Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bezdarbnieku skaits masveidā nepalielinās

Aivita Lizdika

2020. gada 24. aprīlis 00:00

381

Kopš “Covid -19” krīzes sākuma bezdarbnieku skaits valstī pieaudzis par 15 000 cilvēku, un tas ir daudz Latvijas mazajam tirgum. Bezdarbnieku skaits šajā laikā palielinājies arī Alūksnes un Apes novados, tomēr ne masveidā.
Tas izskaidrojams ar to, ka mūsu novados vēl neviens uzņēmums nav pieteicis kolektīvo darbinieku atlaišanu, bet tikai paziņojuši par dīkstāvi. Savukārt citi dīkstāvi jau pārtraukuši un darbu atsākuši, sniedzot darbiniekiem iespēju atkal strādāt un saņemt atalgojumu.

Aptuveni 70
Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere laikrakstam stāsta - kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī filiālē reģistrēto bezdarbnieku skaits Alūksnes un Apes novadā ir pieaudzis līdz aptuveni 800 cilvēkiem, tātad aptuveni par 70.
“Tas nav daudz, ja salīdzinām, ka pirms ārkārtējās situācijas mūsu novados bija apmēram 730 reģistrētie bezdarbnieki. Iespējams, ka daļa no šiem cilvēkiem ir kļuvuši par bezdarbniekiem pašreizējās krīzes situācijas dēļ, jo, kā zinām, tiek atbrīvoti darbinieki mazajos tirdzniecības uzņēmumos un citur. Taču tas nav masveidā, jo vēl neviens uzņēmums mūsu novados filiālē nav pieteicis kolektīvo darbinieku atlaišanu. Uzņēmumi lielākoties ir īslaicīgā dīkstāvē, ar domu drīzumā ražošanu atjaunot,” saka V. Veļķere.

Pieteikumu var iesniegt klātienē
NVA Alūksnes filiāle pašlaik strādā attālināti, darbu veicot savos darba kabinetos un izmantojot dažādas datu bāzes, bet klientus klātienē neapkalpo.
“Pieteikumu bezdarbnieka statusa iegūšanai, protams, var iesniegt elektroniski, reģistrējoties mūsu uzņēmuma mājas lapā. Taču filiālē esam ieviesuši pieteikumu urnu, kurā var ievietot turpat aizpildīto pieteikumu bezdarbnieka statusa saņemšanai tiem cilvēkiem, kuriem nav pieejas datoram un internetam vai nav prasmju ar to rīkoties. Mūsu darba specifika ir tāda, ka klienti nepieciešamības gadījumā ar darbinieku var sarunāties arī caur stikla sienu, kas mūs šķir no apmeklētājiem, taču ievērojam likumu un klātienē nevienu nepieņemam,” stāsta vadītāja.

Pagarina statusa termiņu
Aģentūras Alūksnes filiālē pašlaik gan nenotiek apmācības, kursi, tomēr bezdarbnieki turpina veikt pagaidu algotos darbus, ievērojot distancēšanos un citas ārkārtas situācijā noteiktās prasības.
“Jaunums ir, ka valdība vienojusies pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu tiem cilvēkiem, kuriem tas beidzas “Covid - 19” krīzes laikā, tātad no 12. marta un vēlāk. Attiecīgais atbalsts izpaudīsies kā bezdarbnieka atbalsta pabalsts, ja cilvēks šajā laikā vēl nebija atradis darbu, lai šo laiku pārciestu pēc iespējas vieglāk,” skaidro V. Veļķere.
Labklājības ministrija noteikusi, ka šī pabalsta maksimālais apmērs būs 130 eiro, un to paredzēts izmaksāt uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 31. decembrim.

Darbu zaudējušie varētu aizbraukt
 Patlaban valstī pastāv liels risks, ka darbu zaudējušie varētu emigrēt pēc tam, kad pēc “Covid – 19” pandēmijas tiks atvērtas valstu robežas, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, raksta ziņu aģentūra LETA.
“Tas ir līdzīgi kā pēc 10 gadus senās krīzes, kad bezdarbnieku skaits strauji pieauga - viņi nespēja integrēties darba tirgū un aizbrauca. Patlaban var rasties līdzīga situācija, tāpēc ir svarīgi panākt, lai bezdarbnieku skaits nepieaug pārāk strauji,” stāstīja J. Hermanis.
Eksperts norādīja, ka to varētu panākt ar plašākiem atbalstošiem pasākumiem uzņēmējiem, tostarp, pilnveidojot dīkstāves pabalstu politiku. “Efektīvi atbalsta pasākumi palielinās iespēju, ka pēc krīzes darbu zaudējušie atsāks darbu tajā pašā nozarē, kur līdz krīzei, vai pat tajā pašā uzņēmumā,” sacīja J. Hermanis.
Tāpat svarīgi uzturēt uzņēmumu eksportspēju, jo lielāks eksporta apjoms palīdz uzturēt ekonomikas stabilitāti.

Produkcijai nav noieta
Uzņēmēji Alūksnes un Apes novados pašlaik patiešām nav optimistiski. Vairākos mazajos tirdzniecības uzņēmumos nācies samazināt darbinieku skaitu vai pat īslaicīgi tos slēgt. Dīkstāvē ir arī vairāki kokapstrādes uzņēmumi, jo pašreizējās pandēmijas apstākļos tomēr nav iespējams uzturēt līdzšinējo eksportspēju.
Līdz šim divas nedēļas bija slēgts arī SIA “Linden”, Rūpniecības ielā Alūksnē. Tās valdes loceklis Kalvis Zariņš laikrakstam norāda, ka nu uzņēmums tomēr darbību atjaunojis. “Strādāt pašlaik nav vienkārši. Lai gan visiem darbiniekiem darba iespējas esam atjaunojuši, saražotajai produkcijai pašlaik nav tirgus noieta. Tas nozīmē, ka darbiniekiem algas maksājam no uzņēmuma uzkrājumiem, bet, kā būs turpmāk, nav zināms.
Līdz šim lieli finanšu līdzekļi ieguldīti izejmateriālu iegādē, bet saražotā produkcija netiek realizēta. Neņemos prognozēt tālāko situāciju, to mēs neviens nezinām,” saka K. Zariņš, kura uzņēmums veic  sieviešu apģērbu šūšanu ar zīmolu “Branchess”. Protams, darbinieki par iespēju atkal strādāt uzņēmuma vadībai ir pateicīgi.


Teksts un foto: Aivita Lizdika

Kategorijas