Bezdarbs Latvijā šogad varētu sasniegt 10%

2020. gada 25. maijs 12:31

• Straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada

• Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa

• Patieso situāciju darba tirgū un ekonomikā kopumā redzēsim tikai rudenī

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada. Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd.

Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc manām prognozēm bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Pēdējos divu mēnešu bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, manuprāt, nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa un, mīkstinot COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas.

Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā kā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja.Šobrīd ekonomikā ir ļoti daudz nezināmo. Cik no dīkstāves pabalsta saņēmējiem atgriezīsies darbā? Cik no patēriņa pieauguma šobrīd ir uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un vai tas būs ilgtspējīgs? Kāds ir ilgtermiņa risinājums cīņā ar COVID-19 vīrusu? Kā ekonomikas lejupslīde ietekmēs uzņēmumu maksātspēju un investīcijas?

Un ekonomikas atkopšanās būs ļoti atkarīga arī no patērētāju uzvedības. Ja cilvēki baidīsies doties uz restorāniem vai izklaides pasākumiem, tad ierobežojumu mazināšana nelīdzēs. Starp dīkstāves pabalsta saņēmējiem šobrīd ir daudz veselības aprūpe, ēdināšanas, izmetināšanas, tirdzniecības, transporta un rūpniecības nozaru uzņēmumi. Daļa no tiem darbu atsāks uzreiz pēc ierobežojumu mazināšanas, taču atsevišķās nozarēs patērētāju uzvedības izmaiņas var kļūt pastāvīgs un pilnīga atkopšanās pat neiespējama.

Patieso situāciju darba tirgū un arī ekonomikā kopumā redzēsim tikai rudenī. Protams pēc šīs krīzes ekonomikā būs arī strukturālas izmaiņas, taču bezdarbs šobrīd aug, jo cilvēki nedrīkst strādāt, nevis negrib vai arī tiem nav nepieciešamo prasmju.Tādēļ, manuprāt, ar dažādiem strukturālā bezdarba risinājumiem, piemēram, darbinieku pārkvalifikāciju aizrauties arī nevajadzētu.

Spēcīgs bezdarba pieaugums vērojams ļoti daudzās valstīs un šajā ziņā mēs būtiski neatšķiramies citiem, un ir svarīgi turpināt atbalstīt bez darba palikušo ienākumus, lai kad vīruss tiks uzveikts ekonomika pēc iespējas ātrāk varētu atkopties.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bezdarbs Latvijā šogad varētu sasniegt 10%

Kategorijas