Jaunalūksnes pagasta vienojošais spēks

2020. gada 17. aprīlis 00:00

Vēsturiski saieta, kultūras, tautas nami Latvijā veidojušies kā vietējās sabiedrības kopā sanākšanas vietas, nacionālo un lokālo kultūras tradīciju uzturēšanas centri. Šīm kultūras iestādēm vienmēr bijusi īpaša loma vietējās sabiedrības dzīvē. Mūsu pagasta ļaudīm kopā sanākšana notikusi dažādās pagasta apdzīvotajās vietās, bet 1960. gada martā atklātais Kolberģa tautas nams deva iespēju pulcēties vienkopus atbilstošās un plašās telpās.

Atskatoties vēsturē
Jau atzīmējot iestādes pusgadsimta jubileju pirms desmit gadiem, tika apkopota plaša informācija par bijušajiem tautas nama vadītājiem, kolektīviem, to vadītājiem, kas bijuši tautas namā, tos godināja svinīgajā sarīkojumā. Daudz un dažādi kolektīvi darbojušies īsāku vai ilgāku laiku, dažu darbība pārtrūkusi pat pēc piecpadsmit, sešpadsmit gadiem, bet vietā atkal dibināti jauni, tādējādi nodrošinot tautas nama darbības nepārtrauktību un attīstību. Tautas nams bijis un ir mūsu pagasta vienojošais spēks, vieta, kur sanākt kopā, svinēt svētkus.
Neviens nevar saskaitīt, cik šajos sešos gadu desmitos dziesmu izdziedāts, cik deju izdejots, cik teātra izrāžu skatīts, cik danču izdancots, cik dažādu svētku svinēts un notikumu atzīmēts, cik aplausu izskanējis. Nav arī iespējams saskaitīt, cik skatītāju bijis visos šajos pasākumos, tie noteikti ir neskaitāmi tūkstoši.
Vienu gan var droši teikt, ka nama pastāvēšanas gados tā tautas mākslas kolektīvi ir pārstāvējuši Jaunalūksnes pagastu visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kas uzskatāms par tautas mākslas nozīmīgāko notikumu un atskaites punktu valsts mērogā.

Ir un būs vajadzīgs
Tautas nams ir un būs vajadzīgs, kamēr vien katru nedēļu darba dienu vakaros uz mēģinājumiem pulcēsies amatiermākslas kolektīvu dalībnieki, kamēr vien šeit notiks pasākumi un iedzīvotāji gribēs sanākt un būt kopā, atzīmējot dažādus notikumus.
Tautisko deju dejošanas tradīcija mūsu namā bijusi visnoturīgākā. Jau no 1960. gada bez pārtraukuma te dejotas tautiskās dejas. Mainījušies kolektīva nosaukumi, vadītāji un dejotāji, un vēl joprojām, arī pašlaik, deju kopas “Kolberģis” vadītājs Armands Augstkalns māca dejotājiem katru deju izdejot kā stāstu par mūsu latvisko identitāti.
Tā vien šķiet, ka kora dziedāšanas “gariņš”, kas ilgāk nekā 20 gadus uzticīgi un nemanāmi mājojis mūsu namā, cerībā, ka šī tradīcija reiz atdzims, ir paveicis savu, jo nu jau astoto gadu mums atkal ir savs koris. Kora mūzikas cienītāji gaida jauktā kora “Ezerlāse” koncertus diriģentes Ingrīdas Pilskalnes vadībā, aizvien klausītāju iemīļotas ir kora izdziedātās latviskās “sirdsdziesmas” un emocionālie pacēluma brīži, kopīgi sadziedoties.

Krāsaini savā dažādībā
Teātra spēle latviešiem vienmēr bijusi īpaši mīļa. Bejā teātra spēlēšanas tradīcija sniedzas jau pagājušā gadsimta 30. - tajos gados un ir dzīva vēl šodien, joprojām, savu uzticamo skatītāju loka atbalstīti, ar izrādēm mūs priecē Bejas amatierteātra aktieri un režisors Arnis Ezeriņš.
Arī Kolberģa teātra studijas iestudētās izrādes režisores Monikas Upenieces meistarīgajā darbā ar aktieriem, atklājot katra izrādes tēla raksturu, ir iemantojušas nedalītu skatītāju atzinību un simpātijas. Divi dažādi teātra kolektīvi, divi režisori, katrs ar tikai sev raksturīgo “rokrakstu”!
Dzirkstošu veldzi mūsu tautas namā vienmēr ienesušas bērnu balsis. Profesionālas vadītājas Ineses Krūmiņas vadībā bērnu ansambļa dalībnieces, gadu no gada audzējot pieredzi, kļuvušas par īstiem dārgakmeņiem, ar ko lepojas viss Alūksnes novads.
Krāsas un eksotiku daudzu gadu garumā mūsu namā un daudzās citās vietās ienesušas austrumu deju grupas “Džalila” dalībnieces Laumas Beļenkovas vadībā. Pašu iestudētās dejas, darinātie krāšņie tērpi pārsteidz vienmēr. Koncerti un uzstāšanās ikreiz ir svētki šī deju žanra cienītājiem.

Raisīt līdzcilvēkos emocijas
Katram apmeklētājam sešu gadu desmitu garumā noteikti atmiņā palicis kāds savs, īpašais pasākums, kas licis iesilt sirdij, raisījis lepnumu par savu dzimto vietu un cilvēkiem, rosinājis uz pārdomām vai rīcību, licis ritēt aizkustinājuma asarām, un tas jau arī ir kultūras iestādes uzdevums - raisīt līdzcilvēkos emocijas.
Milzīgs paldies visu kolektīvu dalībniekiem par nesavtīgu ieguldījumu un kolektīvu vadītājiem par uzcītīgo darbu cilvēku dvēseles bagātināšanā un kultūras norišu veidošanā visu šo gadu garumā! Tagadējiem pagasta ļaudīm, visām paaudzēm, esošās tradīcijas jāstiprina un jāturpina. Citādāk nemaz nevar būt.
Kolberģa tautas nama 60 gadu jubileju plānots atzīmēt novembrī, valsts svētku pasākuma laikā.

Skanīgs laiks
“Līdztekus darbam mācījos Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā, Mūzikas pedagoģijas nodaļā. 1982. gada maijā Alūksnē notika Valsts eksāmens, kurā Valsts komisija vērtēja manu darbu ar padomju saimniecības “Alūksne” sieviešu kori un kora sniegumu. Komisija piešķīra augstāko vērtējumu. Gan man, gan kolektīvam bija gandarījums par sasniegto rezultātu.
Kora darbību ļoti atbalstīja padomju saimniecības “Alūksne” direktors U. Pūpols, arodbiedrības priekšsēdētājs J. Gercens, vēlāk I. Aizupiete. Ar saimniecības atbalstu devāmies kora ekskursijās uz Minsku, Ļeņingradu (Sankt – Pēterburgu), Alma – Atu, Dušanbē, Erevānu, Kaukāzu un citur. Organizējām regulārus draudzības koncertus ar mūsu draugu kolektīviem – Jēkabpils Lauktehnikas vīru kori, Stučkas vīru kori “Staburags”, vīru kori “Gaudeamus”, Igaunijas PSR Veru pilsētas vīru kori, ar padomju saimniecības “Alūksne” vīru kori “Ezerkrasts”, kurš darbojās Kolberģa kultūras namā Alfreda Dāvida vadībā.
1988. gadā svinējām kora 10 gadu jubileju, sniedzām pārskata koncertu, aicinājām draugus. 1990. gadā piedalījāmies XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā. Drīz pēc tam Latvijā sākās degvielas krīze, padomju saimniecība nevarēja nodrošināt transportu, lai dziedātājas atvizinātu uz mēģinājumiem, tāpēc tie notika aizvien retāk un retāk, dziedātāju – mazāk un mazāk, un vēl pēc gada padomju saimniecība tika reorganizēta, līdz ar to beidzās arī aktīvā pašdarbības kolektīvu darbība, izjuka gadu gaitā nostabilizējušies kolektīvi – vīru koris ”Ezerkrasts”, sieviešu koris un pārējie kolektīvi.
Vai kādreiz tie ”augšāmcelsies”?...”
Tā 2004. gadā par sadarbību ar Kolberģa kultūras namu rakstījusi diriģente Ingrīda Pilskalne. Jau astoto gadu viņa Kolberģa tautas namā vada jaukto kori ”Ezerlāse”.

Rudīte Simanoviča,
Kolberģa tautas nama vadītāja no 2006. gada

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jaunalūksnes pagasta vienojošais spēks

Kategorijas