Atklāj dabas vērtības un biotopus

2020. gada 9. aprīlis 00:00

227

Rit ceturtā sezona Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajai dabas skaitīšanai, kurā vairāki simti ekspertu apseko Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus bioloģiski vērtīgajos zālājos, mežos, purvos, jūras piekrastē, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos, tostarp Alūksnes un Apes novados.
Dabas aizsardzības pārvaldes dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika stāsta, ka visa Latvija ir sadalīta 495 kvadrātos, un apsekojumi tiek veikti nevis novadu, bet noteikto kvadrātu ietvaros. “Līdz šim aplūkota lielākā daļa Alūksnes un Apes novadu teritorijas, un atklāti vairāk nekā 14 000 hektāri vērtīgo biotopu, teju puse no tiem mežos, trīs reiz mazāk saldūdeņos, purvos, vēl mazāk zālājos un nedaudz alās, iežu atsegumos. Alūksnē visvairāk konstatēti saldūdens (Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju) un mežu (veci vai dabiski boreāli meži) biotopi, savukārt Apē dominē purvu (aktīvi augstie purvi) un mežu (veci vai dabiski boreāli meži) biotopi,” stāsta I. Reinika.

Biotopi cilvēku rokās
Viņa skaidro, ka biotops ir ilglaicīgi veidojusies, atbilstoši apsaimniekota dabas teritorija, par ko liecina tur augošās vai sastopamās sugas, kas tostarp ir arī retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. “Ja šī ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija izzudīs, piemēram, ja vairākus gadu desmitus veidojusies bioloģiski vērtīgā pļava tiks uzarta, simtgadīgs mežs nocirsts, bet saldūdens biotops piesārņots, līdz ar to izzudīs arī tur augošās vai tajā mītošās sugas, kas ir mājvieta vai barība kādai citai sugai. Cilvēces darbības un dažkārt arī bezdarbības dēļ visā pasaulē izzūd dabiskie biotopi, vienlaikus sarūk arī dzīves vieta daudzām sugām, tieši tādēļ aizvien biežāk dzirdam, ka sugas ir izmirušas vai apdraudēta to pastāvēšana,” norāda asistente.
Līdz ar cilvēku dzīves stila maiņu Latvijā šobrīd visapdraudētākie ir bioloģiski vērtīgie zālāji, jo agrāk lauku iedzīvotāju skaits bija lielāks, tāpat mājsaimniecību skaits, kurās audzēja mājlopus, kuri, zāli noēdot, uzturēja vērtīgo zālāju platības. I. Reinika stāsta, ka zālāji ir teju vienīgā biotopa grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar iztikt, jo neapsaimniekotās platības strauji aizaug un zaudē savu bioloģisko daudzveidību. Gluži pretējs piemērs ir mežs – jo ilgāk meža biotops ir neskarts, jo vērtīgāks tas kļūst, raugoties no bioloģiskās daudzveidības viedokļa.

Īpašniekiem jābūt zinošiem
“Lai veicinātu dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā, būtiskas ir zemes īpašnieku zināšanas par šādu vērtību sastopamību īpašumā. Pamazām dabas skaitīšana sniedz šādu informāciju īpašniekiem, kurus apsekojot, konstatēts biotops. Ja apsekojuma laikā biotops nav konstatēts, vēstule netiek sūtīta. Svarīgi ir apzināties šo vērtību un sniegt tam piemērotu apsaimniekošanu, jo arī sliktas kvalitātes biotops, piemēram, ar krūmiem, kokiem aizaudzis bioloģiski vērtīgs zālājs, atkal pļauts vai noganīts var kļūt par labas vai pat izcilas kvalitātes biotopu. Nepieciešama vien cilvēka ieinteresētība, piemērota apsaimniekošana – vismaz reizi gadā pļavu noganīt vai nopļaut un obligāti zāli novākt no lauka, kā arī laiks, lai biotopam raksturīgās sugas spēj savairoties,” norāda I. Reinika.
2017. gada ilgstošās lietavas un plūdi, tāpat 2018. gada maija un jūnija mēnešu sausums aizkavējis lauka darbu izpildi – laikapstākļi neļāva apsekot vairākas biotopu grupas, noteikt to struktūras un funkciju elementus, kā arī konstatēt noteiktu biotopu indikatorsugas. Līdz ar to biotopu apskate daudzviet turpināsies arī šogad, tostarp Alūksnes un Apes novadā. Aprīlī eksperti sāks apsekot mežus un purvus, bet līdz ar veģetācijas sezonas sākumu maijā tiks skatītas arī zālāju platības.
Veicot īpašumu apsekošanu, dabas skaitīšanas eksperti aizpilda anketu par konstatēto biotopu, uzskaitot konkrētā īpašumā esošās sugas. “Tieši šādā veidā uzzinām par reto sugu jaunām atradnēm vai vēl agrāk nesastaptām sugām. Aizvadīto sezonu dati liecina, ka dabas retumi un jaunatklājumi sastopami visos Latvijas reģionos, un Alūksnes pusē atklātas vairākas jaunas dzeltenās dzegužkurpītes “Cypripedium calceolus” atradnes,” teic asistente.

Nav papildu pienākumu
Viņa arī atzīst, ka cilvēki aizvien vairāk ievēro apkārt notiekošās vides pārmaiņas un novērtē līdzās esošo dabas daudzveidību. “Biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija īpašniekam, vienlaikus tas ir kompliments par līdz šim atbilstoši un pārdomāti veiktu apsaimniekošanu. Protams, ir arī īpašnieki, kuri par biotopu savā īpašumā nav priecīgi, jo kļūdaini domā, ka konstatētais ES nozīmes aizsargājamais biotops pielīdzināms saimnieciskās darbības liegumam un savā bioloģiski vērtīgajā pļavā vairs nevarēs ganīt lopus, bet mežā turpmāk varēs tikai sēņot un ogot. Tie ir maldi, jo biotopu konstatēšana nav saistīta ar papildu pienākumiem vai ierobežojumiem. Īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, kas jau šobrīd paredz neatļautās vai atļautās darbības, piemēram, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un tā tālāk,” skaidro I. Reinika.

Informācija par mums
pašiem
Šogad dabas skaitīšana noslēdzas, un nākamā gada otrajā pusē būs apkopota, pārbaudīta un digitāli pieejama informācija dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” - par Latvijas dabas vērtībām, ar kurām mēs visi lepojamies, baudām un izmantojam. “Patiesībā tā būs informācija par mums pašiem, par latviešiem kā dabas sastāvdaļu, kas pļavās rotājas un vij vainagus, pēta alas un atsegumus, vasarā meklē veldzi piejūrā, upēs, ezeros, “barojas” purvos un uzņem dabas enerģiju meža ielokā,” saka I. Reinika.
Lai veicinātu sabiedrības zaļo apziņu un iemūžinātu pirmās Latvijas dabas skaitīšanas procesu, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu tapusi dokumentālā filma “Dabas skaitītāji”. Nepilnu stundu garais materiāls, kas atspoguļo visas sešas biotopu grupas un nedaudz ieskicē ekspertu darbu, pārdomas un īpašnieku viedokli, pieejams ikvienam interneta vietnē “Youtube”.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atklāj dabas vērtības un biotopus

Kategorijas