Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Trauslā robeža starp darbu un bezdarbu

Loreta Jargane

2020. gada 27. marts 00:00

339



Ministru kabinetā 24. martā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi paredz, ka dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Pabalstu piešķirs nozarēm, kurām saistībā ar “Covid-19” izplatību būtiski pasliktinājusies finanšu situācija Latvijā.

Kas saņems pabalstu?
Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:
    • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar “Covid-19” izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
    • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar “Covid-19” izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019.gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
    • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
    • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Cik liels būs pabalsts?
Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Kas jādara?
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegums par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.  Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:
   • krīzes skartā darba devēja nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
    • dīkstāves periods;
  • pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
   • informācija par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
 • apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Kad saņems pabalstu?
Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju.

Kam uzdot jautājumus?
Lai sniegtu operatīvu informāciju uzņēmējiem, kuru darbību ietekmējusi “Covid-19”, VID no trešdienas izveidoja īpašu atbalsta tālruņa līniju 67120020. Zvanot uz to, ikviens uzņēmējs un saimnieciskās darbības veicējs var saņemt VID konsultantu atbildes uz jautājumiem par to, kādas atbalsta iespējas nodokļu jomā pieejamas un kā tās saņemt.

Kur meklēt informāciju?
Jautājumus var uzdot arī rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”. Aktuālā informācija par atbalstu nodokļu jomā saistībā ar “Covid-19” izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama arī VID tīmekļa vietnē “www.vid.gov.lv” sadaļā “Covid-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē “www.fm.gov.lv” sadaļā “Covid-19”.

Komentāri par pašreizējo situāciju
Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere:
“Šobrīd Alūksnes filiālē nav novērots cilvēku pieplūdums, situācija ir stabila. Arī uzņēmēji nav vērsušies ar jautājumiem par kolektīvām atlaišanām un tamlīdzīgi. Visus iesniegumus, jautājumus klienti iesniedz elektroniski; ja tas nav iespējams, tad pēc visiem drošības apsvērumiem tas notiek filiālē noteiktā vietā. Vien mācības ir apturētas, jo nevar organizēt grupas, bet viss pārējais darbs attālināti notiek.” 

Alūksnes ēdināšanas uzņēmuma SIA “UNTI” vadītājs Aigars Pepernieks:
“Ēdināšana skolās nenotiek. Gaidīsim, kad varēs atsākt strādāt. Būsim iecietīgi un pacietīgi. Visiem ēdnīcu darbiniekiem ir piešķirti atvaļinājumi līdz krīzes noteiktajam datumam. Ja tomēr tiks pagarināta ārkārtējā situācija, izmantosim iespēju iesniegt dīkstāves pabalsta iesniegumu, jo citu variantu nav. Pagaidām nevienu neesam atlaiduši un neesam par to domājuši. Arī ēdināšanas iestādē “Cepurīte” klientu skaits ir samazinājies. Ēdnīcu apmeklē viena ceturtā daļa un no tās daudzi klienti  ēdienu izvēlas ņemt līdzi. Ievērojam visus drošības noteikumus, kā valstī noteikts, esam saīsinājuši darba laiku par trīs stundām. Gaidīsim uzstādījumus no valdības un cerēsim uz situācijas uzlabošanos.”

Izklaides vietas “Cita Opera” vadītāja
Linda Vaivode:
““Citas Operas” kā izklaides vietas darbība ir pilnībā apstājusies. Pagājušajā nedēļā sākām darbu arī kā burgernīca, tad vismaz ir cerība, ka mēs varētu pārdzīvot šos grūtos laikus. Nodarbināt varu tikai divus cilvēkus un tad savā starpā mainoties, jo vairāk nav vajadzības. Pagaidām pasūtījumu ir diez gan daudz, kas zina, kā būtu, ja nebūtu ārkārtas stāvoklis. Burgernīca gan bija plānota tikai kā papildu aktivitāte kluba darbībai, jo pastāvēt tikai ar burgeriem nevarētu. Uzņēmējus pašreizējā situācija ļoti iespaido. Ja mana uzņēmējdarbība atbildīs kādam no valstī izstrādātajiem kritērijiem, noteikti pieteikšos atbalstam. Ļoti ceru, ka ārkārtas stāvoklis valstī netiks pagarināts.”

Atpūtas vietas “Klondaika” Alūksnes filiāles darbiniece, kura vēlējas palikt anonīma, atklāja, ka arī šī iestāde Alūksnē ir slēgta uz nenoteiktu laiku un viņa pati atlaista. Diemžēl viņas situācija ir skarba - bezdarbnieku pabalstam nav iespēja pieteikties, jo darba vietā nav nostrādājusi pat gadu. Šobrīd viņa meklē cita darba iespējas.


Nodokļu brīvdienas
Ne visiem uzņēmumiem valsts atbalsts atalgojuma nomaksā ir nepieciešams, jo, atsaucoties uz Finanšu ministrijas informāciju, ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem uzņēmumiem atliks nodokļu nomaksu jeb piešķirs nodokļu brīvdienas.
Kam piešķirs?
Uzņēmumi no krīzes skartajām nozarēm var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies “Covid-19” rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz VID ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.  Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.
Paātrinātā PVN atmaksa
VID piedāvā arī paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa atmaksu - ja ierasti nodokļa atmaksu var saņemt reizi gadā, šobrīd VID atmaksās nodokli katru reizi, kad tiks saņemts pieteikums.

Kategorijas