Uz darbu pāri robežai un atpakaļ

2020. gada 27. marts 00:00

590

Redakcija šonedēļ saņēma informāciju, ka no Apes novada uz Igauniju organizēti transportē iedzīvotājus, kuri strādā igauņu kokapstrādes uzņēmumā 20 kilometrus no Apes. Lai arī Eiropas Savienības iekšējās robežas nav slēgtas, pārvietošanās pašlaik nav ieteicama, un daudzi apenieši ir uztraukti par savu veselību, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli koronavīrusa izplatības dēļ.
Sazinoties ar igauņu uzņēmuma darbinieku, Apes iedzīvotāju, kurš gan pašlaik tur nestrādā un ir izvēlējies uzņēmuma piedāvāto atvaļinājuma iespēju, viņš, saglabājot anonimitāti, informāciju apstiprināja. Uzzinājām, ka no 23. marta katru dienu pulksten 6.00 no rīta uzņēmuma transports piestāj Apes novadā, paņem strādniekus, dodas uz Igauniju caur Muratu robežkontrolpunktu un pulksten 21.00 atved visus atpakaļ.
“Ņemot vērā, ka Igaunija uz robežas ir atjaunojusi kontroli, tur igauņu robežsargi pārbauda pases, mēra ķermeņa temperatūru, bet citādi kustība turpinās,” stāsta anonīmais avots. Kaut arī cilvēks pats strādā kaimiņvalsts uzņēmumā un darba saglabāšana pierobežā ir svarīga, viņš uzskata, ka šādi pārbraucieni nav droši, un Latvijai, tāpat kā daudzām citām valstīm, vajadzētu kustību uz robežas slēgt pilnībā.
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts laikrakstam atzina, ka ir lietas kursā par šādu pārvadāšanu, taču sīkākas informācijas viņa rīcībā nav.Turpinās no 1. lappuses

“Šie cilvēki apmēram pirms nedēļas tika aizvesti uz Igauniju, tur divas nedēļas dzīvo un strādā, tad atgriežas un dodas pašizolācijā. Nākamajā nedēļā viņi atgriežas, un uz Igauniju dodas otra strādnieku maiņa,” zina stāstīt J. Liberts.
Viņam nav informācijas, ka vadāšana notiktu katru dienu. “Apes novadā dzīvojošajiem Igaunijas uzņēmuma darbiniekiem acīmredzot tika piedāvāts šāds divu nedēļu cikls, daži tam piekrita, daži nē. Piemēram, māmiņas ar bērniem ir izvēlējušās atvaļinājumus, jo tāpat jādzīvo mājās ar atvasēm,” komentē J. Liberts.

Brauc 80 iedzīvotāji
Jautāts, vai šāda iedzīvotāju kustība ārkārtas situācijas laikā ir droša, J. Liberts atzīst - jautājums nav viennozīmīgs. “Daudziem jau nav izvēles, cilvēki negrib palikt bez darba un iztikas līdzekļiem, un viņus var saprast. Uz pabalstiem vien izdzīvot nevarēsim. Cik man zināms, līdz šim visiem darbiniekiem ar veselību viss ir kārtībā, arī Igaunijas uzņēmumā neviens nav ne saslimis, inficējies, ne arī ir kādas aizdomas par to. Protams, te pašdisciplīna ir īpaši svarīga, labāk neapmeklēt sabiedriskas vietas, veikalus un tamlīdzīgi,” vērtē J. Liberts. Viņš zina stāstīt, ka kopumā Igaunijas kokapstrādes uzņēmumā “Saru Lauavabrik”, kas atrodas Veru apriņķa Saru un ir lielākais logu un durvju ražotājs Baltijā, strādā apmēram 60 Apes iedzīvotāji, padsmit no Gaujienas un pieci no Trapenes. “Apenieši strādā arī tepat kaimiņos, Jaunrozē, Mežabrāļu saimniecībā, taču lielākais skaits braukā uz uzņēmumu Saru, tas ir svarīgs atspaids nomales iedzīvotājiem,” saka J. Liberts.

Piedāvās telpas pašizolācijai
J. Liberts norāda, ka galvenais šajā situācijā ir domāt par veselības aizsardzību un drošību. “Uz pašvaldību jau zvanīja igauņu uzņēmuma darbinieku ģimenes locekļi un jautāja par iespēju nodrošināt viņiem vietu pašizolācijai. Mēs tādu iespēju piedāvāsim, protams, ne gluži 60 cilvēkiem, bet iespēja noteikti būs ģimenēm, kurās ir bērni, un tamlīdzīgi. Pašreiz ar šādu lūgumu domē vērsusies viena sieviete, esam risinājuma procesā,” stāsta J. Liberts.

Grūtībās arī igauņi
Par to, ka pārvadāšana notiek, liecina arī igauņu sabiedriskā medija portāla “err.ee” 21. marta publikācija, kā pierobežas uzņēmums “Saru Lauavabrik” tagad organizē savu darbu. Intervijā uzņēmuma pārstāvis sūrojas: tādēļ, ka uzņēmuma darbinieki dzīvo abpus robežas, uzņēmums nonācis grūtā situācijā un samazinājis ražošanas apjomus gandrīz uz pusi. Igauņu medijam viņš norāda, ka robežu aizvēršana no Igaunijas puses ievērojami pagarina Latvijā dzīvojošo darbinieku ceļu uz darbu, jo tagad tas jāveic caur Muratiem vai Valgu. Uzņēmums publikācijā pauda gatavību uzsākt speciāla transporta organizēšanu, kas acīmredzot tagad notiek, taču izteica arī apsvērumus uz laiku vispār atteikties no Latvijas strādnieku palīdzības.

Robežu šķērsot var
Valsts robežsardzē skaidro, ka šajā situācijā no likuma viedokļa viss ir kārtībā, tādēļ satrauktos Apes iedzīvotājus nomierināt nevarēs. “Slēgta ir tikai Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, iekšējā robeža, arī starp Latviju un Igauniju, nav ciet. Ar 17. martu ir pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz ES ārējās robežas, bet uz ES iekšējās robežas nav nekādu ierobežojumu un aizliegumu.
Ja mēs runājam par ceļošanu, tad pagaidām no Latvijas puses uz iekšējām robežām kārtība ir tāda pati, kāda bijusi iepriekš. Uz tām Latvijas robežsardze veic tikai un vienīgi imigrācijas kontroli pastiprinātā režīmā. Tādēļ šajā gadījumā no Latvijas valsts robežsardzes puses pat īsti nav, ko komentēt – tā nevienam nav liegusi un neliegs šķērsot iekšējo robežu,” stāsta Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone. Viņa norāda - cits jautājums ir, ko dara Igaunija, un tā ir kaimiņvalsts kompetence. “Jā, Igaunija un Lietuva uz savām robežām ir atjaunojusi robežkontroli, tur tiek veikti viņu valdības noteiktie ierobežojošie vai kontrolējošie pasākumi,” saka K. Pētersone.
Igaunija mīkstina
nosacījumus
Latvijas valsts robežsardzes pārstāves teikto apstiprina arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas informācija. Proti, Igaunija ieviesusi ierobežojumus un liegumus robežas šķērsošanā ar 17. martu, savukārt 20. martā Igaunija pieņēmusi lēmumu mīkstināt nosacījumus attiecībā uz Latvijas – Igaunijas robežas šķērsošanu, ja tas saistīts ar Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju darbu otrā valstī. Lēmums paredz atļaut visiem Latvijas un Igaunijas rezidentiem, kuri dzīvo Latvijā, bet strādā Igaunijā un otrādi, šķērsot robežu bez obligāti noteiktās 14 dienu karantīnas ievērošanas. Lai saņemtu īpašo atļauju robežas šķērsošanai, jānosūta pieteikums Policijas un Robežsardzes pārvaldei.

Veselības ministrija
aizņemta
Lai gan likums šādu pārvietošanos atļauj, vai tas nav papildu risks inficēties? Ar jautājumu, vai no veselības aizsardzības viedokļa ir pieņemami, ka pandēmijas laikā katru dienu turp atpakaļ tiek šķērsota ES iekšējā robeža, laikraksts vērsās Veselības ministrijā. Atbildīgās amatpersonas trešdien atvainojās, ka, “ņemot vērā šā brīža situāciju un lielo noslodzi,” atbildi nevar sniegt tuvākajā laikā, taču solīja komentāru sniegt. Līdz ceturtdienas pēcpusdienai to nesaņēmām, publicēsim nākamajā laikrakstā.

Sandra Apine

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uz darbu pāri robežai un atpakaļ

Kategorijas