Aluksniesiem.lv ARHĪVS

ES finanšu ministri vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai

Leta

2020. gada 11. aprīlis 07:59

39

Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri ceturtdienas vakarā vienojās par 500 miljardu eiro plānu, lai stimulētu ekonomiku, kuru smagi skārusi Covid-19 krīze, paziņoja Briselē notiekošo sarunu dalībnieki.  Šo pasākumu mērķis ir palīdzēt koronavīrusa pandēmijas skartajām valstīm, arī atbalstot uzņēmumus un aizsargājot darbavietas.

Lūzums tika panākts pēc tam, kad ministriem pirms tam šonedēļ rīkotās ieilgušās sarunās nebija izdevies pārvarēt viedokļu atšķirības.

Ierosinājums par kopīgu ES aizņēmumu jeb tā dēvētajām koronaobligācijām, ko bija pieprasījušas Covid-19 smagi skartās valstis Itālija, Spānija un Francija, tika nolikts malā pēc spēcīgas pretestības no Vācijas, Nīderlandes un Austrijas puses.

Nīderlande otrdien bija bloķējusi vienošanos, uzstājot, ka Itālijai vai jebkurai citai valstij, lai saņemtu ES palīdzību, jāapņemas īstenot ekonomikas reformas un jāpiekrīt to ārējai pārraudzībai. Itālija to uzskatīja par šokējošu prasību Covid-19 krīzes appstākļos.

Tika panākts kompromiss, galīgajā paziņojumā skaidri nosakot, ka finanšu atbalsts būs konkrēti paredzēts ar Covid-19 krīzi saistīto izmaksu segšanai. 

"Šovakar ES valstis ir atkal izmantojušas kompromisa mākslu Eiropas labā, lai izrādītu solidaritāti ar mūsu cilvēkiem un uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Mēs esam vienojušies par ievērojamiem pasākumiem simtiem miljardu eiro vērtībā (..) [ekonomikas] atveseļošanas fāzei," tviterī ierakstīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. 

"ES dalībvalstis pauda spēcīgu atbalstu Eiropas Komisijas ierosinātajiem instrumentiem Covid-19 krīzes apkarošanai: noteikti, pilna elastība ES līdzekļu un Ārkārtējā atbalsta instrumenta izmantošanā," tvītoja Dombrovskis.

Plāna galvenā sastāvdaļa ietver Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kas nodrošinās 240 miljardus eiro parādos nonākušu valstu izdevumu garantēšanai.

Itālija un Spānija bija panākušas dalībvalstu vairākuma atbalstu tam, lai nosacījumi ESM izmantošanai tiktu samazināti līdz absolūtam minimumam, bet Nīderlande centās panākt stingrākus nosacījumus.

Itālija un Spānija uzskata nosacījumu izvirzīšanu atbalsta saņemšanai par pazemojošu, jo tā atdzīvina atmiņas par eirozonas parādu krīzi, kad auditori no Briseles diktēja politiku Grieķijas, Portugāles un Īrijas ekonomiku glābšanai.

Parādu kopīgošana bija nepieņemama Vācijai un Nīderlandei, kas atsakās no kopīgiem aizdevumiem ar tādām lielos parādos nonākušām valstī kā Itālija, Francija un Spānija, kuras Berlīne un Hāga uzskata par pārāk vieglprātīgām valsts izdevumu jomā.

Vācijas kanclere Angela Merkele, atkārtoti apliecinot savu nostāju, ceturdien stingri noraidīja kopīgu valstu parādu Eiropā. "Tomēr ir tik daudz citu veidu, kā izrādīt solidaritāti, un es domāju, ka mēs te varam atrast labus risinājumus," viņa piebilda. 

Papildus eirozonas glābšanas fondam, ES finanšu ministri arī vienojās par 200 miljardu eiro lielām garantijām no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un par Eiropas Komisijas projektu valstu īstermiņa darba shēmām. 

Kategorijas