Zosu migrācija apdraud sējumus

2020. gada 3. aprīlis 08:33

Lai pasargātu lauksaimniecības kultūru sējumus no migrējošo putnu postījumiem, Ilzenes pagasta zemnieku saimniecība “Sapnīši” ieguvusi atļauju limitētai savvaļas zosu ieguvei un atbaidīšanai.

Baidīšana nelīdz
“Migrējošie putni sējumiem nodara patiesi lielus postījumus. Līdz šim izšaut šos putnus limitēti jau bija atļauts Lietuvā un Igaunijā, tādēļ viņi “pārcēlās” pie mums, kur nekas netraucē. Manā saimniecībā uz lauka ir vieta, kur ir liela peļķe aiz kalna – tajā un apkārt ap to viss ir izēsts pa tīro. Vienā gadā laukos bija iesētas pupas, zirņi. Rudenī tās bija uz pusi retākas nekā pavasarī, jo putns paņem visu pupu, un vairs nav, kam augt,” stāsta “Sapnīšu” īpašnieks Gatis Vērsis. Arī viņš savu saimniecību pieteicis migrējošo putnu medību atļaujai un saņēmis to, bet vēl gan nav izmantojis. “Pašlaik aug tikai ziemāji, un, protams, arī tajos zosis dzīvojas, bet lielu postu tiem nodarīt viņas nevar. Līdz šim putnus tikai baidījām ar petardēm, bet viņiem ir laba atmiņa – izbīstas, aizlido, bet pēc aptuveni stundas atkal ir klāt. Tāpat dzenājām, piebraucot ar automašīnu, bet arī tas nelīdz – viņas aplido loku un nosēžas turpat atpakaļ. Trīs gadus vienā laukā man vairs nav pupu, bet putni vēl arvien tur atgriežas un staigā, lai arī tur tagad ir tikai arums, jo atceras šo barošanās vietu,” stāsta saimnieks.
Migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi, jo mūsu valstī pēdējos gados ieviesta tā saucamā “zaļināšanas” prakse, kas veicina tauriņziežu sējumu paplašināšanos, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem. Turklāt ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kas ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.

Zemnieki izrāda interesi
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Aija Kaparšmite atzīst, ka migrējošo putnu nodarītie postījumi ir patiesi ievērojami un sagādā raizes lauksaimniekiem. “Mūspuses lauksaimnieki izrāda interesi par iespēju saņemt atļauju limitētai savvaļas zosu atbaidīšanai un ieguvei, vairāki to jau ir izdarījuši. Šim nolūkam nepieciešamo pieteikuma anketu var aizpildīt gan pie mums konsultāciju birojā Alūksnē, gan arī internetā, bet Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā iespējams izlasīt visus noteikumus par to, kādus un cik putnus drīkst nomedīt,” saka V. A. Kaparšmite.

Ievērojams skaits iesniegumu
Līdz pagājušā gada 27. maija vakaram portālā manabalss.lv par iniciatīvu atļaut zosu medības pavasarī bija parakstījušies 3302 cilvēki. Ņemot to vērā, šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniegtas atļaujas savvaļas zosu limitētai ieguvei. Kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis visā Latvijā. Šo skaitu Dabas aizsardzības pārvalde noteikusi, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka pārvalde var izsniegt atļauju medībām, lai novērstu kaitējumu konkrētiem sējumu laukiem, taču tādā gadījumā jāievēro vairāki nosacījumi. Atļauju var saņemt, ja citas alternatīvas izrādījušās neefektīvas, ir radīti būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību slodzei.

Iesaka alternatīvas
Kā alternatīvu, lai mazinātu kaitējumus nākotnē, Dabas aizsardzības pārvalde iesaka krūmu joslu saglabāšanu gar lauka malām un dažādu ainavas elementu saglabāšanu lauksaimniecības zemēs, kā arī mazāku vienlaidus sējumu platību veidošanu. Šis jautājums ir primāri risināms sarunās starp dabas aizsardzības nozari un lauksaimniecības nozari, meklējot dažādus alternatīvus risinājumus un tos testējot praksē, jo medības pavasarī ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem izņēmuma kārtā.

Pulcējas, lai barotos
Dabas pētnieki skaidro, ka zosis un gulbji ir migrējošie putni, kuri pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs - migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama, norāda Dabas aizsardzības pārvalde.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zosu migrācija apdraud sējumus

Kategorijas