Ievērojama grāmata

2020. gada 27. marts 00:00

Sociālajos tīklos populārs ir aicinājums publicēt sev īpašu grāmatu vākus bez komentāriem. Tas piespiedu patīkamā kārtā rosinājis pārskatīt savu grāmatplauktu un izdarīt grūtu izvēli, izceļot no tā septiņas vismīļākās grāmatas. Viena no tām noteikti ir pasaulslaveno žurnālistu Karla Bernšteina un Boba Vudvorda 1974. gadā izdotā grāmata “Visi prezidenta vīri” (daudzi to noteikti vairāk atpazīs pēc nosaukuma angļu valodā “All the Prezident’s Men”). Taču, ja ne pēc nosaukuma, tad pēc grāmatā aprakstītā pasaulslavenā Votergeitas skandāla gan.
Loģiski, ka tā par manu īpašo grāmatu kļuvusi studiju laikā, kad pasniedzēja Dace Zandfelde ieteica daudz interesantas un izvēlēto studiju virzienu motivējošas grāmatas, filmas. Arī šī bija starp tām. Taču tas nenozīmē, ka to būs saistoši lasīt tikai mediju cilvēkiem. Tas būs interesanti jebkuram lasītājam, kurš ciena patiesas, vēsturiskas liecības, kas stiprinājušas demokrātiskos procesus.
Kā zināms, Votergeitas skandālu piesauc teju ikreiz, kad politikā kaut kas sagājis greizi. Tad nu šī grāmata ir iespēja uzzināt, kāpēc nu jau krietni senie Niksona laika Amerikas notikumi kļuvuši par tādu kā simbolu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka grāmatas autori ir tiešie Votergeitas skandāla “vaininieki” - “The Washington Post” žurnālisti, kuri apliecināja, cik liela vara var būt masu informācijas līdzekļiem.
Kas tad īsti notika? Votergeitas skandālā ASV prezidents Ričards Niksons pārkāpa likumu un demokrātiskos principus, iesaistot savas partijas algotņus pirmsvēlēšanu spiegošanā ar ielaušanos. Algotņi tika pieķerti. Ja tajā brīdī Niksons būtu atzinies, sekas būtu īslaicīgas. Taču viņš to nedarīja. Viņa vietā Votergeitu gaismā izcēla žurnālisti, aprakstot to ne tikai laikrakstā, bet arī vēlāk grāmatā. Kritiķi par to visos laikos ir teikuši: “Ievērojama grāmata.”
Šo grāmatu esmu lasījusi vairākkārt, iespējams, dažreiz tad, kad vajag stimulu turpināt strādāt savā izvēlētajā profesijā. Mums, protams, ir tālu līdz Vudvoda un Bernšteina triumfam, bet acīmredzot uz to vajag tiekties. Un laiku pa laikam ir vērts palasīt, kā strādājuši žurnālisti laikā, kad nebija Google, diktofonu, viedtālruņu, bet gan tikai bloknots, pildspalva un uzņēmība atklāt patiesību. Savu mīļāko citātu no grāmatas es joprojām zinu no galvas: “Ja sniega nebija, kad tu aizmigi, bet tas ir uz zemes, kad tu pamodies, tas nozīmē, ka sniegs ir snidzis.” Izdevniecības “Jumava” grāmatu meklējiet bibliotēkās.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ievērojama grāmata

Kategorijas