Izdarīts un plānots daudz

2020. gada 17. aprīlis 00:00

Ik gadu, plānojot budžetu, aģentūrā “Alja” par pamatu ņem iepriekšējā gada budžeta izpildi, protams, ar domu šos rādītājus uzlabot.
Māris Lietuvietis atklāj, ka ik gadu lielākie ieņēmumi iestādē balstās trīs galvenajās pozīcijās - no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas, no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zušu zvejas) un no licencētās makšķerēšanas organizēšanas. Pārējais budžets ir Alūksnes novada pašvaldības dotācija un projektos piesaistītā nauda.

Ieņēmumus ietekmē
laikapstākļi
“Kopējie ieņēmumi pērn bijuši lielāki nekā 2018. gadā, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3000 eiro samazinājušies ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas. Tas, iespējams, kādam izklausīsies neticami, bet makšķerēšanai ļoti svarīgs nosacījums ir labvēlīgi laika apstākļi. Pērn tādu nebija. Tā apstiprinājumam iesaku paraudzīties Zemkopības ministrijas mājas lapā, kur redzami ikgadējie ienākumi no visām licencētās makšķerēšanas vietām valstī. Pēc šiem skaitļiem varam vērtēt, ka visos reģionos šajā pozīcijā bijis aptuveni 30% ienākumu samazinājums,” skaidro direktors. Toties, lai gan vasara bija lietaina un vēsa, pēc apkopotajiem skaitļiem redzams, ka pieaudzis iegādāto dienas licenču skaits, kas nozīmē, ka pērn bijis vairāk viesmakšķernieku. Savukārt ziemā, kad nebija sala un sniega, tieši pretēji – nopirkto dienas licenču bija krietni mazāk.
Zušu nozveja Alūksnes ezerā pagājušajā gadā iestādes kasē ienesusi lielākus ienākumus nekā 2018. gadā – aptuveni 5880 eiro. Tāpat ienākumus vēl vairo arī rūpnieciskā zveja un tīklu limitu sadale, un tie ir aptuveni 1550 eiro gadā.

Divi nozīmīgi projekti
Pagājušajā gadā aģentūra realizējusi divus ievērojamus projektus, ko finansējis Vides aizsardzības fonds ar Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējumu. “Finansējumu guvām laivu nolaišanas vietu izbūvei Ozolu ielā pie Alūksnes ezera par kopējo projekta summu 50 000 eiro, kur 35 000 eiro bija Vides aizsardzības fonda finansējums, bet 15 000 eiro – Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums. Otrs ievērojams projekts bija pludmales pie “Vējiņa” labiekārtošana 70 000 eiro apmērā, no kā 49 000 eiro tika piešķirti no Vides aizsardzības fonda, bet 21 000 eiro bija Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums,” stāsta M. Lietuvietis.

Lūdz papildu finansējumu
Vieni no lielākajiem aģentūras izdevumiem ik gadu ir piecu uzņēmumā strādājošo darbinieku algas, transportlīdzekļu un ēkas uzturēšana, tos veido arī komunālie maksājumi un citi saimnieciskie izdevumi. Taču aģentūras darbinieki arī šogad čakli strādājuši, lai sagatavotu vairākus projektu pieteikumus un piedalītos konkursos par finansējuma ieguvi to realizēšanai, kā arī lūguši papildu naudu no pašvaldības dažādu neatliekamo uzdevumu veikšanai.
“Aptuveni trīs hektāru platībā esam plānojuši niedru pļaušanu Alūksnes ezera krastos. Tad, kad tās sāks augt, būs jāizvērtē, kurās vietās tas būs visvairāk nepieciešams, pašvaldība mūsu lūgumu akceptēja, šim nolūkam uzņēmuma budžetā piešķirot 3000 eiro papildu finanšu līdzekļus. Tāpat esam novērtējuši, ka šogad būs nepieciešami fasādes labojumi hidrotehniskajai būvei, un arī šim nolūkam budžetā būs nepieciešami papildu izdevumi,” norāda M. Lietuvietis.

Iesaistīsies dažādās
aktivitātes
Aģentūras darba plānos šogad ietilpst dažādas aktivitātes. Viena no tām ir Alūksnes ezera iekšezera tīrīšana. Šim nolūkam jau tiek gatavota tehniskā dokumentācija, marta beigās eksperti ģeologi vērtēja, kā tas reāli dabā būs iespējams. “Vispirms tehniski jāapzina ezera piesārņotās vietas un jāplāno, kā tās attīrīt, nenodarot kaitējumu apkārtējai dabai,” skaidro
M. Lietuvietis.
Sadarbojoties ar biedrību “C. Albula” un Alūksnes Bērnu un jauniešu centru, arī šogad plānots organizēt vasaras nometni bērniem, izglītojot jauniešus par Alūksnes ezera ūdeņiem un zivju resursiem. “Tāpat kā ik gadu Alūksnē maijā bija plānots Latvijas čempionāts spiningošanā no laivām, kā arī aģentūras “Alja” sacensības spiningošanā jūnijā, taču nu kļuvis zināms, ka izsludinātās vīrusa pandēmijas rezultātā šīs sacensības tiks atceltas vai pārceltas uz citu laiku,” teic direktors.
Taču darba pietiek tāpat - pašlaik aģentūrā top dokumentācija, lai, sezonai sākoties, varētu iznomāt ūdens transporta līdzekļu piestātnes. “Jau pērn tūrisma sezonas laikā šīs piestātnes izmantoja laivu nomas, kuteru nomas, tūristu plosta un kuģīša īpašnieki, bet šogad par šādu iespēju interesi izrādījuši arī citi uzņēmēji,” stāsta direktors.

Plāno “atdzīvināt” Pededzes upi
Arī šogad aģentūrā sagatavoti un iesniegti vairāki projektu pieteikumi dažādos projektu konkursos. Viens no tiem ir zivju resursu pavairošana Alūksnes novada ūdenstilpēs. “Ik gadu pēc plāna notiek zivju resursu pavairošana novada ezeros – divus gadus pēc kārtas pavairojam līdakas, divus – zandartus. Šogad plānojam papildināt zandartus Alūksnes, Sudala un Indzera ezeros, veicot iepirkumu vienlaikus,” stāsta vadītājs.
Lielākie novada ezeri pašlaik ir sakārtoti, tādēļ aģentūra pievērsusies zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrādei Pededzes upē, lai arī to nākotnē varētu “atdzīvināt”. “Vispirms jāizstrādā zivsaimniecības noteikumi, lai novērtētu upē esošos ihtiofaunas resursus. Pededzes upi ļoti iemīļojuši laivotāji, vairāki vietējie iedzīvotāji sniedz laivu īres pakalpojumus. Pamatojoties uz to, varam vērtēt nepieciešamību upes krastā ierīkot atpūtas vietas un to izbūvi, sadarbojoties ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, privāto zemju īpašniekiem vai piesaistot fondu līdzekļus,” stāsta direktors.
Marta beigās aģentūra iesniegusi arī projekta pieteikumu varavīksnes foreļu izpētei. “Savulaik, kad Dabas aizsardzības pārvaldei lūdzām atļauju Alūksnes novada ūdenstilpēs ielaist varavīksnes foreļu mazuļus, vienojāmies, ka pēc laika veiksim izpēti, vai šīs zivis uz vietējām zivju sugām neatstāj kādu negatīvu vai pat pozitīvu ietekmi,” saka M. Lietuvietis.

Turpinās labiekārtot
“Ieceru, protams, vēl ir daudz, tomēr ne visām uzreiz pietiek jaudas un resursu. Mūsu nākotnes plānos ietilpst turpināt vides labiekārtošanu Alūksnes ezera krastā. Ezera krasts posmā no Tempļakalna ielas līdz tā saucamajam Līkajam bērzam tagad ir sakopts un nākotnē plānots arī tālāk ierīkot interesantus atpūtas objektus,” saka
M. Lietuvietis.

Pašvaldības aģentūras “Alja”
2019. gada ieņēmumi
Plānotie ieņēmumi kopā 24 594 eiro.
Gūtie ieņēmumi kopā 28 582,72 eiro.

Plānotie ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas 19 118 eiro.
Gūtie ieņēmumi 21 300 eiro.

Plānotie ieņēmumi no zušu nozvejas 1000 eiro.
Gūtie ieņēmumi 5880 eiro.

Pašvaldības aģentūras “Alja”
2019. gada lielākie izdevumi

Plānotie izdevumi kopā 122 413 eiro.
Izdevumi kopā 115 401,42 eiro.

Plānotie izdevumi darba algām, atlīdzībai 59 200 eiro.
Izlietots darba algām, atlīdzībai 52 283,47 eiro.

Avots: Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izdarīts un plānots daudz

Kategorijas