Radītas iespējas atvieglot aizņēmumu nastu

2020. gada 26. aprīlis 11:16

139

Mājsaimniecības Latvijā ir aizņēmušās miljardus, un daļai kredītņēmēju nomaksāt aizņemto naudu ir problēmas, īpaši pašreizējos apstākļos. Lai kaut nedaudz risinātu situāciju, valdībā izskatītas vairākas iniciatīvas, arī bankas piedāvā risinājumus.

Viens stāsts no daudziem
Šī vīrieša stāsts nav unikāls, līdzīgi ir daudziem. Pirms 2008. gada krīzes nopirka dzīvokli jaunā projektā. Strādāja darbu celtniecībā un ļoti labi pelnīja. Tad sākās krīze, uzņēmums, kur strādāja, pasludināja maksātnespēju. Pēc tam strādāja dažādos privātos objektos, pelnīja, bet nomaksāt ikmēneša maksājumu kļuva aizvien grūtāk. “Tagad jau es varu tikai gudri runāt – nevajadzēja ņemt man to dzīvokli, bet toreiz jau šķita, viss būs kārtībā,” viņš rūgti saka.
Pienāca brīdis, kad samaksāt kredīta maksājumu vairs nevarēja, arī dzīvokli pārdot neizdevās. Beigās to realizēja banka. Dzīvokli pārdeva par mazāku summu, nekā ņemtais kredīts, un viņš palika bankai parādā vairāk nekā 10 000 eiro. Uz jautājumu, ko tagad, seko atbilde: “Ko, ko – remontēju dzīvokļus, oficiālu darbu jau strādāt nevaru. Tad viss, ko nopelnu, aizies par parādu. Skaidrs, ka man tā nepatīk. Pensijas nebūs, saslimt nevaru, bezdarbniekos arī nē, oficiālu adresi nevaru deklarēt. Apnicis tas viss. Kā sāku par to domāt ...”

Ierosinājums - dzēst atlikumus
Tāds viņš nav viens, pēc banku datiem tādi cilvēki – ēnas ir 13 000, un kopīgā šādu parādu summa – līdz 600 miljoniem eiro. Lai risinātu šo problēmu un atgrieztu cilvēkus legālās ekonomikas apritē, Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks marta sākumā nāca klajā ar ierosinājumu izveidot mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008. gada nogalei izsniegto hipotekāro kredītu atlikumus, kā atgūšana ir bezcerīga, bet tos bankas nevar vienpusēji dzēst.
LB kopīgi ar Finanšu nozares asociāciju (FNA) ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem vairākos likumos par hipotekāro parādu dzēšanu personām, kuru dzīvokļi jau ir pārdoti izsolēs, bet parāds palicis. Priekšlikumi iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.
FNA pārstāve Sabīne Spurķe “Alūksnes un Malienas Ziņām” stāsta - “priekšlikumi paredz, ka saistības tiks dzēstas vienpusēji. Šobrīd likums prasa abpusēju vienošanos. Bankas par saistību dzēšanu lems, balstoties uz tām pieejamo informāciju un līdzšinējo sadarbības vēsturi.”

Cer veicināt reemigrāciju
Tas nozīmē, ka bankām nevajadzēs meklēt parādnieku vai tā galvotāju, lai dzēstu šos parādus. Turklāt parādniekiem par šo nebūs arī papildus jāmaksā. “Saistību dzēšana attieksies gan uz parādnieku, gan tā galvinieku. Šī kārtība neattieksies uz personām, kurām ir uzsākts maksātnespējas process, bet paredzam, ka par šo aspektu Saeimā vēl notiks diskusijas,” komentē S. Spurķe.
Bankas “Citadele” valdes loceklis Vladislavs Mironovs “Alūksnes un Malienas Ziņām” klāsta ieguvumus no šāda risinājuma. “Dzēšot parādu, kas ilgus gadus ir bijis kā klupšanas akmens, šiem cilvēkiem zudīs motivācija slēpt savus patiesos ienākumus, ja to slēpšanas iemesls bija nespēja ilgstoši pildīt saistības. Kopumā daļai iedzīvotāju, kuri pametuši valsti šo parādu dēļ, tas mazinās emocionālo slogu, kas saistīts ar atgriešanos Latvijā, līdz ar to tiks veicināta reemigrācija,” domā V. Mironovs.
Šis regulējums gan attieksies tikai uz bankās ņemtiem hipotekārajiem kredītiem. “Nebanku aizdevēju izsniegtie kredīti un citi banku ar ķīlu nenodrošinātie kredīti ar šo priekšlikumu netiek skarti, tomēr Ministru kabinets, atsaucoties asociācijas vēl 2018. gadā paustajai iniciatīvai, ir nācis klajā ar likumprojektu par maza apmēra parādu maksātnespēju sociāli mazaizsargātām personām,” informē S. Spurķe.

Domā par trūcīgo “mazajiem” kredītiem
Tā ir otra kredītu grupa, kas neļauj parādniekiem atgriezties apritē. Tieslietu ministrijas iesniegtu atbilstošu likumprojektu pagājušajā nedēļā MK akceptēja, un tas ir sācis ceļu uz Saeimu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns saka: “Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Turklāt ir jāņem vērā, ka paredzētais jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijas Republikā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Mēs nevaram garantēt, ka personas, kuras šobrīd ir iestigušas ātro kredītu purvā, atkal tajā nenonāk, taču mūsu pienākums ir dot iespēju no tā izrauties.”

Kredītu brīvdienas
Vēl viena iespēja, ko iedzīvotāji jau aktīvi izmanto, ir banku piešķirtas kredītu brīvdienas. Tas nozīmē, ka kredīta ņēmējs, kamēr vēl nav izveidojušies maksājumu parādi, lūdz banku uz laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumu.
Bankas izskata katru konkrēto gadījumu un vienojas par nosacījumiem un termiņu, cik ilgi bankas klients tiks atbrīvots no parāda pamatsummas nomaksas un kādā apjomā. Parasti šādos gadījumos jāturpina maksāt kredīta procenti, kas salīdzinoši ir maza maksājuma daļa. Jāvēršas savā bankā – vieglāk to izdarīt, rakstot internetbankā un lūdzot šādas brīvdienas piešķirt.
V. Mironovs norāda, ka banka “Citadele” saviem klientiem piedāvā iespēju saņemt atvieglotu kārtību kredītu pamatsummas atmaksai līdz trim mēnešiem. “Kredītbrīvdienas attiecas uz hipotekāro kredītu, patēriņa kredītu, kā arī uz līzinga maksājumu atlikšanu. Uzņēmējiem kredītbrīvdienas pieejamas mikrokredītu, līzinga, nodrošināto un nenodrošināto kredītu maksājumu atlikšanai,” viņš saka.
V. Mironovs gan piebilst, ka privātpersonām vajadzēs iesniegt kādu no dokumentiem (VSAA izziņu vai apliecinājumu no darba devēja) par ikmēneša ienākumu samazināšanos par vismaz 20%, par atrašanos bezalgas atvaļinājumā vai bezdarbnieka statusā.
Pēc FNA datiem, līdz pagājušās nedēļas beigām saistību izpilde bankās jau atlikta 9000 līgumu par kopīgo summu 489 miljoni eiro.

Lai dzēstu maza apjoma parādsaistības sociāli neaizsargātām personām, ir vairāki nosacījumi:

- personai pēdējos 12 mēnešos ir jābūt nodokļu maksātājam ar deklarētu dzīvesvietu Latvijā,
- vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss,
- parādam pienācis atmaksas termiņš,
- tas nav bijis parāds pret ķīlu,
- saistības nav radušās pēdējos trīs mēnešos pirms pieteikuma par parāda dzēšanu iesniegšanas,
- parāda apjoms - no divām minimālajām mēnešalgām līdz 5000 eiro.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Radītas iespējas atvieglot aizņēmumu nastu

Kategorijas