Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Covid – 19 ietekme uz lauksaimniecību

Biedrība „Zemnieku saeima”
Lietotāju raksti

2020. gada 12. aprīlis 09:04

123

Kopš 13. marta visa Latvija dzīvo jaunā režīmā. Visiem jāmācās pielāgoties situācijai, kā arī jāmeklē iespējas, kā izdzīvot šos laikus, un kā palīdzēt tiem, kam klājas grūti. Pārtikas nodrošinājums ir otrs svarīgākais jautājums pēc medicīniskā nodrošinājuma. Pretstatā daudzām citām valstīm, mēs, Latvijā, esam ļoti labā situācijā, jo pārtikas mūsu valsts iedzīvotājiem pietiek. Pārsvarā mēs saražojam vairāk nekā krīzes situācijā spējam apēst.


Iespējams, patērētājiem, kādu brīdi būs jāpielāgojas – ēst sezonālāk, ja tiks traucēta starptautiskā produktu kustība. Jau tagad redzam, ka daudzos veikalos eksotisko augļu un dārzeņu apjoms samazinās. Tas pat nav ļoti slikti! Tas nozīmē, ka vairāk savu naudu atstāsim šeit, Latvijā, samaksājot par mūsu zemnieku saražoto. Šobrīd tas ir ļoti, ļoti svarīgi!


Īsumā, kas notiek dažādās lauksaimniecības nozarēs:


• Piena lopkopība. Kopumā situācija mierīga, bet jau saņemti signāli par potenciālajām negatīvajām izmaiņām, jo samazinās iespējas eksportēt mūsu piena produktus! Iespējams, zemnieki piedzīvos kārtējo piena krīzi zemo iepirkuma cenu dēļ. Mainījušies patērētāju ieradumi, jo ēdienu vairāk gatavo mājās. Tāpēc pārstrādātājiem jāpārkārto ražošana – vairāk piena, biezpiena, krējuma, lēto sieru, mazāk dārgo sieru, desertu. Eksporta tirgiem vēl pasliktinoties, būs jāražo vairāk ilgi uzglabājamie produkti - piena pulveris un siers, kas nozīmē zemāku piena cenu zemniekiem.


• Graudaugi un eļļas augi. Visā Eiropas Savienībā ir pieaudzis pieprasījums pēc graudaugu produktiem. Visur graudu pārstrādes uzņēmumi ir maksimāli noslogojuši savas ražošanas jaudas. Lai arī pieprasījums pēc graudaugiem īslaicīgi pieaudzis, nav novērojamas būtiskas cenu izmaiņas, tās drīzāk svārstās “naftas karu” dēļ. Nav pamata maizei kļūt dārgākai.


• Ziedi un dekoratīvie augi. Šī nozare ir cietusi visvairāk! Pavasarī veidojas 50-70% no gada apgrozījuma. Šobrīd vidējie ieņēmumi ir aptuveni par 70 % mazāki nekā iepriekšējos gadus. Ienākumi nesedz veiktos ieguldījumus, un daudzi audzētāji nevarēs uzsākt nākamo ražošanas ciklu.


• Augļi un dārzeņi. Krīzei sākoties, strauji pieauga pieprasījums, bet tikpat strauji tas samazinājās. Marta beigās jau bija vērojams izteikts pieprasījuma kritums, un līdz ar to arī cenu pazemināšanās. Daudzās valstīs ir kritisks sezonas darbaspēka trūkums, un, ja tas netiks atrisināts, būtiski samazināsies augļu un dārzeņu pieejamība ES teritorijā. Problēmas ar darbiniekiem veidojas, pateicoties slēgtajām robežām un pārvietošanās ierobežojumiem starp reģioniem, kā arī slēgtajām ES ārējām robežām. Lauksaimnieki daļēji mēģina problēmas risināt lokāli, darbam piesaistot bez darba palikušos tautiešus, bet tādās lielās dārzeņu un augļu ražotāju valstīs kā Spānija, Itālija un Francija, tas diemžēl nebūs risinājums. Latvijā ir iespēja nedaudz palielināt agro dārzeņu ražošanu, kamēr importa produkcijas apjomi samazinās! Tā ir iespēja mums neatdot naudu citu valstu ražotājiem, bet atbalstīt vietējos zemniekus.


• Gaļa. Visā ES dramatiski ir samazinājusies ēšana ārpus mājām. Tas atstājis būtisku ietekmi uz svaigas, augstvērtīgas, sezonālas (piemēram, jēra) gaļas patēriņu. Būtiski pieaudzis pieprasījums pēc pārstrādātiem gaļas produktiem. Saimniecībām būs ieņēmumu kritums par realizētajiem liellopiem. Neskaidri turpmākie scenāriji, jo gan piena, gan gaļas liellopi tiek eksportēti uz Eiropas valstīm, un tur situācija pasliktinās. Cenu kritums jau martā ir novērojams 15 % robežās dzīvo liellopu eksportā.


• Darbinieku skaita neprognozējamība visās nozarēs. Ja kāds saslimst, tad karantīnā jādodas gan tiem, kas ar konkrēto cilvēku kontaktējušies, gan viņu ģimenes locekļiem. Šis ir augsts risks lauksaimniekiem, jo aizvietotājus būs ļoti grūti atrast. Tādēļ aicinām ļoti rūpīgi plānot darbinieku grafikus, aizsardzības pasākumus, aktīvi runāt ar kaimiņiem, kuri problēmu gadījumā varētu palīdzēt.

Kategorijas

Kategorijas