Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvesvieta jādeklarē, bet nav jāpaziņo

Liene Andersone-Kolosova

2020. gada 2. jūnijs 00:00

146

“Gatavojos pārcelties no pilsētas uz dzīvi laukos, kas nozīmē, ka mainīsies arī mana un ģimenes locekļu deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adrese. Vai un kādām iestādēm jānoziņo par deklarētās adreses maiņu?” jautā lasītāja.

Atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums mēneša laikā deklarēt jauno dzīvesvietu. Dzīvesvietu var deklarēt elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla “Latvija.lv” elektronisko pakalpojumu vai vēršoties personīgi pašvaldībā pie speciālistiem.
Likums neparedz, ka personai būtu jāpaziņo visām iestādēm, kādās ir kaut kad vērsusies, par deklarētās dzīvesvietas maiņu.

Jānorāda tiesiskais pamats
Pēc adreses maiņas pašai personai ir jāņem vērā atsevišķu iestāžu nianses, kur obligāti nepieciešama adrese, piemēram, ja cilvēks pieteicies bankas kartes saņemšanai pa pastu vai sūtījumu saņemšanai pa pastu, kur iepriekš tikusi norādīta adrese. Personai pašai jābūt vērīgai un adreses maiņa iestādēs jāveic pašai pēc savas iniciatīvas un ērtību labad.
Portālā “Latvija.lv”, autentificējoties ar internetbankas datiem vai reģistrējoties portālā, deklarāciju var iesniegt dažu minūšu laikā. Pakalpojums nodrošina iespēju personai deklarēt savu, sava nepilngadīgā bērna, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietu Latvijā. Izpildot e-pakalpojumu, nav jāveic apmaksa.
Jāņem vērā, ka deklarācijā ir iespējams norādīt tikai adreses, kas ir iekļautas Valsts adrešu reģistrā. Pirms e-pakalpojuma uzsākšanas ieteicams pārliecināties, vai personai jau nav deklarēta dzīvesvieta vēlamajā adresē. Personai ir iespēja iegūt informāciju par savu vai pārstāvētās personas deklarēto dzīvesvietu, izmantojot portālā pieejamo e-pakalpojumu “Mani dati Iedzīvotāju reģistrā”.
Aizpildot dzīvesvietas deklarācijas anketu sev vai savam bērnam, jānorāda arī, kāds ir tiesiskais pamats, lai skaitītos kā pilntiesīgs adreses iemītnieks. Tās var būt īpašuma tiesības (persona ir īpašnieks, īpašumu mantojis vai iegādājies, ir nokārtoti īpašuma dokumenti); lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir īres līgums vai nomas līgums. Tāpat deklarēties adresē var, ja īpašuma lietošanas tiesības iegūtas laulības ceļā. Lietošanas tiesības var iegūt, ja persona ar dzīvokļa vai mājas īpašnieku ir radinieki.
Tāpat deklarēties var adresē, ja personai ar īpašnieku ir vienošanās. Protams, mutiska vai rakstiska – atkarīgs no abām pusēm. Var arī norādīt citu iegūto tiesisko pamatu, lai varētu pilntiesīgi un juridiski dzīvot jaunajā adresē.

Deklarēšanos var pārbaudīt
Pirms automātiski sagatavotās deklarācijas apstiprināšanas un iesniegšanas lietotājam ieteicams to atvērt un iepazīties ar dokumenta saturu, lai pārliecinātos par iekļauto datu pareizību. Ja cilvēks vēlas, lai dokuments būtu pieejams arī pēc pakalpojuma pabeigšanas, pirms iesniegšanas ieteicams saglabāt to datorā vai citā datu nesējā. Lietotājs ir atbildīgs par sniegto ziņu pilnīgumu un patiesumu. Pēc dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas e-pakalpojumā “Mani dati Iedzīvotāju reģistrā” ir iespējams pārliecināties, ka dzīvesvietas deklarēšana ir bijusi veiksmīga un ka aktuālās ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.
Pārbaudīt personas reģistrācijas dzīvesvietā spēkā esamību iespējams, ja ir zināms personas kods pārbaudāmajai personai un precīza pārbaudāmā adrese. Pakalpojuma laikā netiek pārbaudītas ziņas par adresēm, kuras personai Iedzīvotāju reģistrā ir norādītas kā papildu adreses, mutiski norādītas dzīvesvietas adreses vai adreses, kurās personai ir bijusi reģistrācija dzīvesvietā, kas vairs nav spēkā.
Jāņem vērā, ka portāla audita reģistrā tiek saglabāta informācija par lietotāju, kurš veic pārbaudi, un personas kodu, par kuru tiek veikta pārbaude. Pēc pārbaudītās personas vai kompetentu iestāžu pieprasījuma var tikt izsniegti audita dati par lietotāju, kurš e-pakalpojuma izmantošanas laikā veica šo pārbaudi.

Kategorijas