Pasākumus rīko retāk

2020. gada 20. marts 00:00

Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn Alūksnes novadā samazinājies kultūras pasākumu skaits, tostarp Alūksnes Kultūras centrā. Tiesa, pasākumu skaits tur tāpat joprojām ir liels - 217 gadā jeb 18 mēnesī. Novadā samazinājies arī amatiermākslas kolektīvu skaits.

Īpaši trūkst vīriešu
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte marta komitejas sēdē skaidroja – Kultūras centram rit piektā sezona, tādēļ pasākumi jāplāno jēgpilni. “Jāatgādina, ka pērn Alūksnes administratīvā ēka tika renovēta, līdz ar to arī deju kolektīvam “Enku – drenku” mēģinājumi notika Kultūras centrā un mazāk laika atlika pasākumiem. Savukārt novada pagastos vidēji mēnesī notikuši 3,4 pasākumi katrā tautas namā, kas ir pilnībā pietiekami,” vērtē S. Eglīte un piebilst: cita situācija būs par šo gadu, jo sešos tautas namos no janvāra darbinieki strādā nepilnu slodzi.
Arī pasākumu apmeklētāju skaits pērn bijis mazāks kā iepriekš – 90 000, tomēr arī to S. Eglīte vērtē pozitīvi, norādot, ka liela daļa no viņiem veicinājuši novada ekonomiku. Samazinājies arī dalībnieku skaits amatiermākslas kolektīvos. Mazāk ir ansambļu, interešu kopu, amatierteātru, galvenie iemesli – trūkst vadītāju. “Deju kolektīvu skaits nav mazinājies, bet ir grūtības komplektēt dalībnieku skaitu deju kolektīvos - īpaši trūkst vīriešu,” saka S. Eglīte. Viņa norāda, ka 2019. gadā pašvaldība kultūras nozarē novadā ieguldījusi mazāk līdzekļu, nekā Latvijas simtgades gadā, un skaidro to ar vairāku kapitālremontu veikšanu 2018. gadā kultūras iestādēs novadā.

Kultūra pelna vairāk
Tā kā pasākumu un apmeklētāju skaits samazinājies, mazāki par 6000 eiro ir arī ieņēmumi no kultūras pasākumiem pērn novadā. “Kopējie ieņēmumi tautas namos pērn ir vairāk nekā 136 000 eiro, kur lielāko daļu veido Alūksnes Kultūras centrs – 111 435 eiro, par ko liels paldies, jo tie ir ievērojami ieņēmumi no maksas pasākumiem. Runājot par finansējuma piesaisti no citiem avotiem, ne tikai pašvaldības, tad jāatzīst – gribētos, lai tautas nami ir aktīvāki, piesaistot Kultūrkapitāla fonda vai citu fondu finansējumu,” stāsta S. Eglīte.
Deputāte Maruta Kauliņa secina, ka 80 procentus finansējuma kultūras iestādes saņem no pašvaldības. S. Eglīte norāda – kopš 2009. gada, kad tika izveidots Alūksnes novads, ir būtiski palielinājušies kultūras iestāžu pašu ieņēmumi. “Protams, lielā mērā tas tā ir, pateicoties Alūksnes Kultūras centra darbībai, tomēr arī pagastos ir vērojama būtiska izaugsme – pagasti arī ļoti cenšas, un katram koncertam tiek piemērota ieejas maksa. Kultūra ir viena no pašvaldības obligātajām funkcijām,” saka S. Eglīte.

Trūkst tehnisko darbinieku
Ņemot vērā Alūksnes Kultūras centra lielo noslodzi gan darba dienās, gan brīvdienās, šajā iestādē trūkst tehnisko darbinieku – apkopējas ir pārslogotas. To apstiprina arī Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa. Kamēr valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, Kultūras centrs nemitīgi strādāja septiņas dienas nedēļā. “Protams, apkopējas strādā maiņās, palīdz viena otrai, maina tīrāmās zonas, viņām ir brīvdienas, tomēr kopumā viņas ir pārslogotas. Otra būtiska problēma ir tā, ka Kultūras centrā par skaņu un gaismu atbildīgais darbinieks ir tikai viens – Jurijs Marinovs, tādēļ uz katru pasākumu mums ir jāpiesaista papildspēki no malas, jo viens cilvēks vienlaikus nevar regulēt gan skaņu, gan gaismu. Pašlaik ļoti trūkst šāda otra darbinieka Kultūras centrā. Viskritiskāk ir, ja kāds no tehniskajiem darbiniekiem saslimt,” klāsta S. Bērziņa.
Deputāte Maruta Kauliņa marta komitejā pauda uzskatu – darbinieki nav jāpārslogo. “Ja darbinieku trūkst, ir jāpieņem darbā, neraugoties uz to, cik papildu finansējumu tas budžetā prasīs. Nevar būt tā, ka cilvēkam ir jāpārstrādājas. Turklāt šīs nav deficītās profesijas, kurās nevarētu atrast darbinieku,” saka M. Kauliņa.

Pētīs tautas tērpu rakstus
Savukārt deputāte Jana Zilkalne rosināja, ka pašvaldība varētu no sava novada daiļamata māksliniekiem iepirkt darbus Alūksnes muzeja krājuma papildināšanai. S. Eglīte precizēja – ja ir paredzēts finansējums, tad var tā rīkoties. “Pašlaik Alūksnes Tautas Lietišķās mākslas studijai “Kalme” top projekts finansējuma piesaistei, lai varētu par godu Alūksnes simtgadei pētīt mūsu puses tautas tērpu rakstus un apkopot šo informāciju grāmatā,” atklāj S. Eglīte.

■ Pašlaik Alūksnes novadā ir 75 amatiermākslas kolektīvi, kuros iesaistījušies vairāk nekā 1000 iedzīvotāji.

■ Alūksnes novadā tautas un saieta namos, Kultūras centrā kopā strādā 85 darbinieki, bet no tiem tikai 14 ir pamatdarbā un vairāk nekā 50 darbinieki ir amatierkolektīvu vadītāji.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pasākumus rīko retāk

Kategorijas