Pededziešiem nekad nav gana

2020. gada 8. maijs 00:00

485

Ar Pededzes pagasta pārvaldes vadītāju Daigu Vītolu runājam laikā, kas ieviesis korekcijas gan mūsu katra ikdienā, gan arī pagasta vadīšanas ritmā. Taču Daiga kā allaž ir pozitīva un gatava runāt par savu dzimto vietu, tās īpašajiem cilvēkiem, viņu paveikto un plānoto, lai dzīve pierobežā būtu daudz labāka. Šoreiz arī par viņu pašu, jo pagasta vadītājs ir vietējo cilvēku uzticības persona. It īpaši tagad – laikā, kad iedzīvotāji ir uztraukti par nākotni, un bieži vien vairāk uzticas vietējiem līderiem nekā televīzijas ziņām.

Palīgs jebkurā jautājumā
Šis gads pārmaiņas darbā nesis jau no paša sākuma. Kopš 1. janvāra strukturālajām izmaiņām, kad pagasta pārvaldes vadītājs ir katrā pagastā, arī D. Vītolas pienākumi līdzšinējo divu pagastu vadībā mainījušies uz viena, taču tas nenozīmē, ka darba kļuvis mazāk. “Pagasta pārvaldē tagad esmu viena. Ja iepriekš mēs uz vietas bijām vairāki, tad tagad ar šiem darbiņiem jātiek galā man vienai. Ir jāstrādā intensīvākā režīmā, lai līdzšinējos spēcīgos speciālistus spētu godam aizstāt un izdarīt visu tikpat kvalitatīvi,” stāsta D.Vītola.
Jautāta, kāds, viņasprāt, ir labs pagasta vadītājs, D. Vītola definē, ka tas ir iedzīvotāja palīgs jebkura jautājuma risināšanā, ir vienmēr sasniedzams. “Ja es nevaru palīdzēt, iesaku, kur palīdzību meklēt, norādu virzienu vai, ja tas nepieciešams, rosinu šī jautājuma izskatīšanu pašvaldībā. Taču cilvēkam vajag vietu, kur atnākt, un cilvēku, kurš uzklausa,” saka D. Vītola.

Vairāk laika dokumentu darbam
“Pagasts ir liels, un iedzīvotāji šeit mēdz diezgan bieži apmeklēt pagasta pārvaldi, tādēļ arī pieņemšanas aizņem ievērojamu laiku. Pašlaik tas nenotiek, tādēļ varu vairāk laika veltīt dokumentu darbam,” stāsta D. Vītola un ieskicē, ka pašlaik strādā pie projekta “Ģimeņu atpūtas vietas ierīkošana Pededzē”, savukārt otrs lielākais projekts ir meliorācijas sistēmas saglabāšanai, ko īstenos vairākos pagastos, tostarp arī Pededzē. “Taču es priecājos par to, ka iedzīvotāji pagastmāju aktīvi apmeklē klātienē un mums uzticas dažādu jautājumu skaidrošanā, uztic savu sāpi, kā arī dalās priekā,” saka D. Vītola cerībā, ka tikšanās ar saviem ļaudīm drīzumā varēs atsākt.

Ar zvaigžņu komandu
Savus darbiniekus Daiga uzslavē katra teikuma beigās, saucot to par savu zvaigžņu komandu, ar kuru var kalnus gāzt. Un ne bez iemesla, pededzieši tiešām ir ļoti rosīgi. “Mūs raksturo viena īpašība jeb iezīme – mums nekad nav gana, mums vienmēr vajag! Tiklīdz esam sākuši vienu projektu, mums jau vajag otru. Ja esam labi paveikuši vienu darbu, mēs jau uzreiz ķeramies klāt nākamajam – sākot no labiekārtošanas un beidzot ar vērienīgiem vēsturiskiem pētījumiem. Tieši tāpēc darba apjoms ir tik liels,” stāsta D. Vītola.

Labs ceļš ir svarīgs
Pededzē, tāpat kā citviet laukos, iedzīvotāju skaits ar katru gadu sarūk. 2020. gada 1. janvārī Pededzes pagastā bija 628 iedzīvotāji, tieši pirms gada – 665. “Priecē tas, ka ir jaunas ģimenes, no kurām cilvēki strādā Alūksnē vai Igaunijā, bet Pededzi izvēlējušies par savu pastāvīgo dzīvesvietu. Protams, to sekmē arī ērtā pārvietošanās – asfaltētais ceļš no Alūksnes līdz Pededzei. Alūksne mums kļuvusi sasniedzama ērti un īsā laikā jebkurā gadalaikā. Labs ceļš – tas daudz ko atvieglo,” saka viņa.

Lepojas ar pierobežas
kolorītu
Pagasta vadītāja atzīst, ka darbs divu pagastu vadībā bijusi izcila iespēja pārņemt labo praksi un ieviest labāko no savas pieredzes, labāk iepazīt vienojošo un dažādo. “Man patīk tas, ka Alūksnes novada pagastiem ir daudz kopīgā un arī daudz atšķirīgā. Katrā pagastā ir savas īpašās, uzteicamās kvalitātes, piemēram, mārkalnieši slaveni kā labi uzņēmēji. Pededzē nav daudz uzņēmēju, bet mums ir lauksaimnieki, kuri arvien attīsta ražošanu. Interesantas ir arī kultūras atšķirības – Mārkalnē ir latviska vide, savukārt mums ir pierobežas kultūras kolorīts,” vērtē
D.Vītola.
Pieraduši būt pieskatīti
Jautāta par trūkumiem un priekšrocībām, vadot pagastu pierobežā, viņa min atšķirības sadarbības organizācijā. “Ja pagasts ir novada viducī, tad var veidot sadarbību uz visām pusēm, savukārt, ja pierobežā ar Krieviju, sadarbības partneru ir mazāk. Taču dzīve pierobežā sekmē kolorītus tradīciju pasākumus, ir pamats interesantiem pētījumiem, piemēram, ļoti lepojamies ar nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Pededzes pareizticīgo kāzu tradīciju. Tātad mēs esam interesanti,” lepojas pagasta vadītāja.
Ir gan arī praktiskas dabas neērtības. “Pierobežas joslā ir virkne speciālo noteikumu, kas jāievēro, kā arī jārēķinās ar to, ka tikšanās ar robežsargiem ir mūsu ikdiena. Mēs tiekam vairāk pieskatīti, bet pie tā esam pieraduši,” stāsta D. Vītola.
Ciemos tikai ar caurlaidi
Pededze ir slavena ar savu viesmīlību. “Man šķiet, ka pededzieši īpaši sirsnīgi sagaida viesus, sarūpē viņiem visu vislabāko, parāda vislabāko, priecājas, ja par Pededzi dzird labus vārdus,” saka
D.Vītola.
Nenoliedzami starp viņiem ir arī pati pagasta pārvaldes vadītāja, kura arī ir pededziete, turklāt dzīvo gandrīz uz robežas. “Manas mājas atrodas pierobežas zonā – kādus divus kilometrus no Krievijas. Ciemos pie manis var atbraukt tikai ar caurlaidi,” pajoko D.Vītola. Viņa gan ir dzimusi Igaunijā, taču vēlāk ģimene pārcēlusies uz dzīvi Pededzē, un nu Daiga kopā ar dzīvesdraugu Armīnu saimnieko savas vecmammas mājās.

Goda vietā – rabarberu krūms
Ar lauksaimniecību gan pagasta pārvaldes vadītāja nenodarbojas, taču kā jau katrā lauku mājā ir ābeļdārzs, siltumnīca un puķu dobes. “Mājās mana mīļākā nodarbošanās ir rūpes par savām puķēm. Kaut zeme šeit ir diezgan mālaina, un ne viss, ko iestādu, izaug, bet process un gandarījums par to, kas izdodas, ir tā vērts,” saka D. Vītola. Dārzā priecē gan vēl vecmammas peonijas, dīķī - mammas iecienītās ūdensrozes, savukārt pašai ir mīļas visas puķes, jo katrai savs skaistums. “Pie mājas sienas vēl joprojām aug vecmammas stādītais rabarberu krūms. Daudzi man teica: taču izroc to un pārstādi citur. Mēģināju, bet citur lāga neaug, savukārt pie mājas tas ir kupls katru gadu, tādēļ tur arī atstāju. Augs, tāpat kā cilvēks, meklē vietu, kur viņam patīk vislabāk. Un man patīk Pededzē,” atzīst D. Vītola.

Pietrūkst kopābūšanas
Daiga ir arī liela dejotāja, viņa iesaistījusies sieviešu deju kopā “Tikai tā” un lepojas ar pagasta kuplo pašdarbnieku skaitu. “Man dejošanas pašlaik ļoti pietrūkst. Deju kolektīva vadītāja Ludmila Uglovska mums atsūtīja video ar ieteikumu trenēties, būs jāīsteno, taču kopābūšanas vienalga pietrūkst,” saka D. Vītola.
Daiga ir arī divu dēlu – Raivja un Edgara - mamma, abi ir jau pieauguši un strādā Rīgā, taču savas mājas neaizmirst. “Kad ar Edgaru pārrunājam nākotnes perspektīvas un es pa jokam saku, ka uz vecumdienām man arī būtu jātaisās prom no laukiem, viņš smejas: nu, kur gan tu no šejienes aizbrauksi! Varbūt viņam taisnība. Varbūt tiešām Pededze ir tā vieta, kur man jābūt, kur man jāstrādā un uz kurieni mani bērni vienmēr var atbraukt,” saka D. Vītola.

VIZĪTKARTE
▶ Pededzes pagasta attīstības darba grupā kopš 1999. gada 11. aprīļa.
▶ Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja no 2013. gada 5. maija.
▶ Dzīvo Pededzes pagastā,
2 km no robežas ar Krieviju.
▶ Dzīvesdraugs Armīns, dēli – Edgars un Raivis.
▶ Priecē puķes un dejošana.
▶ Neparasti – audzē rabarberus pie mājas sienas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pededziešiem nekad nav gana

Kategorijas