Dienestu pienākums – uzrādīt dokumentus

2020. gada 10. marts 00:00

382

“Kādas personas, iestāžu un dienestu pārstāvjus drīkst ielaist savā dzīvesvietā? Vai man ir tiesības viņus neielaist? Vai dienestiem un personām, kuras nepazīstu, ir jāuzrāda dokumenti vai jāveic iepriekšēja saskaņošana?” jautā lasītāja.

Atbild Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Šeršņova.
VP amatpersonas darbojas saskaņā ar likumu “Par policiju”. Ja iesniedzējs izsauc, policija uz izsaukumu reaģē un izbrauc uz notikuma vietu. Šādos gadījumos izsaucēji parasti sagaida policiju un izstāsta radušos situāciju, bet ir gadījumi, kad durvis vaļā never. Šādos gadījumos konflikts nereti jau ir pierimies un policijas palīdzība vairs nav nepieciešama. Taču ir gadījumi, kad VP sauc arī tur, kur nevajag, un samelo par iemesliem. Te gan derētu atgādināt, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka: par Ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 eiro.

Durvis var arī izcelt
VP pie durvīm var klauvēt dažādu iemeslu dēļ – kāds no kaimiņiem ir pasūdzējies par trokšņošanu vai ir saņemta informācija, ka konkrētajā dzīvoklī notiek konflikts. Tāpat ir situācijas, kad kaimiņi un tuvinieki ir satraukušies par to, ka cilvēks cienījamā vecumā neatver durvis. Ja ir pamatotas aizdomas, ka ar cilvēku noticis kas nelāgs, operatīvie dienesti durvis var arī izcelt.
VP var būt informācija, ka kādā īpašumā personas nodarbojas ar akcizēto preču nelikumīgu apriti vai glabā narkotiskās vai psihotropās vielas. Šādos gadījumos VP kriminālprocesa gaitā var veikt kratīšanu, savukārt administratīvās lietvedības laikā – administratīvo apskati. Šādos gadījumos policija ar izmeklēšanas tiesneša atļauju var doties iekšā īpašumā.

Tiekas pie ārdurvīm
Tāpat VP pārbauda tos, kuriem ar tiesas spriedumu pēc atbrīvošanas no apcietinājuma ir noteikta policijas kontrole, kad konkrētā laikā ir jāatrodas savā dzīvesvietā un durvis jāatver. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par šīs personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Ja durvis netiek atvērtas un persona nav dzīvesvietā, tā tiek izsaukta uz iecirkni paskaidrojuma sniegšanai un tiek noformēts protokols par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz 70 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Tāpat likumsargi pārbauda tos, kuriem kriminālprocesā noteikts drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.

Šaubas kliedē apliecība
Visas situācijas nav iespējams aprakstīt, taču nereti VP inspektors dodas pie iedzīvotājiem, lai apjautātos par notikumu, kam viņi varētu būt liecinieki. Ja iedzīvotājiem rodas šaubas par to, vai pie durvīm atrodas policijas darbinieks, viņam var lūgt uzrādīt dienesta apliecību. Tas pats ir ar citiem dienestiem – ja rodas šaubas, vienmēr var pajautāt, lai uzrāda apliecību. Ja šaubas nezūd, vajag piezvanīt konkrētajam dienestam un jautāt par atnākušo darbinieku.
Apliecības ir arī sociālo dienestu darbiniekiem. Tajās ir darbinieka fotogrāfija, vārds un uzvārds, amats, direktora paraksts un dienesta zīmogs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dienestu pienākums – uzrādīt dokumentus

Kategorijas