Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Draudzes namam un baznīcai taps kopīgs pagalms

Agita Bērziņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 7. aprīlis 00:00

10

Apes Svētā Mateja evanģēliski luteriskās draudzes īpašumos Pasta ielā 9 un 11 drīz sāksies vērienīgi pagalma labiekārtošanas darbi. Starp baznīcas ēku, kas atrodas Pasta ielā 11, un draudzes namu, kas ir turpat blakus Pasta ielā 9, taps bruģēts laukums, savienojot abus īpašumus un veidojot vienotu ansambli.

Piesaista Eiropas
finansējumu
Darbus veiks projekta “Laikmetu, cilvēku un vides satikšanās krustojumā uz Pasta ielas” ietvaros, kam finansiāls atbalsts gūts Eiropas Savienības ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmā, iesniedzot projektu biedrībā “Alūksnes lauku partnerība”. Projekta kopējās izmaksas ir 23 455,67 eiro, tostarp 2400 eiro Apes novada domes piešķirtais līdzfinansējums.
Draudzes priekšniece Līvija Karro stāsta, ka iecerēts nobruģēt laukumu starp abiem īpašumiem, paredzot vietas arī automašīnām, apzaļumot teritoriju, ar bruģētām taciņām savienot abus īpašumus. “Kā katrs cilvēks grib sakopt savu pagalmu, tā arī mēs to gribam. Nobruģēsim laukumu, lai būtu ērti piebraukt gan ar automašīnām, gan nākot kājām. Teritorija ir zemā vietā, rudenī un pavasarī tur ir slapjš un dubļains. Kā zināms, Pasta iela ir šaura, bruģēta vienvirziena iela, tādēļ dienās, kad baznīcā notiek kādi svētki, automašīnas tiek atstātas ielas malā, kas traucē satiksmi. Stāvlaukums atslogos ielu no automašīnām, arī operatīvajam transportam būs drošāk steigties palīgā,” stāsta draudzes sekretāre un projekta vadītāja Zita Prazņicāne. Bruģēšanas darbi sāksies pavisam drīz, līdz ko to atļaus laika apstākļi, un varētu noslēgties līdz rudenim.

Vieta, kur tikties
Draudzes namu Pasta ielā 9, kas ir blakus baznīcai, draudze savā īpašumā ieguva pirms diviem gadiem. “Baznīcā ir vieta 60 cilvēkiem, un parasti lielos svētkos vietas visiem pietiek, tomēr, lai nodrošinātu draudzes darbošanos ikdienā, bija nepieciešamas lielākas telpas. Pie tam baznīcas telpās nevajadzētu darīt visu, kas saistīts ar draudzes darbu. Ilgi meklējam papildu ēku, kurā varētu organizēt, piemēram, Svētdienas skolas nodarbības, sadraudzības un izglītojušus pasākumus, izvietot bibliotēku, veikt diakonijas darbu. Mācītājs ar kundzi labprāt organizē sievu un vīru vakarus, pāru vakarus, kas ir apmeklēti. Ne vienmēr šos pasākumus vajag organizēt baznīcas telpās. Esam priecīgi, ka mums izdevās no pašvaldības nopirkt baznīcai blakus esošu īpašumu – māju ar klēti, pagrabu, ko varēsim izmantot draudzes vajadzībām,” skaidro Z. Prazņicāne.

Būs informācijas stendi
Pasta iela, uz kuras atrodas abas ēkas, ir Apes pilsētas vēsturiskā iela. “Dzīve šeit, krustojumā ar Vaidavas ielu, vienmēr bijusi rosīga. Tāpat kā kādreiz šeit cilvēki pulcējās un tikās, arī mūsdienās šis krustojums un vieta ir satikšanās punkts. Māja Pasta ielā 9 vēsturiski ir kalpojusi dažādām vajadzībām – bijusi maizes ceptuve, veikals, bija domāts ierīkot milicijas iecirkni un pilsētas muzeju. Mēs par šīs ēkas nozīmīgumu gribam pastāstīt cilvēkiem, tādēļ projekta ietvaros izvietosim informācijas stendu. Ikviens tūrists, kurš gribētu apskatīt vēsturisko Pasta ielas ēku un tās nozīmi Apes pilsētas dzīvē, varētu to izdarīt, ienākot pagalmā un izlasot informāciju,” saka Z. Prazņicāne un izsaka pateicību Apes pilsētas vēstures pētītājām Dianai Liepiņai un Irēnai Meisterei, kuras draudzei palīdz ar informāciju. Paldies viņa teic arī domes teritorijas attīstības nodaļas vadītāja vietniecei Lienei Ābolkalnei par palīdzību projekta rakstīšanā.

Ēku atjauno paši
Ēka ar īpašumu ilgstoši bija pabērna lomā. Taču draudze pašu spēkiem un līdzekļiem to atjaunos, lai būtu skaisti un patīkami. Z. Prazņicāne akcentē, ka Vaidavas un Pasta ielas krustojumā ir vairākas ēkas, kas celtas no vietējā smilšakmens un sarkaniem ķieģeļiem, tādēļ jo vairāk ēka jāsaglabā un jāparāda tās skaistums. “Darba ir daudz, bet esam jau sākuši darīt un daudz kas ir paveikts. Ēkas šā brīža nozīmīgumu palielina tas, ka mūsu Apes konventa draudžu mācītājs Vilnis Sliņķis ir prāvesta amata pildītājs. Šeit varētu būt prāvestam kabinets un dzīvesvieta,” saka Z. Prazņicāne.
Ieceru un sapņu netrūkst saistībā ar baznīcas ēku. “Joprojām sapņojam par baznīcas torni un zvanu, kam pietrūka finansējuma, ceļot baznīcu. Arī pašlaik tam finansējuma nav. Savukārt baznīcā iekšā  gribētos altāra sētiņu, kas norobežotu svēto vietu,” atklāj L. Karro.


Kategorijas

Kategorijas