Papildu slodze bērnu acīm – ko der zināt vecākiem

2020. gada 22. maijs 12:33

Šī gada marta sākumā visā pasaulē un Latvijā strauji mainījās ierastais ikdienas ritms – iedzīvotāji tika aicināti iespēju robežās strādāt no mājām, savukārt bērniem pirmo reizi vajadzēja pierast pie mācībām attālināti – pie viedierīču ekrāniem. Par to, kā pareizi bērniem un jauniešiem mācību procesā atpūtināt savas acis, kā arī to, ko lietas labā var darīt vecāki, stāsta “OptiO” optikas optometriste Aiga Ozoliņa - Saveļjeva.

Šobrīd daudz runā par nepieciešamību atslogot acis no pārlieku lielas darbības tuvumā. Vai arī bērniem ir kādi viegli piekopjami redzes vingrinājumi, kas var palīdzēt?

Veikt redzes vingrinājumus ieteicams visiem, taču bērniem tie ir efektīvāki, jo acs audi un muskuļi ir elastīgāki, līdz ar to, vingrinājumi sniedz ātrāku un ilgtermiņā – efektīvāku - rezultātu. Regulāra acu izkustināšana uzlabo asinsriti un vielmaiņas procesus, kas palīdz acīm aktīvāk strādāt un spēt ātrāk atpūsties. Piemēram, ja paredzēts ilgāks darbs pie datora, viegli izpildāms vingrinājums - pēc 20 minūšu aktīva darba 20 sekundes skatīties tālumā, fokusējot redzi uz kādu priekšmetu, kas atrodas aptuveni sešu metru attālumā.
Bērniem interesants un viegls vingrinājums ir acu “izkustināšana”, skatoties dažādos virzienos. Sākumā jāskatās uz augšu 5 sekundes. Pēc tam jāatpūtina acis un jāskatās lejup 5 sekundes. Tad atkal – atpūta. Šādas kustības atkārto aptuveni piecas reizes, pēc tam acis aktīvi jāmirkšķina. Turpinot vingrinājumu, jāmaina puses, atkārtojot kustības uz abiem sāniem, un pa diagonāli.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem mainījies ierastais dienas ritms. Kurā dienas daļā ieteicams veikt redzes vingrinājumus, lai tā kļūtu par veselīgu ieradumu, kuru piekopt regulāri?

Nevienā literatūrā netiek runāts par to, kad redzes vingrinājumu veikšana būtu visieteicamākā. To var darīt vairākas reizes dienā, vai kā rīta rosmi pirms un pēc virtuālās mācīšanās. Dodoties starpbrīdī, kad tiek izkustināti pārējie ķermeņa muskuļi, var veikt arī acu “izvingrināšanu”. Tā kā arī pieaugušajiem ir nepieciešams atpūtināt acis, redzes vingrinājumus var ģimenē veikt visi kopā. Galvenais ir - nepārcensties, jo bērnu actiņām pēc vingrošanas jājūtas spēka pilnām, nevis piekusušām. Iesaku acu vingrināšanas paradumus katrā ģimenē ieviest individuāli, kā rituālu.

Kāds ir maksimāli atļautais un ieteicamais laiks, kuru bērni var pavadīt pie datora un citām viedierīcēm?
Ikdienā mēs visi pavadām pie viedierīcēm daudz vairāk laika, nekā būtu ieteicams. Ierastajos apstākļos laiks, cik ilgi drīkst ikdienā pavadīt pie datora, nekaitējot acu veselībai un savai pašsajūtai, atkarībā no vecuma: • Pusaudžiem no 12 līdz 16 gadu vecumam - dienā ne vairāk kā divas stundas; • Bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam - ne vairāk kā vienu stundu; • Vecumposmā no 5 līdz 7 gadiem – ne vairāk kā pusstundu; • Savukārt atvasēm, kas nav sasniegušas 5 gadu vecumu nevajadzētu pavadīt laiku pie datora vispār. Protams, šajā, pārmaiņu pilnajā situācijā, tas nav iespējams. Skolēni, apgūstot mācību vielu, ieteicamo laiku ir spiesti pārsniegt. Tāpēc obligāti jāievēro pārtraukumi. Ja strādā pie datora vienu stundu, tad nepieciešama atpūta vismaz 10 – 15 minūtes, bet ja ir nepārtraukts divu stundu darbs, pārtraukumam jābūt 20 – 30 minūtēm.Ņemot vērā to, ka šobrīd mācību procesa laikā ir jāizmanto viedierīces, brīvajā laikā vajadzētu samazināt laiku, kas tiek pavadīts pie “zilās gaismas” izstarojošajiem ekrāniem. Tā vietā iekštelpās karantīnas laikā pavadīt laiku kopa ar ģimeni – spēlēt galda spēles, lasīt grāmatas, sarunāties...

Svarīgi atpūtināt, bet arī pareizi lietot! Īsumā – kādam jābūt mācību “vietas” iekārtojumam?
Monitora centrālajai daļai jābūt acu līmenī vai nedaudz zemāk, un attālumam no acīm līdz monitoram jābūt vismaz 50 – 70 cm, kas ir apmēram izstieptas rokas attālumā tā, lai ar pirkstu galiem var aizsniegt ekrānu. Neatkarīgi no diennakts laika, kad tiek izmantotas viedierīces, ekrāns nedrīkst būt vienīgais apgaismojums telpā. Labs risinājums ir galda lampa līdzās monitoram. Jo labāks būs apgaismojums, jo mazāk tiks sasprindzināti acs muskuļi, un vieglāk būs uztvert informāciju. Vienkārši sakot – ievērojot galvenos pamatprincipus, samazināsies iespēja strauji pasliktināties redzei, saskarties ar “sausās acs” sindromu un citu saslimšanu ietekmi, kā arī dienas beigas samazināsies nogurums. Iekārtojot darba vidi, nepieciešams domāt arī par bērna stāju. Mugurai jābūt taisnai, krēslam nepieciešama atzveltne un roku balsti. Kājām jāatrodas uz grīdas. Ja dators tik ilgstoši lietots nepareizā pozā, tas var izraisīt skoliozi vai locītavu sāpes.

Ja mans bērns aktīvi lieto datoru, vai jāapsver briļļu iegāde ar “zilo pārklājumu”?
Jāsaprot, ka zilo gaismu izstaro mākslīgais apgaismojums un digitālo ierīču ekrāni (TV, planšetdatori, telefoni, dienasgaismas lampas u.c.). Ņemot vērā to, ka tā nav dabiska gaisma, tās pārmērīga iedarbība var izraisīt acu saspringumu un diskomfortu. Brilles ar zilās gaismas pārklājumu pieejamas un ieteicamas kā bērniem, tā pieaugušajiem. Pārklājums samazina acu nogurumu un palīdz izvairīties no digitālā acu saspringuma. Lietojot šādas brilles, apkārtējā krāsa šķiet siltāka, mazliet dzeltenīgā tonī, ko acis sajūt – ir patīkamāk un vieglāk skatīties. Šādu iespēju noteikti var apsvērt, jo tas tik tiešām palielinās komfortu.

Ierīces, kuras mēs izmantojam ikdienā ietekmē ne vien redzi, bet arī miegu. Cik stundas pirms miega bērniem nepieciešams pārstāt lietot telefonu vai skatīties televīziju?

Pierādīts, ka gaismu izstarojošās ierīces – dators, telefons, planšetes – negatīvi ietekmē mūsu aizmigšanas ātrumu. Ierīces apgrūtina aizmigšanu, miegs ir trauslāks, un nav tik viegli pamosties no rīta. Šajā ziņā nav runa par to, ka pasliktinās mūsu redze, bet gan par vispārējo fizisko un psihoemocionālo veselības stāvokli kopumā. Pirms dodamies gulēt, vismaz pusotru stundu nevajadzētu izmantot viedierīces, tā vietā labāk izvēlēties grāmatu vai citas ģimeniskas izklaides.

Lai savlaicīgi reaģētu un sekotu līdzi bērnu redzes veselībai, kādi ir ieteicamie vecuma posmi, kuros jāieplāno vizīte pie redzes speciālista?
Pirmā bērna vizīte pie acu ārsta jāplāno sasniedzot viena gada vecumu. Ja vecākiem vai pediatram rodas kādas bažas par bērniņa redzi vai acu veselības stāvokli, tad vizīte pie speciālista jāplāno nekavējoties. Parasti pēc tam acu ārsts nosaka nākamo vēlamo apmeklējuma laiku. Gadījumos, kad ar bērna redzi viss ir normas robežās, nākamais ārsta apmeklējums jāplāno 3 gadu vecumā, un tad – 5, 6 gados. Sasniedzot skolas vecumu, acu ārsta vietā redzes pārbaudi var veikt optometrists. Regulāra redzes pārbaudes veikšana pie speciālista nodrošina, ka bērna redzes problēmas tiek laikus atklātas, pat, ja līdz šim nav bijušas sūdzības vai novēroti kādi simptomi. Nereti bērni nesūdzas par redzes problēmām, jo viņiem nav ar ko salīdzināt. Viņi vienkārši nezina, ka var redzēt arī citādāk. Savukārt mazi bērni tās var arī nepamanīt – ja viena actiņa redz slikti, otra acs var kompensēt tās slikto redzi. Pazīmes, kas nereti liecina par bērna redzes problēmām – bērns izvairās no darbiem tuvumā, tur galvu slīpi, piemiedz acis skatoties tuvumā vai tālumā, iespējamas biežas galvassāpes, īpaši pēc darba tuvumā. Arī redzes miglošanās un dubultošanās var liecināt par nepieciešamību apmeklēt redzes speciālistu. Protams, jo agrāk traucējums tiek atklāts un novērsts, jo lielākas iespējas pilnvērtīgas redzes attīstībai.

Sācies pavasaris un biežāk parādās vēlme pavadīt laiku ārpus mājas – kā pareizi aizsargāt acis uzturoties saules gaismā?

Bērni ārā pavada daudz vairāk laika nekā pieaugušie un uzņemtais UV starojums ir krietni lielāks. Saskaņā ar pētījumu datiem, līdz 18 gadu vecumam cilvēks saņem vidēji pusi no visas savas dzīves laikā uzņemtā UV staru daudzuma. Tas liek secināt, ka aizsargāt bērnu un pusaudžu redzes orgānus ir ļoti svarīgi, bet nereti tam netiek veltīta vajadzīgā uzmanība no vecāku puses. Bērnu un jauniešu acis ir jūtīgākas pret UV starojuma radīto bojājumu tīklenē, jo acs lēcas ir dzidrākas un mazākos apmēros spēj bloķēt kaitīgo saules starojumu. Izvēloties brilles, svarīgi, lai tām ir gan 100% UVA, gan UVB staru aizsardzība. Pretējā gadījumā, lietojot brilles bez šīm aizsardzības funkcijām, kaitējums var būt lielāks nekā tad, ja saulesbrilles netiek lietotas vispār. Ja bērnam nepieciešams lietot optiskās brilles, alternatīva saulesbrillēm ir brilles ar fotohormajām lēcām, kas UV staru iedarbībā notonējas tumšas un kļūst par optiskajām saulesbrillēm. Tātad – divas brilles – “vienā” briļļu pārī.

Izrādot rūpes par bērnu redzes veselību, vajadzētu atcerēties to, ka tieši vecāki ir tie, no kuriem bērni ņem piemēru. Sākam ar sevi – veicam regulāri acu atpūtināšanas vingrinājumus, lietojam mazāk vakaros viedierīces un lietojam saulesbrilles. Esi piemērs saviem bērniem!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Papildu slodze bērnu acīm – ko der zināt vecākiem

Kategorijas