Dzintra lepojas ar latvisku vārdu

2009. gada 5. septembris 10:24

1195

Jau ilgus gadus Dzintra Lapiņa dzīvo Annas pagastā, bet viņas dzimtā puse ir Kurzemes jeb mūsu dzintara jūras piekraste. Acīmredzot asociācijas ar to un vēlme atrast latvisku vārdu noteikušas viņas vārda izvēli.

“Vārdu man izvēlējās tēvs, mamma piekrita. Tiesa, sākumā viņa bija domājusi par vārdu Zeltīte, jo piedzimu ar zeltainiem matiem. Tomēr asociācijas ar princesi Zeltīti pasakā par Sprīdīti lika mainīt domas. Turklāt mani vecāki augstu vērtē visu latvisko, tāpēc atcerējās dziesmu par Dzintru – latvju meiteni ar gaišiem matiem,” stāsta Dzintra. Viņa secina, ka tādas asociācijas vārds raisa daudzos. Kad jauniete mācījās universitātē, arī kursa biedri ar pārliecību uzskatīja viņu par īstu latviešu meiteni. Iespējams, sava nozīme bija arī Dzintras garajām bizēm. “Kad ceturtajā kursā nogriezu garos matos, studiju biedri bija vīlušies. Viņi secināja, ka Dzintra joprojām ir Dzintra. Bet vai tā ir arī latvju meitene?” atceras Dz.Lapiņa. Viņas vīrs bija Dzintars. Acīmredzot tas bija liktenis, ka viņi sastapās pie dzintara jūras draudzenes kāzās. Vīrs Dzintru atveda uz Annu. Vārdadienas tika svinētas vienā dienā un apsveikumos parakstījās Dz kvadrātā. “Arī meitām izvēlējāmies latviskus vārdus. Vecākā meita ir Māra. Tēvs teica, ka vārdā ir jābūt burtam “r”, lai cilvēkam būtu stingrs raksturs. Jaunākā meita ir Dace. Tādu vārdu izvēlējās vīramāte, taču mēs nešaubīgi piekritām, jo Dace ir apveltīta ar spilgtu intuīciju,” uzsver Dzintra.

Viņa piekrīt, ka vārds veido cilvēka raksturu un likteni. Gunnars Treimanis raksturo divus Dzintru tipus. Dz.Lapiņai galvenā ir ģimene, nevis darbs un karjera. Protams, sieviete savu darbu skolā un bāriņtiesā veica godprātīgi, taču nekad nav alkusi par to saņemt pateicību. Viņa kopā ar vīru atklāja, ka abi ir apveltīti ar spēcīgu bioenerģiju. “Tagad skatos ekstrasensu cīņas un secinu, ka spēju veikt līdzīgus uzdevumus. Piemēram, pēc fotogrāfijas esmu atradusi cilvēku, kurš paņēma naudas maku,” atklāj Dz.Lapiņa. Viņa slēpj rūgtumu, ka tika slēgta pamatskola un zaudēts darbs, turklāt pagastā nebūs vairs arī bāriņtiesas. Tas nozīmē, ka Dzintra paliek bez iztikas līdzekļiem, jo nav vēl tik daudz gadu, lai varētu doties priekšlaicīgā pensijā. Šovasar par skolas “izlaiduma naudu”, kā Dzintra dēvē atlaišanas pabalstu, varēja sagādāt sienu govij. Pienu viņa atdod tiem, kuriem klājas grūti. Kā būs turpmāk, to grūti prognozēt.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzintra lepojas ar latvisku vārdu

Kategorijas