Valdība meklē krīzes risinājumus

2020. gada 25. maijs 08:41

Krišjānis Kariņš: “”Covid – 19” situācijā valdība strādā ļoti dinamiski.”

Valdība 9. jūnijā plāno atcelt ārkārtējo situāciju valstī, vienlaicīgi saglabājot noteiktus ierobežojumus, attālinātas tikšanās laikā ar reģionālo mediju žurnālistiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, Saeimai būs jālemj par vairākiem “Covid likumiem”, kas darbosies, kamēr situāciju valstī ietekmē koronavīruss.

Šādu likumu mērķis ir sniegt iespējas valdībai ātri reaģēt, ja atkal vīruss strauji uzliesmo, neizsludinot ārkārtējo stāvokli. “Piemēram, Vīnē ir uzliesmojums, un mums ātri jāslēdz gaisa satiksme ar Vīni. Vajag likumu, lai nav jāizsludina ārkārtējais stāvoklis, bet varam ātri slēgt gaisa satiksmi,” viņš skaidroja.

K. Kariņš stāstīja arī, ka epidemiologi situāciju valstī izvērtēs ik pēc četrām nedēļām pēc vairākiem kritērijiem, lai konstatētu, kādi pasākumi nepieciešami “Covid-19” ierobežošanai. Būtiska šajā jomā ir veselības aprūpes kapacitāte, situācija ārvalstīs, kā arī spēja noteikt un kontrolēt slimnieku kontaktpersonas. Premjers atzina, ka valdība strādā ļoti dinamiski un pielāgojas situācijai, “nevis sēžam divus mēnešus un domājam. [..] Atzīstam, kur ir nepilnības un pielabojam.”

Aplikācijas telefonā

Premjers minēja divus risinājumus, kas palīdzētu vīrusa izplatības kontrolei un iedzīvotāju drošībai. Pašlaik izstrādā divas mobilo telefonu aplikācijas, kas varētu būt gatavas jūnija sākumā. Pašvaldībās varētu noderēt aplikācija, ar kā palīdzību varēs kontrolēt, vai “Covid-19” slimnieki uzturas karantīnā. “Policijai nebūtu jābrauc, un tas ietaupītu līdzekļus,” viņš teica, atgādinot, ka pašlaik policijas ekipāžas vairākkārt brauc un pārbauda, vai slimnieki uzturas dzīvesvietā. Savukārt otru aplikāciju brīvprātīgi varēs lietot cilvēki, kuri vēlas zināt, vai ir bijuši kontaktā ar saslimušo, un vai tiem nepieciešams pašizolēties. Aplikācija ziņotu, ka cilvēks ir bijis tuvumā “Covid-19” slimniekam.Protams, slimo cilvēku dati un vārdi netiktu izpausti. “Mēs negribam, lai kaimiņš vēršas pret kaimiņu, tāpēc šos cilvēkus identificēt negribam, bet mēģinām palīdzēt,” skaidroja K. Kariņš. Konkrēti slimnieku dati būtu pieejami tikai Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), turklāt tie tiks dzēsti, jo “tā nav cilvēku izsekošanas, bet slimības izsekošanas programma.“ Vienlaikus premjers uzsvēra, ka valdības mērķis ir “pārdzīvot šo vīrusu ar minimāliem ierobežojumiem”, kas izdodas, pateicoties arī atbildīgai sabiedrībai.

“Mēs neorientējāmies tik ļoti uz dažādu uzņēmumu un iestāžu slēgšanu, bet uz cilvēku uzvedības maiņu. Mēs to darījām, un mums ir viena no zemākajām mirstībām un saslimstībām pasaulē, kaut gan katrs mirušais ir traģēdija.”

Tautsaimniecības atdzīvināšana

K. Kariņš atzina, ka Latvijā tautsaimniecībā gaidāms būtisks kritums, līdzīgi kā tas ir pasaulē, tostarp Eiropā. Turklāt ekonomikas kritums gaidāms tikpat liels kā koronavīrusa daudz smagāk skartajās valstīs, piemēram, Itālijā. Vienlaikus viņš pavēstīja, ka valdībai ir skaidrs plāns, kā situāciju mainīt – turpināt budžeta izdevumus, pilnveidot pabalstu un atbalsta sistēmu, nodrošināt apmācības sistēmu jaunu profesiju ieguvei, realizēt infrastruktūras projektus. “Ja ekonomika iet uz leju, mērķis ir to pagriezt, lai tā atkal ietu uz augšu.”Jau koronavīrusa krīzes sākumā Latvijai bija iespēja aizņemties naudu par zemām procentu likmēm. Šos līdzekļus pēc nepieciešamības iepludinās tautsaimniecībā. “Mans mērķis nav izmantot visu pieejamo naudu, bet stimulēt ekonomiku, nepārsniedzot ārējo parādu virs 50 procentiem no IKP (iekšējais kopprodukts - red.). Ar to mēs varam tikt galā – nevis uz jostas savilkšanas, bet ienākumu palielināšanas rēķina. Tāpēc daudz domājam par modernizāciju,” teica K. Kariņš.

Palīdzība strādāt gribošajiem

Nav priekšrakstu, ko darīt “Covid-19” krīzē, bet valdība ir domājusi, kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem krīzes laikā zudušas iespējas nopelnīt un saņemt atalgojumu. Kā pirmo premjers minēja dīkstāves pabalstus, kur nosacījumi pastāvīgi tiek pilnveidoti. Pēc viņa skaidrojuma, mērķis ir, lai cilvēki, kuri šobrīd ir dīkstāvē, nepamestu darbavietu un nepapildinātu bezdarbnieku rindas, bet atgrieztos darbā, tiklīdz tas būs iespējams. Pēc viņa teiktā, bez dīkstāves pabalstiem ap 50 000 cilvēku būtu bezdarbnieki.“Diemžēl ne visi varēs atgriezties darbā,” bilda premjers, norādot, ka šiem cilvēkiem piedāvās iespējas apgūt jaunas prasmes un iemaņas. “Piemēram, informāciju tehnoloģiju jomā trūkst cilvēku. Ja varētu vismaz 500 cilvēku pārapmācīt uz šo, tas būtu ļoti liels atbalsts cilvēkiem un nozarei.”
Atbildot uz “Alūksnes un Malienas Ziņu” jautājumu, K. Kariņš teica, ka atbalsts paredzēts arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tiem ir iespējas saņemt aizdevumus, kredītu garantijas, savukārt VID var atlikt nodokļu parādu nomaksu. Tikmēr mikronodokļa maksātāji un pašnodarbinātās personas var pieteikties uz dīkstāves pabalstiem. Tajā pašā laikā premjers norādīja, ka mazajiem uzņēmumiem “izaicinājums ir ļoti liels”, ņemot vērā, ka ne visi varēs atsākt iepriekšējo darbību.K. Kariņš atzina arī - valsts atbildība ir tā, ka tik ilgi ļāvusi strādāt cilvēkiem, kuriem ir ļoti mazs sociālais nodrošinājums. “Jāievieš visiem strādājošajiem obligāts sociālais līdzmaksājums, kas būtu taisnīgs. Kad rodas problēmas, šie cilvēki ir neaizsargāti. Un tā nav viņu vaina, ka valsts tik ilgi ir ļāvusi strādāt nepasargātiem. Tas ir tas pats, kas ļaut strādāt ārstiem bez aizsarglīdzekļiem.”

Infrastruktūra “sildīšanai”

Par nozīmīgu tautsaimniecības aktivizēšanas plāna punktu K. Kariņš nosauca infrastruktūras projektus, piemēram, ceļu būvi un pašvaldību projektus.Uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt lielās pilsētas un attīstības centru pašvaldības. Projektus varēs iesniegt deviņas lielās pilsētas, kā arī 27 pašvaldības, kas ir reģionālās nozīmēs attīstības centri, tostarp Alūksne. Jau 30. aprīlī valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro, lai mazinātu “Covid-19” pandēmijas radītās negatīvās ekonomiskās sekas. Vienlaikus Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika uzticēts izstrādāt nosacījumus, kā pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus.K. Kariņš minēja, ka pašvaldības var plānot bērnudārzus, ēku siltināšanu un citus projektus, kas vienlaicīgi veicinās arī nodarbinātību. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka ir bažas, lai par šo naudu netiktu celtas nevajadzīgas būves. Viņš aicināja arī reģionālos medijus sekot līdzi, kādus projektus pašvaldības plāno realizēt.

Premjers informēja, ka atbalsts plānots arī eksportspējīgiem uzņēmumiem, lai “viņi būtu konkurētspējīgāki tirgū un vilktu ekonomiku uz augšu.” Arī ieguldījumi zinātnē var palīdzēt tautsaimniecībai. Kā piemēru viņš minēja izpētes projektu Rīgas Tehniskajā universitātē, kur pēc pilsētas notekūdeņiem varēs konstatēt, kāda ir “Covid-19” izplatība. Monitorējot visus pilsētas notekūdeņus, tajos savlaicīgi var atrast vīrusa klātbūtni un brīdināt infektologus, lai meklē cēloni.

Ir arī ieguvumi

Rezumējot sarunu, premjers pauda cerību, ka krīze būs sniegusi arī mācības un labie aspekti saglabāsies. Kā vienu no tādiem viņš minēja attālināto strādāšanu, kur tas iespējams. Viņš stāstīja, ka savulaik uz Ministru kabineta sēdi klātienē ieradās 50 līdz 70 cilvēku, turklāt teju katrs ar savu automašīnu. Pašlaik sēdes notiek virtuāli. Tāpat viņš atzinīgi vērtēja iespēju parakstīt dokumentus elektroniski. Personisku prieku viņš pauda par iespēju uzturēties mājās un ik pa brīdim garās darba dienas laikā satikt savu ģimeni kaut vai kafijas paužu laikā. Viņš atzina, ka darba dēļ pēdējo gadu laikā viņam tas izdevies reti.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Valdība meklē krīzes risinājumus

Kategorijas