Padomu pūralāde

2020. gada 17. marts 00:00

Sportot – no rīta vai vakarā?Vieni ceļas agrāk, lai pavingrotu vai izskrietu rīta riksi, citi turpretī sportiskām aktivitātēm pievēršas vakarā. Kā ir labāk?
Vienota viedokļa šajā jautājumā nav, vienīgi par to – ka kustēties vajag. Dakteri uzsver, ka no rītiem cilvēkam kā jebkuram mehānismam vajadzīgs iesildīties darbam – tātad jāizapļo locītavas, jāizkustina rokas un kājas vai vismaz kārtīgi jāizstaipās. Noderīgi noteikti būs arī elpošanas vingrojumi. Tas viss atmodinās organismu un iekustinās asinsriti.
Ja pēc bioloģiskā pulksteņa esat “cīrulis”, rīta treniņu var veidot intensīvāku – skriet, cilāt hanteles utt. Savukārt “pūcēm” šīs nodarbes pa kaulam būs vien pēcpusdienā vai vakarā. Attiecībā uz vakariem jāņem vērā, ka fiziskās aktivitātes aktivizē ķermeni un kādas divas stundas pēc treniņa varētu būt grūti aizmigt. Tādēļ treniņu nav ieteicams plānot ļoti vēlu vakarā.
Jāielāgo arī, ka uzreiz pēc maltītes aktīvi sportot nevajadzētu. Piemēram, pēc kārtīgas paēšanas jādod gremošanas sistēmai aptuveni divas stundas laika, lai tā ar apēsto tiktu galā.
Bet pats galvenais, kā uzsver dažādi veselības speciālisti, ir kustēties ar prieku. Lai sportošana nekļūtu par mocībām, ir jāieklausās sevī, savā ķermenī. Protams, neaizmirstot, ka savā būtībā vairums cilvēku ir slinki pēc dabas un lieliski atrunu izgudrošanas meistari.

Gludināt ar priekuPiedāvājam vairākus knifus, kas jāņem vērā, gludinot veļu.
Vispirms veļas kalnu sašķiro pēc audumiem – smalkākos (zīds, mežģīnes, tills u.c.) vienā kaudzē, pārējo – citā, lai nemitīgi nevajadzētu mainīt gludekļa režīmus. Gludināšanas temperatūra parasti ir norādīta uz birkas. Ja norāžu nav, sāk ar zemāku temperatūru un pēc nepieciešamības palielina.
Lielāko daļu apģērbu gludina no kreisās puses, lai izvairītos no veļas spīdēšanas un krāsas izbalēšanas. Ja apģērbs jāgludina no labās puses, ieteicams to pārklāt ar mitru drāniņu vai speciālo sietu.
Vieglāk ir gludināt, ja veļa ir nedaudz mitra. Tāpēc, ja tā pārāk sausa, pirms gludināšanas audumu ieteicams apsmidzināt ar ūdeni no pulverizatora vai apstrādāt ar tvaiku, izmantojot gludekļa tvaika funkciju.
Tvaika gludekļos ieteicams lietot destilētu ūdeni, sevišķi, ja ūdens, kas tek pa krānu, ir ciets. Jāatceras, ka zīdu gan gludina sausu, citādi tas stiepsies un krokosies.
Gludekļa virsmu ik pa laikam nepieciešams attīrīt no netīrumiem un nosēdumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētu līdzekli. Nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot abrazīvu pastu. Gludekļa ūdens tvertne pēc katras gludināšanas ir jāiztukšo, lai nesabojātu ierīces mehānismu.

Ap kaklu šalle, bet galva plikaAp kaklu milzīga šalle, bet galva plika, kājās apspīlēti džinsi un īszeķes, potītes plikas. Šādi ziemā staigā vairums jauniešu.
Aukstā laikā staigāt bez cepures nedrīkstētu nevienā vecumā, norāda dakteri. Pirmkārt, tas iespaido matu veselību. Galvā ir daudz asinsvadu, aukstums samazina mata folikula apasiņošanu, tāpēc mats tiek mazāk pabarots, sliktāk aug un ar laiku kļūst nespodrs. Var sākties matu izkrišana. Staigāšana bez cepures var rezultēties arī ar hronisku sinusītu (deguna blakusdobumu iekaisums), tonsilītu (mandeļu iekaisums), ausu iekaisumu vai konjunktivītu (acu gļotādas iekaisums).
Ja nu akurāt nevēlaties nēsāt cepuri, var izlīdzēties ar kapuci, tomēr tad tai jānosedz galva, ne tikai ausis un kakls. Savukārt tiem, kuri sporto āra apstākļos, vēsā laikā labāk tomēr izvēlēties plānu cepuri nekā sviedru lenti. Lente nospiež asinsvadus un nevienmērīgi sadala siltumu.
Biezajai šallei kaklu nevajadzētu sakarsēt. Savukārt jakai jābūt tik garai, lai tā kārtīgu nosegtu muguru un pasargātu no aukstiem vējiem. Apsaldēti reproduktīvie orgāni var novest pie hroniska cistīta (urīnpūšļa iekaisums), kā arī olnīcu vai olvadu iekaisuma. Arī vīrieši var iedzīvoties nepatīkamās kaitēs.
Arī kājām, kā teica slavenais Lennenbergas Emīls, vienmēr jābūt siltumā. Tāpēc ziemā, ja nevalkājat zābakus, ieteicamākas par īszeķēm ir normāla garuma zeķes (virs potītēm). Noderēs arī vecmāmiņu adītās villenes.

Ja strādā no mājāmNereti uzņēmumi izdevumu taupīšanas nolūkos izvēlas neīrēt ofisus, ļaujot/liekot saviem darbiniekiem strādāt no mājām. Īpaši aktuāli tas ir pašlaik.
Ja darba devējam galvenais ir padarīts darbs un nav svarīgi, kurā laikā tas tiek paveikts, darbinieks pats var plānot savu dienaskārtību, tostarp apvienot darbu ar citām lietām. Darbs no mājām gan prasa darbinieka pašdisciplīnu, motivāciju un laika plānošanas prasmes.
Strādāšana mājās var būt arī produktīvāka, jo darbinieks pats izvēlas, kad strādāt, saskaņojot to ar savu bioloģisko ritmu vai citiem plāniem. Turklāt tiek ietaupīts laiks, ko pavadām ceļā uz/no darba.
Komunikācijai lielākoties tiek izmantota virtuālā vide, kas bieži vien saziņu atvieglo, jo nav, piemēram, jāgaida, kad atbrīvosies sapulču telpa. Taču izpaliek dzīvā komunikācija ar kolēģiem, kas savukārt var radīt atsvešinātību. Šajā gadījumā bosam būtu jādomā par kolektīva saliedēšanas pasākumiem, semināriem u.tml.
Lielākais mīnuss – strādājot no mājām, varam nepamanīt, cik stundu aizvadām darbā. Tādējādi var tikt apdraudēta privātā dzīve, jo savā “ofisā” atrodamies 24/7. Lai to novērstu, vēlams iekārtot strādāšanai atsevišķu telpu. Nodarbinātības speciālisti pat iesaka ievērot atbilstošu dreskodu, lai sevi un mājiniekus disciplinētu.
Galvenais, kas jāievēro – mājās veiktajiem darbiem jābūt tikpat kvalitatīviem kā tad, ja darītu tos birojā.

Mīts vai patiesība?
No krāna vai pudelēs?
Vai tiesa, ka veikalā tirgotais ūdens ir tīrāks par to, kas nāk pa krānu?
Šo mītu veicinājušas skaistās reklāmas ar ūdeni no ūdenskritumiem, pazemes avotiem vai sniegotiem kalniem. Patiesībā, pirms nonāk līdz patērētājam, tieši krāna ūdens tiek vairākkārt stingri un precīzi pārbaudīts, kamēr “pudeļu ūdens” iziet tikai vienu vai dažkārt pat nevienu pārbaudi. Turklāt jau sen zināms, ka plastmasas pudeles, kurās tas pildīts, ir toksiskas – no tām izdalās kancerogēni.

Norīta košļene
Vecāki biedē bērnus, ka kuņģim nepieciešami vairāki gadi, lai pārstrādātu norītu košļājamo gumiju.
Speciālisti apgalvo, ka tas ir mīts, ko vecāki izdomājuši, lai vienkārši atturētu savas atvases no košļeņu norīšanas. Patiesība gan slēpjas faktā, ka pārstrādāt šādu barību kuņģim ir krietni grūtāk un tas prasa ilgāku periodu, taču ne jau gadus.

Apetīte slimojot
Nereti dzirdēts, ka drudža laikā iesaka atturēties no ēdiena, lai lieki nenoslogotu organismu, kamēr tas cīnās ar vīrusiem.
Veselības speciālisti apstiprina, ka slimošana parasti iet roku rokā ar apetītes zudumu, tomēr būtu jāēd jebkas, ko konkrētajā brīdī kārojas, lai stiprinātu organismu. Vēl jo vairāk – slimošanas laikā vielmaiņa paaugstinās, tādēļ vēl jo nozīmīgāk ir uzņemt kā šķidrumu, tā arī pārtiku.

“Zālīte” – kaitīga vai ne?
Valda uzskats, ka “zālītes” uzpīpēšana nav nekas slikts un ka tā nav tik kaitīga kā tabaka.
Lai gan marihuānā nav atkarību izraisošu vielu, narkologi brīdina, ka tās lietošana ir tikpat bīstama kā citas narkotiskās vielas. Ir pierādīts, ka, ilgstoši lietojot, tā rada psihisku atkarību, kā arī atmiņas traucējumus, personības izmaiņas un ietekmē spēju koncentrēties. Ievērojami pasliktinās arī lietotāja imunitāte. Turklāt, tā kā visbiežāk marihuānu lieto kopā ar tabaku, nodarītais kaitējums ir vēl lielāks.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Padomu pūralāde

Kategorijas