Papildina Leo Koklem veltīto ekspozīciju

2020. gada 20. marts 00:00

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu realizēts Alūksnes muzeja projekts “Leo Kokles gleznas “Terēze” restaurācija”. Darbus veikusi stājglezniecības restauratore – meistare Dace Pāže, un turpmāk restaurētā glezna būs apskatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Leo Kokle. Mākslinieka istaba”.
Jau pērn muzejs uzsāka lekciju ciklu, tajā stāstot par Alūksnei nozīmīgām personībām, notikumiem, dažādām vēstures norisēm. Alūksnes Jaunā pils pašlaik piedzīvo pārmaiņas, un Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa akcentē, ka šogad iecerēts šajā ciklā runāt par restaurāciju, paraugoties uz tās dažādām šķautnēm no Latvijā pazīstamu nozares speciālistu skatupunkta.

Sāk ar “Medicīnas
korifejiem”
Leo Kokles gleznu “Terēze” muzejam pērn, mākslinieka 95 gadu atceres pasākumā, dāvināja viņa dzīvesbiedre Terēze Kokle. To vajadzēja restaurēt, tādēļ, lai piesaistītu finansējumu, iesniedza projektu VKKF un guva atbalstu 900 eiro apmērā.
L. Kokles jubilejas nedēļā marta sākumā muzejā viesojās restauratore D. Pāže, kura pastāstīja ne tikai par L. Kokles gleznu restaurāciju, bet arī par gleznu pareizu glabāšanu mājas apstākļos. Gleznas viņa restaurē kopš 2000. gada, kad iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā restaurācijas nodaļā, un tagad ne tikai strādā šajā profesijā, bet arī māca topošos restauratorus.
“Ar Leo Kokles darbiem pirmoreiz sastapos 2009. gadā, kad Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktore uzaicināja piedalīties gleznas “Medicīnas korifeji” restaurācijā. Darbs nebija viegls, jo glezna bija liela izmēra, tapusi uz diviem atsevišķiem finiera saplākšņa gabaliem, tās pamatnē bija izzāģēts caurums durvju ailai, un glezna bija glabāta, sadalīta divās daļās. Tā bija kopija Parīzes universitātes Medicīnas fakultātes lielā Amfiteātra sienas gleznojumam, gleznota no melnbaltas fotogrāfijas, tomēr mākslinieciski - oriģināls, lai arī daļēji nepabeigts L. Kokles darbs. No 2008. gada šī glezna atrodas Rīgas Stradiņa universitātes Senāta zālē,” stāsta D. Pāže.

Tonēšana - “saldais ēdiens”
Otra Leo Kokles glezna, ko viņa restaurējusi, ir savulaik pazīstamā ārsta Kārļa Segliņa portrets. Viņš un mākslinieks bijuši personiski pazīstami, Leo Kokle ar dzīvesbiedri Terēzi vasarās dzīvojuši viņa lauku mājās. Leo Kokles dzīvesbiedres Terēzes portrets, kas gleznots 1957., 1958. gadā, ir mākslinieka trešā glezna, ko restaurējusi D. Pāže. Viņa atklāj, ka darbs ildzis apmēram trīs mēnešus, jo paralēli strādāts pie vairāku citu gleznu restaurācijas. Restaurācijas gaitā notīrīta laika gaitā uzkrājušos putekļu un netīrumu kārta, attīrīti pārgleznojumi, tā tonēta un maksimāli pietuvināta oriģinālam. Gleznas rāmi atjaunojis restaurators Aigars Pilenieks.
“Tā kā bojājumi bija diezgan sarežģīti, restaurācija nepadevās uzreiz, vairākos piegājienos bija jāplastificē krāsas slānis un jāgludina atpakaļ. Daudz laika aizņēma restaurācijas grunts ielikšana autora krāsas slāņa zuduma vietā. Tonēšana jau ir “saldais ēdiens” restaurēšanas procesa gaitā,” atzīst D. Pāže. Restauratore piebilst, ka jau studiju laikā viņai patikuši ar paletes nazi gleznotie darbi, kas bija arī L. Kokles gleznošanas maniere. Arī pati mēģinājusi gleznot šādā stilā, jo krāsas uz virsmas izskatās citādāk. “Man patīk Leo Kokles darbi – košās krāsas tajos, kontrasti, viņa gleznotie portreti profilā, īpatnējā stilā 3/4 pagriezienā. Viņš sajūt cilvēku, uzreiz var just raksturu, piemēram, Raimonda Paula portretā. Man Leo Kokles personība saistās ne tikai ar bohēmu, bet arī ar traģisko stīgu, kas vijās cauri viņa dzīvei. Par spīti savai slimībai, viņš bija dzīvespriecīgs un turpināja radoši strādāt. Lasīju, ka Leo Kokle steidzās dzīvot, tādēļ arī viņa glezniecība šķiet “ātra”. Ja kaut kas nav paticis, viņš labojis savus darbus, tādēļ ne vienmēr viss bijis perfekti, un darbi ātrāk bojājas,” saka restauratore.

Lepojas ar kolekciju
Leo Kokles gleznas un personīgie priekšmeti, kas Alūksnes muzejā mājvietu raduši, pateicoties mākslinieka māsai Ainai Ķirķei, ir vērtīgākā kolekcija muzeja krājumā, atzīst Alūksnes muzeja krājuma glabātāja Ilze Miķelsone. Leo Koklem veltītā ekspozīcija, kas atjaunota 2013. gadā, īpašu popularitāti iemantoja līdz ar mūziklu “Leo. Pēdējā bohēma”, ko iestudēja Latvijas Nacionālajā teātrī. “To pamanīja cilvēki, kuri nav šejienieši un līdz tam nebija pazinuši mākslinieka daiļradi. Ir apmeklētāji, kuri vairākkārt atgriežas apskatīt ekspozīciju. Gleznas tajā ik pa laikam mainām, lai tās būtu apritē,” saka I. Miķelsone.
Savukārt Alūksnes muzeja direktores vietniece Elīna Birzniece uzsver, ka muzejs lepojas ar šo kolekciju. Tiek apsvērta arī iespēja piedāvāt restaurācijas praksi Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, jo muzeja gleznu kolekcija ir apjomīga. “2012. gadā mums jau bija veiksmīga sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju, stājglezniecības restauratori – vecmeistari Gunitu Čakari, kura tagad devusies pensijā. Pasniedzējas vadībā pieci Mākslas akadēmijas studenti veica 16 eļļas gleznu atputekļošanu, rāmju nostiprināšanu un atjaunošanu, atsevišķām gleznām arī krāsas slāņu nostiprināšanu. Šobrīd gribam veidot ciešāku sadarbību ar Daci Pāži, jo restauratore ir ieinteresēta, Mākslas akadēmijas studentiem vajadzīgs materiāls bakalaura un maģistra darbiem. Izskatīsim muzeja kolekciju un ceram uz auglīgu sadarbību,” saka E. Birzniece.

Teksts un foto: Dace Plaude

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Papildina Leo Koklem veltīto ekspozīciju

Kategorijas