzņemos. Tomēr ir jāatrod skaistais vidusceļš, un tas ir tas, ko es pati ļoti mācos. Ja gribi mīlēt pasauli, sāc ar ģimenes mīlēšanu,” ir pārliecināta viņa.

Bībelē ir visas atbildes
Ticība Evas dzīvē ienāca pirms apmēram septiņiem gadiem. Tas bijis laiks, kad viņa intensīvi meklēja atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”. “It kā viss bija labi, bet bija dzīves jomas, kurās biju iestrēgusi. Meklēju garīgās vērtības jogā, pozitīvajā domāšanā, austrumu kultūrās. Par Bībeli, Jēzu un Dievu nedomāju vispār. Man šķita, ka tas ir garlaicīgi, sekli un nav domāts man. Tomēr visu dzīvi ticēju, ka Dievs ir, bet tas, ka ticēju - Dievs eksistē - manā dzīvē neko nemainīja. Statistika rāda, ka vairums cilvēku ceļu pie Dieva atrod tieši izmisumā. Es varbūt nebiju izmisusi, bet bija iekšēji jautājumi - kas es esmu, kādēļ esmu,” atceras Eva.
Liktenīga bijusi kāda ciemošanās pie vīra māsas, kura ir kristiete un toreiz bija uzaicinājusi ciemos kādu savu draugu. “Mēs apsēdāmies pie vakariņu galda, un viņš, kā jau kristietis, pateicās par ēdienu Dievam. Lūgšana bija kā saruna ar tēvu, ko dzīvu, kā ar personu, nevis vienkārši pliku enerģiju vai spēku. Pēc vakariņām viņš paņēma Bībeli, un es redzēju, ka tā nav grāmata, kas plauktā krātu putekļus, bet reāli lietota grāmata, kurā atzīmētas svarīgās lietas. Tas šķita tik vienkārši, bet ar dziļumu. Viss, ko es iepriekš biju lasījusi garīgās grāmatās, ir atrodams vienuviet - Bībelē. Tur ir visas atbildes. Bībelē rakstītais ir dzīvs arī šodien un ir domāts mums katrai dienai. Un vai nav fantastiski, ka Jēzus ir nomiris par visiem mūsu grēkiem. Viņš ir piedevis manus grēkus un līdz ar to man ir pieeja pie Dieva un pie mūžīgās dzīvības ar Viņu! Visu labo, ko es daru, daru kā pateicību, nevis lai kaut ko nopelnītu Dieva acīs. Īsto dzīves piepildījumu mēs varam rast vienīgi pie visu lietu Radītāja, nevis pie radības. Kristietība nav vienkārši reliģija, bet dzīvas attiecības ar Dievu,” saka Eva.

“Apkārtējie noteica,
kas es esmu”
Sieviešu vakaros, ko Eva vada, viņa daudz runā par sieviešu skaistumu. Diemžēl arī viņa pati ne vienmēr ir ticējusi, ka ir skaista. “Cilvēki man teica, ka es esmu skaista, bet vai pati apzinājos, ka esmu skaista? Nē. Es tāda nejutos. Patiesā apziņa par mūsu skaistumu nenāk no tā, ka apkārtējie mūs apstiprina, bet pats Dievs apstiprina. Es neesmu nevienam stāstījusi, bet pēc uzvaras Alūksnes skaistumkonkursā es nespēju piedalīties Latvijas mēroga atlasē. Es aizbraucu uz Rīgu, bet zālē neiegāju. Man bija bail, ka mani atraidīs. Es barojos no citu teiktā, un tas radīja spiedienu - vienmēr būt visskaistākajai, vienmēr būt uzpucētai, vienmēr labi izskatīties. Apkārtējie noteica, kas esmu. Jā, šodien es pavisam godīgi varu atzīt, ka zinu - esmu skaista. Taču vienmēr to nezināju. Bībelē teikts - Dievs mūs radījis pēc sava tēla un līdzības. Ja es saku, ka neesmu skaista, tad es stādu sevi augstāk par Dievu. Dievs mani un katru sievieti ir radījis brīnišķīgu. Skaista tu neesi tāda, kādu pasaule tevi ir izveidojusi laika gaitā, bet gan tāda, kādu Dievs tevi sākotnēji radīja. Nav runa par raksturu vai attieksmi, jo tas mums ir jāmaina saskaņā ar Bībeli,” norāda viņa.

Salīdzināšana - slazds
Diemžēl daudzu sieviešu klupšanas akmens ir būt vienmēr perfektai. “Sievietes var daudz, bet mums nav jāpierāda, ka esam labākās. Vajag nedaudz atslābt un neskriet pēc atzinības. Ir normāli, ja mājās reizēm ir nemazgāti trauki, bērni raud un viss nav perfekti. Bērniem nevajag perfektus vecākus, bet gan laimīgus. Ļoti bieži tieši spiediens no ārpasaules, piemēram, citu sieviešu vai mammu fotogrāfijas sociālajos tīklos, liek uzdod jautājumu: “Kas es par sievieti?”, jo man tā nav, kāpēc es tā nevaru. Salīdzināšana ir liels slazds,” norāda Eva.
Katrai sievietei ir svarīgi sevi piepildīt un to nedrīkst aizmirst. “Mēs, sievietes, ļoti daudz dodam, pat uzmanības pievēršana bērnam ir došana, bet cik daudz sevī ieliekam atpakaļ, lai varētu atkal dot? Kādai tas ir laiks SPA, kādai Bībeles lasīšana, bet vēl kādai pastaiga mežā,” saka Eva. Nav nozīmes, vai sieviete dzīvo lielpilsētā vai laukos, visas jūtas un domā vienādi. “Jautājums tikai, cik lielu iespaidu mēs ļausim uz sevi atstāt tai videi, kurā atrodamies. Jā, pilsētā ir vairāk iespēju, bet ir arī vairāk laika un uzmanības zagļu, kas zog mieru, ko var gūt laukos. Ir jāatrod sirdij tuvais. Ir jāsaskata iespējas sev apkārt,” norāda viņa.

Organizē Bībeles pamatu nodarbības
Alūksnē Eva nedzīvo jau 12 gadus, taču viņas sirds joprojām ir dzimtajā pilsētā. Tieši Alūksnē Eva ir iecerējusi organizēt Bībeles pamatu nodarbības, kurās lauzīs stereotipus un maldus par baznīcu, Jēzu un Bībeli. Pirmā šāda tikšanās būs 24. maijā pulksten 13.00 Mācītājmuižā Alūksnē. Nodarbībās dažādi līderi no Rīgas dalīsies ar pieredzēm garīgajā dzīvē par dažādām noderīgām tēmām. “Ideja ir Alūksnē ienest vienkāršu, saprotamu veidu, kā dzīvot garīgo dzīvi ar Dievu. Tie būs ļoti praktiski soļi no Bībeles, kurus mēs, tēlaini izsakoties, uzliksim uz paplātes, lai cilvēkam būtu viegli saprotami. Jēzus ir par vienu ticību uz Dievu Tēvu, Dievu Tēvu un Svēto Garu. Esmu novērojusi, ka cilvēki baidās no baznīcas. Viņiem šķiet, ka jābūt pilnīgi perfektam, vispirms jāsakārto sava dzīve, lai ieietu baznīcā. Tas ir mīts, jo Bībelē Dievs saka: “Nāc pie Manis tieši tāds, kāds tu esi, un ļauj, es radīšu nepieciešamās izmaiņas”,” skaidro Eva. Šādas tikšanas ar lekciju, sadraudzības laiku un pusdienām organizēs ik mēnesi līdz pat septembrim. Aicināts pievienoties ir ikviens - neatkarīgi no vecuma, konfesionālās piederības vai sociālā stāvokļa. Sīkāka informācija par nodarbībām - www.aluksnei.lv vai zvanot pa tālruni 29878774.

Teksts un foto: Agita Bērziņa

Kategorijas