Cilvēku rokrakstu tulks

2020. gada 29. maijs 00:00

Vienīgā - šis vārds precīzi pasaka Anitas Milleres statusu Latvijā tādā specifiskā zinātnē kā grafoloģija (rokraksta analīze saistībā ar cilvēka raksturu). A. Millere neslēpj – Latvijā grafoloģija atrodas gandrīz vai “pagrīdē”. “Daudzi šo nozari jauc ar ezoteriku,” viņa saka un piebilst – grafoloģijai ar ezoteriku nav nekāda sakara. Grafoloģija, viņasprāt, ir rados ar psihiatriju. To viņa mēģina popularizēt kā zinātniece. Viņa tūlīt klajā laidīs jau otro grāmatu par grafoloģiju. Tiek gatavota vēl trešā grāmata. A. Millere stāsta, ka viņas kā grafoloģes ikdienas darbs vairāk ir saistīts ar kriminālistiku un psihiatriju.
“Bērniem ir daudz jāraksta ar roku. Pieaugušajiem – tāpat! Neaizmirsīsim to! Tā mēs attīstām savu motoriku. Pretējā gadījumā sāksim degradēties,” saka A. Millere, akcentēdama, ka ne tikai rokraksts “stāsta” par cilvēku. Arī roku pirkstu darbināšana trenē mūsu smadzenes. Tāpat kā mūzika, māksla, sports, sabalansēts uzturs. A. Millere uzsver – tam visam ir jābūt ikviena cilvēka dzīvē no bērnības līdz mūža galam. Tādā veidā cilvēks strādā pie savas ikdienas harmonizēšanas.

Grafologu visbiežāk meklē uzņēmēji
Kur Latvijā reāli šodien izmanto grafoloģiju? “Darba devēji to izmanto personāla atlasē. Sevišķi – lielajos uzņēmumos, kad jāizvēlas pretendents augstam amatam,” stāsta A. Millere. Uzņēmējdarbības vide – jo respektablāka, jo vairāk uzticas grafoloģijai kā reālai zinātnei. “Ja jums lūdz iesniegt motivācijas vēstuli, kas rakstīta ar roku, uzreiz varu teikt – jūs analizēs grafologs. Iespējams, tā būšu es,” saka A. Millere.
Vēl grafologa padomu nereti meklē vecāki, kuri grib labāk saprast savus bērnus un to, uz kādu nākotni viņus virzīt. Pēc rokraksta var redzēt ne tikai bērna vai jaunieša talantus (piemēram, izvēlēties medicīnu vai arhitektūru), rakstura iezīmes, bet arī tā saucamo “izdegšanu”, depresiju, tieksmi darīt sev pāri... Svarīgi ir to visu pamanīt laikus, lai vērsos pie speciālistiem un koriģētu.
Savukārt pieaugušie vēlas tikt galā ar savām apzinātajām problēmām. Bieži vien tās ir problēmas darbā, saskarsmē ar kolēģiem. Piemēram, kāds uzņēmējs lūdzis A. Milleres palīdzību, kā ar rokrak sta mainīšanu varētu panākt, lai viņš saskarsmē kļūtu mazāk agresīvs. Grafoloģe atbildējusi, ka palīdzēt var, bet tad viņam jārēķinās, ka tas var traucēt vīrieša turpmākajai darbībai biznesā, jo viņam ir jābūt konkurētspējīgam un savā ziņā nelokāmam. To dzirdēdams, vīrietis nolēmis, lai viņa raksturā viss paliek, kā ir.
Tiesa, rokrakstu patiešām var apzināti mainīt tā, lai līdzi mainītos raksturs, taču tad gan būtu obligāti vajadzīga grafologa konsultācija, citādi var gadīties izmainīt kaut ko neplānotu.
Rokraksts “ļauj ielūkoties dvēselē”, saka A. Millere. Viņa pasaka vēl tiešāk: “Jūsu rokraksts ir jūsu atspulgs uz papīra. Visa jūsu neiromuskulatūrā un neironu darbība, kas kā tādas uguntiņas staigā pa jūsu smadzenēm, atspoguļojas jūsu rokrakstā! Jā, rokraksts mainās ikdienā gandrīz vai miljoniem reižu. Tas netiek analizēts. Grafologs analizē to, kā jūs veidojat burtus. Analizē burtu struktūru.”
Bieži vien cilvēki cenšas provocēt grafologu, sagrozot savu rokrakstu. A. Millere saka – ar to nevar pārsteigt. Cilvēka rokraksts tā kā tā esot mainīgs, tāpat kā emocijas. Cilvēks ir emocionāli nestabila būtne! “Tas ir normāli. Tas tikai norāda uz to, ka mēs neesam sociopāti,” viņa skaidro.
A. Millerei ir, ko teikt par katru rakstīto burtu cilvēka rokrakstā. Viņas kopsavilkums ir pārsteidzošs: “Visi cilvēki savā būtībā ir labsirdīgi. Arī noziedznieki. Taču labsirdība ikvienam ir ierobežota. Katram ir kāds savs cilvēks, pret kuru izturēties īpaši. Vismaz viena tāda persona, kuru cienīt, mīlēt, saudzēt un sargāt! Pret visiem pasaulē mēs labsirdīgi nevaram būt nekad. Pat tad, ja cilvēks saka: “Es mīlu visus!” - viņš šajā frāzē melo. Tieši šā iemesla dēļ reizēm izdodas atrast noziedznieku. Jāmeklē ir viņa uzticamības persona, tad varēs atrast arī meklēto noziedznieku.”

Grafoloģija paredz nākotni? Tas ir mīts!
A. Millere uzsver, ka grafoloģija nav nekāda zīlēšana ne kafijas biezumos, ne citādi. Tā neparedz nākotni. Tā pasaka par cilvēku, kāds viņš ir tagad, šajā brīdī. Reizēm pēc rokraksta varot spriest arī par cilvēka dažādu pieredzi viņa līdzšinējā dzīvē. “Nekad grafoloģija par cilvēku nepateiks, ka tajā un tajā datuma notiks tas un tas,” smej A.Millere.
Vai ir kāda atšķirīga nozīme, ja cilvēks raksta ar drukātajiem burtiem, vai tad viņam vieglāk “paslēpt” raksturu? Nē! A. Millere saka – tam nav nekādas atšķirīgas nozīmes. Nav pat nozīmes, vai cilvēks raksta ar labo, kreiso roku, vai tur zīmuli zobos un raksta vai dara to ar kāju pirkstu palīdzību. Personība vienalga atklāsies, individualitāte saglabāsies, jo burti būs vilkti vienādi gan ar roku, gan ar kāju. Vēl viens attaisnošanās veids ir, ka cilvēks aizbildinās ar sliktu rokrakstu. “Grafologam ir pilnīgi vienalga – glīts vai neglīts. Galvenā opcija ir – salasāms vai nesalasāms. Un es tāpat nelasu to, kas ir uzrakstīts. Man bija tāds atgadījums, kad vienā pasākumā kāds vīrietis man analīzei iesniedza rokrakstu. Es izanalizēju. Vīrietis bija vīlies. Tikai vēlāk sapratu, kāpēc. Kad izlasīju teksta saturu! Tur bija vīrieša tālruņa numurs un aicinājums kopā ar viņu iedzert kafiju...” stāsta A. Millere.
Vēl viens mīts – labs, skaists rokraksts liecina par labu cilvēka raksturu. A. Millere parāda vairāku rokrakstu paraugus. Viens no tiem ir ārkārtīgi glīts, akurāts. Varētu domāt, ka to rakstījis līdzsvarots cilvēks, bet - rokraksta īpašnieks ir sērijveida slepkava. Grafoloģe saka, ka spriest par cilvēku pēc viņa rokraksta objektīvi var tikai speciālists. Viņa parāda arī tautā mīlētā dzejnieka Raiņa un viņa dzīvesbiedres Aspazijas rokrakstus. Rainis ir bijis – diemžēl emocionāli vardarbīgs, neiecietīgs, viņam nepatika mazi bērni. “Es nespēju viņu cienīt, redzot, cik daudz slikta viņš ir izdarījis savai sievai,” saka A. Millere. Viņa uzskata - sievietes sist nedrīkst ne fiziski, ne psiholoģiski. Aspaziju savukārt speciāliste raksturo kā spītīgu, garīgi spēcīgu sievieti ar racionālu prātu un atvērtību visam jaunajam, estētiskajam. Grafoloģe arī nolasa, ka Aspaziju ir mocījušas galvassāpes un ka mīlas attiecībās viņai nav gājis viegli. A. Millere demonstrē gan zināšanas, gan ilgo gadu praksi, proti, viņa rokrakstu redz un raksturu “nolasa” uzreiz - bez speciālas gatavošanās, bez domāšanas.

◆ Kembridžā pabeigusi grafoloģijas skolu, kā arī ieguvusi maģistres grādu neiropsiholoģijā Kembridžas Universitātē; Cīrihes Universitātē beigusi studijas kriminālpsiholoģijā, kur gatavojusi pētījumu par slepkavu rokrakstiem; Londonas Metrolopes Universitātē iegūts maģistra grāds psiholoģijā.

◆ 15 gadu aktīva grafoloģes prakse, specializējusies kirilicas un latīņu alfabēta analīzē, pielietojot integratīvo grafoloģijas metodiku (balstīta uz pētījumiem psihiatrijas klīnikās un neiropsihologu praksēs), piedalījusies grafoloģijas zinātniskajos pētījumos, semināros un lekcijās, sniedz konsultācijas gan privātpersonām, gan juridiskām personām, gan arī procesuālo lietu izmeklēšanā, savu darbību pārsvarā realizē Kanādā, Amerikā, Anglijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā un daļēji Latvijā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cilvēku rokrakstu tulks

Kategorijas