Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ceļi kļūs gludāki

Loreta Jargane

2020. gada 19. maijs 00:00

268

Turpinās no 1. lappuses

Alūksnes un Apes novados šogad plānota asfalta seguma atjaunošana valsts autoceļu posmos: Litene – Alūksne (P43) posmā no Alūksnes novada robežas līdz Alūksnei un Valka – Vireši posmā, sākot no Valkas Virešu virzienā.
Kopumā par papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos, remontējot 583 kilometrus valsts autoceļu un astoņus tiltus.

Kritēriji
“Latvijas Valsts ceļu” ( LVC) pārstāve Anna Kononova skaidro: posmi, kur veiks remontdarbus, atlasīti pēc vairākiem kritērijiem. “Pirmkārt, darbi, kas bija plānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava, līdz ar to remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas ieguldīs seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, ko būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu.
Otrkārt, ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi kalpotu maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam,” viņa saka.

Alūksne - Liepna
apmierinošs
A. Kononova uzsver: “Kā zināms, valsts autoceļu tīkla remontdarbiem jau ilgus gadus nav pieejams pietiekams finansējums, tāpēc visus remontdarbus nav iespējams veikt. Darbus veic prioritārā secībā atbilstoši tam, kādi līdzekļi ir pieejami katru gadu. Finansējuma apmēru valsts ceļu tīklam katru gadu nosaka valdība un Saeima, lemjot par ikgadējo valsts budžetu.”
Vaicāta par autoceļa Alūksne – Liepna iespējamiem turpmākiem remondarbiem, A. Konova skaidro, ka segumu lielākajā daļā veido grants, un tā tehniskais stāvoklis pērn novērtēts kā apmierinošs. Saskaņā ar 2019. gada datiem, uz valsts reģionālajiem autoceļiem esošais grants segumu stāvoklis
59 % gadījumu ir novērtēts kā slikts un 35 % gadījumu kā apmierinošs.

Izvērtē satiksmes intensitāti
“Latvijas Valsts ceļi” ik gadu atjauno valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmas. Programmu izstrādāšanas pamats ir autoceļu sakārtošanas prioritārie saraksti, ko veido, pamatojoties gan uz LVC speciālistu iesniegto informāciju, gan arī uz pašvaldību un plānošanas reģionu izvirzītajām prioritātēm. Valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmu izstrādā, balstoties uz autoceļu tehniskās apsekošanas rezultātiem un satiksmes intensitātes uzskaites datiem. Valsts autoceļus  izvērtē katru gadu, un, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, programmās iekļauj autoceļus ar sliktāku seguma stāvokli un lielāku satiksmes intensitāti.

Uzlabojumi novadā vajadzīgi
Vidzemes plānošanas reģionā līdz 2020. gadam ir uzlabota būtiskāko satiksmes artēriju - starpreģionālo un reģionālo savienojumu ceļu kvalitāte, nodrošināts vismaz viens kvalitatīvs savienojums starp pagastu un novadu centriem, atbilstoši iedzīvotāju pārvietošanās plūsmai un pakalpojumu izmantojumam. Tomēr Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver -  joprojām nepieciešami ceļa posmu uzlabojumi Alūksnes novadā.
“Jau vairākus gadus, sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģionu, Satiksmes ministrijā tiek iesniegti ziņojumi par to, kādus valsts nozīmes prioritāros ceļus vajag uzlabot Alūksnes novadā.  Nemainīgi, vairākus gadus, ziņojam, ka Alūksnes novadā vajag uzlabot posmu Alūksne – Liepna un posmu no Lejasciema ceļa uz Ilzeni 2,8 kilometru garumā,” stāsta A. Dukulis.

Plānotie remondarbi
Ceļu posmu sakārtošana nepieciešama arī veiksmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, tāpēc trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro. Līdz ar to šī projekta ietvaros ir iesniegti ziņojumi par abu iepriekšminēto ceļa posmu sakārtošanu. Kā informē A. Dukulis, papildus iesniegts arī ziņojums par ceļa posma Alūksne – Ziemeri (virzienā uz Vidzemes šoseju) uzlabošanu.
Tāpat šī un nākamā gada laikā Alūksnes novadā plānots uzlabot ceļa posmu Maliena – Mālupe. Daļējs ceļa seguma remonts divos posmos paredzēts posmā Alūksne – Lucka (caur Jaunlaiceni) no Vidzemes šosejas puses uz Lucku. Bet šī ceļa vidus posma uzlabošana šogad nav plānota.

Alsviķu ceļu neatjaunos
Vēl plānota virsmas atjaunošana no Alūksnes pagrieziena uz Vid­zemes šoseju līdz Igaunijas robežai. Paredzēta seguma uzlabošana no pilsētas robežas (pie Pleskavas ielas) līdz Kolberģim virzienā uz Pededzi (līdz Zaicevas ceļa jaunā asfalta sākumam), ceļa posma uzlabošana no Alūksnes zīmes virzienā uz Liteni astoņu kilometru garumā un uz Vidzemes šosejas posmā Rauna – Alūksne, - jāuzsver, ka A. Dukulis sniedz informāciju, kas šobrīd ir viņa kā domes priekšsēdētāja rīcībā.
“Runājot par lielajiem ceļiem, uzskatu, ka Alūksnes novadam svarīgāka būtu ceļa seguma uzlabošana posmā Alūksne - Alsviķi, bet diemžēl “Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka, iespējams, tikai nākotnē plānos šī ceļa posma uzlabošanu. Tuvākajā laikā tas nenotiks,” saka
A. Dukulis.

Startēs projektā
Savukārt jūnija sākumā Alūksnes novadā pabeigs Pleskavas ielas 1. kārtas pārbūvi. Vēl papildus tam notiek iepirkumi būvdarbiem ceļa posmā no Gulbenes ielas uz Annas pagasta pusi. “Protams, visam posmam finansējums neatradīsies, tiks uzlabota ceļa posma daļa pārējā posmā. Centīsimies startēt projektā, kur Alūksnes novada dome vēlas iekļaut ceļa posmu astoņu kilometru garumā no Alūksnes novada zīmes līdz Annai, lai būtu sakārtots arī vidus posms virzienā Alūksne – Gulbene,” ieceres atklāj A. Dukulis.

Pievadceļi būs sakārtoti
Ja realizēs remontdarbus no Kolberģa līdz Zaicevas ceļam, tad visi pievadceļi Alūksnes pilsētai būs sakārtoti. “Atliks vien sakārtot ceļa segumu virzienā uz Liepnu un ceļa posmu līdz slimnīcai,” saka
A. Dukulis.
Vaicāts par atjaunoto ceļa posmu Alūksne – Mārkalne, A. Dukulis izstāstīja, ka arī šis posms iekļāvies atsevišķā valsts izsludinātā grants ceļu uzlabošanas programmā, kuras ietvaros izdevās iekļaut un uzlabot konkrēti šo ceļa posmu.

Šogad Alūksnes nodaļā veicamie apjomīgākie
uzturēšanas darbi:
• Grants autoceļu segumu iesēdumu un bedru remonts
turpat 5000 m3 apjomā.
• Greiderēšana vairāk nekā 2000 km garumā.
• Asfalta seguma autoceļu bedru remonts vairāk
nekā 3000 m2 apjomā.

• Grāvju tīrīšana vairāk nekā 1200 m3apjomā.
• Krūmu un to atvašu griešana 26 ha apjomā.
• Ceļa nodalījuma joslas sakopšana vairāk nekā 100 km garumā.
• Ceļa brauktuvju atbrīvošana no vētrā lauztiem kokiem
(238 gabali).
• Nomaļu grunts uzauguma no­ņemšana 248 m3 apjomā.

• Bojāto caurteku nomaiņa vairāk nekā 120 m garumā.
• Ceļa zīmju un to stabu uzstādīšana vai nomaiņa 162 gabali.
• Signālstabiņu uzstādīšana 70 gabali.

Autoceļu uzturēšanas ziemas sezonā paveiktie darbi:
• Slīdamības samazināšana ar pretslīdes materiālu vairāk nekā
  4300 km garumā.
• Autoceļa attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu pretslīdes materiālu kaisīšanu vairāk nekā
1000 km garumā.
• Autoceļa attīrīšana no sniega turpat 800 km garumā.
• Slīdamības samazināšana, izveidojot rievas apledojumā
  130 km garumā.

Avots: VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”

Kategorijas