Veidos pirmo sociālo uzņēmumu

2020. gada 20. marts 00:00

Latvijas Neredzīgo biedrības Balvu teritoriālās organizācijas pārstāvji alūksnieši Indulis un Linda Bumbieri ieguvuši galveno balvu 1000 eiro apmērā biedrības “New Door” ideju konkursā, attīstot ideju “#radīts adot” par sociālā uzņēmuma izveidošanu, kas nodarbinātu cilvēkus ar redzes traucējumiem. Tas abiem devis jaunu pieredzi un arī uzmundrinājumu spert soli tālāk sociālajā uzņēmējdarbībā.

Iedrošina citu piemērs
“Pērn rudenī bijām ciemos biedrības “Cerību spārni” sociālajā uzņēmumā “Visi var” Siguldā. Tur uzzinājām par biedrību “New Door”, kas atbalsta sociālo uzņēmējdarbību un organizē apmācības gan jau esošajiem uzņēmumiem, gan tiem, kuri vēlas šādus uzņēmumus veidot, gan arī citiem interesentiem. Arī pārstāvji no “Visi var” bija piedalījušies šajās apmācībās, piesakot savu ideju par sociālā uzņēmuma veidošanu. Tas iedrošināja arī mūs pieteikties apmācību programmā, kas ilga piecus mēnešus.
Iesniegtās idejas izskatīja divās kārtās. Pirmajā izraudzījās 30 ideju, un to iesniedzēji tikās ātrajās intervijās ar dažādu nozaru ekspertiem. No šīm idejām izraudzījās 12 labākās, un novembrī sākās apmācības,” stāsta I. Bumbieris.
Apmācības notika reizi divos mēnešos, lai idejas autoram mācītu veidot realizējamu biznesa plānu. Indulis atklāj, ka apmācību laikā bijusi gan iespēja gūt zināšanas uzņēmējdarbībā, gan attīstīt sevi kā personības. Noslēgumā notika prezentācijas, kur varēja piedalīties ne tikai visi interesenti, bet arī potenciālie investori.

Ideja ar potenciālu
Indulis kā lielākos ieguvumus apmācībās min iespēju iepazīt citu sociālo uzņēmumu pieredzi un interesantas idejas. Piemēram, kādam no apmācību dalībniekiem bijusi ideja izveidot terapeitisku lauku saimniecību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Abus ar Lindu iedvesmojis mentoru vērtējums un atsauksmes gan par projektu, gan prezentāciju. “Visvērtīgākais šķita tas, ka komentāri bija jēgpilni, pamatoti, ar savu domu,” saka L. Bumbiere.
“Tā kā mūsu biedrībai ir iegādāta adāmmašīna, gribējām piedāvāt divus produktus – adījumus un augu paklājus. Mūsu mentori atzina, ka adījumi ir laba lieta, taču tas nav nekas unikāls. Savukārt augu paklāji viņiem šķita kas jauns un interesants. Mentori domāja, ka šai idejai varētu būt potenciāls. Sākām izvērtēt, kam mēs varētu šādus augu paklājus piedāvāt, cik tas varētu maksāt, kādiem mērķiem tos pielietot. Braucot uz lekcijām Rīgā, katru reizi bija jāprezentē sava ideja un jāatbild uz jautājumiem – par ilgtspēju, finansējumu, prezentēšanu, mārketingu; kā katrā uzņēmumā bija jāizvērtē visi riski, stiprās un vājās puses,” ar apmācību procesu iepazīstina Linda.
Vaicāta, kā nonākts līdz idejai par augu paklāju darināšanu, viņa stāsta, ka viss sācies 2018. gadā, kad Latvijas Neredzīgo biedrība realizējusi projektu, un katrai tās struktūrvienībai bijis savs uzdevums. “Mūsu uzdevums bija veidot dekorācijas uzvedumam Rīgā. Uzzinājām par dabas draugu, amatnieku Zigurdu Lauriņu Madonas pusē, kurš auž augu paklājus, ko var izmantot kā dekorus, smaržas avotus vai arī pirts procedūrās. Uz koka rāmja uzver diegus, starp tiem puķes, smilgas, mazus zariņus, lapas. Katrs var salikt augus atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām. Mēs veidojām augu paklājus uzvedumam, lai tie būtu vizuāli baudāmi un smaržīgi. Projekts beidzās, bet mēs turpinājām tos darināt – vairāk savam priekam, tomēr aizvedām arī uz izstādēm Baltinavā, Vīksnā ar norunu, ka tos varēs arī iegādāties,” saka Linda.

Augu paklāji – sezonāls produkts
Līdz ar to ideju par augu paklājiem, kas jau veiksmīgi realizēta praksē, nolemts attīstīt un prezentēt “New Door” konkursā, aicinot sajust Latvijas augu smaržu, izmantot augu paklājus SPA procedūrās, pirts rituālos vai kā smaržīgus dekorus mājoklim.
“Katrā gadalaikā ir savs pieprasījums. Adījumus rudenī tirgojām internetā. Savukārt novembrī un uz Ziemassvētku laiku bija pieprasītas šalles ar auseklīšu rakstiem. Augu paklāji ir sezonāls produkts. Līdz šīm nebija konkrēta mērķa to izmantošanai, izejmateriālus lasīja mūsu organizācijas biedri, visi no rīta nāca ar augu maisiem, ko nu kurš bija atradis un salasījis. Pasniedzēja, māksliniece Olga Reče, kura vada nodarbības rehabilitācijas centrā, ar savu māksliniecisko aci novērtēja, kuri augi un krāsu salikumi labāk sader.
Tā kā tagad esam izvirzījuši lielāku mērķi, ir doma atrast zinošu speciālistu, kurš varētu konsultēt par dabā atrodamajām zālītēm, kas ar ko labāk saskan vai ko labāk neizmantot. Jācer, ka apstākļi līdz vasarai nostabilizēsies un mūsu paklājiem būs noiets. Gribas, lai katrs paklājiņš būtu ar savu enerģiju un īpašībām – relaksējošs vai uzmundrinošs,” iecerēs dalās Linda.

Grūti atrast savu nišu
Uz jautājumu, kādas ir lielākās grūtības sociālajā uzņēmējdarbībā, viņa atzīst - ir grūti atrast savu nišu. “Visa saimnieciskā darbība Latvijā kopumā ir diezgan nosacīta. No nostāstiem esmu dzirdējusi, ka kādreiz Latvijā bijušas dažādas ražotnes, kas nozīmēja arī darba iespējas. 90 procenti cilvēku ar redzes traucējumiem sēž mājās, jo viņiem nav darba. Mums ir paziņa, kurš audioierakstus pārvērš tekstos, labi, ka viņam tas darbiņš ir, bet cik cilvēkiem ir tāda iespēja? Vai arī - jurists. Jauns, bet bez pieredzes. Arī es kā kliente izvēlētos pieredzējuša jurista pakalpojumus. Tas ir apburtais loks. Viņš nevar dabūt klientus, ja nav pieredzes, savukārt pieredzi nevar iegūt, ja nav klientu, tādēļ nav viegli atrast nišu, kā realizēt sevi. Tādā ziņā mums dzīve laukos ir pluss, jo rīdziniekiem salasīt augus pļavā būtu problemātiski. Mums ir iespēja iesēt vai iestādīt kaut ko piemājas dārziņā, aiziet uz pļavu. Jāizmanto tie resursi, kas mums ir,” spriež Linda.
1000 eiro, kas saņemti kā galvenā balva “New Door” ideju konkursā, tiks izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai. Bumbieru ģimene arī pateicas starptautiskajam sociālās uzņēmējdarbības akseleratoram “New Door”, tā vadītājiem un mentoriem par sniegto atbalstu, Aleksandram Devonis un ASV vēstniecībai.

Sociālā uzņēmējdarbība ir biznesa aktivitāte, kā mērķis ir rast risinājumus aktuālām sociālām problēmām. Tā atšķiras no parastās uzņēmējdarbības, kur galvenais mērķis ir radīt lielāku peļņu biznesa akcionāriem. Lai arī augoša peļņa ir vēlama arī sociālajam biznesam, tomēr tā galvenā prioritāte ir radīt pozitīvu sociālo ietekmi.
Labs piemērs alūksniešiem
Diāna Lapkis, starptautiskā uzņēmējdarbības akseleratora “New Door” vadītāja:
“Mums liels prieks, ka šis pāris no Alūksnes izturēja lielu konkursu, kas bija izsludināts visā Latvijā, un tika izvēlēts akseleratoram no 77 pieteikumiem klātienē, tad no 30 esošo un potenciālo sociālo uzņēmumu idejām Rīgā ātrajām intervijām. Priecājamies, ka tiek pārstāvēti reģioni, ka arī ārpus galvaspilsētas ir cilvēki, kuri uzdrīkstas un veido savus mazos biznesus, nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām un risina sabiedrībai aktuālas problēmas.
Indulis un Linda bija aktīvi akseleratorā, un ceram, ka šīs apmācības un kontakti palīdzēs viņiem attīstīties. Galvenais - iedrošināties un iet uz priekšu, ticēt savai idejai un, kad nepieciešams, nebaidīties prasīt padomu.
Ticam, ka viņi būs arī labs piemērs citiem alūksniešiem uzdrošināties un veidot savus sociālos uzņēmumus. No visas sirds vēlam Lindai un Indulim veiksmi! Viņi jau ir daļa no Latvijas un starptautiskās sociālo uzņēmumu kopienas.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veidos pirmo sociālo uzņēmumu

Kategorijas