Neizdevīgā velorikša

2020. gada 2. jūnijs 09:51

834

Alūksnes muzejam pirms pieciem gadiem iegādātā velorikša tiek izmantota salīdzinoši reti, toties izdevumus prasa un pašlaik – arī ievērojamu remontu. Tā iegādāta projekta ietvaros, līdz ar to atteikties no tās pašlaik arī vēl nevar.
Jautājumu par finansējuma piešķiršanu velorikšas remontam skatīja maija finanšu komitejas un domes sēdēs. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis skaidro – elektromotoram vajag jaunu bateriju un veikt ritošās daļas apkopi. Muzejs izzinājis, ka tas izmaksātu 1700 eiro, un šādu summu rosināja piešķirt papildus, ko arī vakar domes sēdē deputātu vairākums atbalstīja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ieņēmumi nelieli
Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka norāda, ka ienākumi no velorikšas pakalpojuma sniegšanas Alūksnes muzejam nav lieli, un tas drīzāk ir kā apgrūtinājums. “Piemēram, 2018. gadā guvām 870 eiro, pērn - 735 eiro. Velorikša pieejama tikai vasaras sezonā. Šogad maijā to vēl neizmanto. Pērn sezonas laikā velorikšai sākās tehniskās problēmas, centāmies remontēt tepat uz vietas Alūksnē, vismaz 800 eiro jau tad ieguldījām remontā. Šādu akumulatora bateriju, kādu rikšai vajag, Latvijā nevar iegādāties,” stāsta direktore.
Līdz šim muzejs skolēnu nodarbinātības projekta ietvaros piesaistīja velorikšas vadītāju, tomēr D. Pelaka atzīst – pat pieaugušam vīrietim ir fiziski grūti braukt ar to, jo tiek izmantots ne tikai elektromotors, kur nu vēl skolniekam. “Muzejam velorikša rada papildu problēmas, vajag papildu darbaspēku. Velorikšu pieprasa, piemēram, pulksten 20.00 vakarā, kas arī rada problēmas rast darbaspēku,” saka D. Pelaka un piebilst – šogad krīzes dēļ muzejam kopumā paredzami mazāki ieņēmumi.

Vēl divus gadus
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka šo pakalpojumu pašvaldība varētu nodot kādam privātuzņēmējam, kurš jau piedāvā ko līdzīgu, un “domi ar to nemocīt”. “Ja ieņēmumi ir ap 700 eiro, bet izdevumi pāri 1000 eiro – kam tādu vajag? Ja muzejs var šo rikšu pārdot, tad nav jēgas remontēt nemaz,” saka A. Melders. Līdzīgās domās bija arī citi finanšu komitejas deputāti.
A. Dukulis atgādina, ka velorikša iegādāta projekta ietvaros un noteiktu laiku tai jābūt kā pašvaldības piedāvājumam. Tas ir vēl divus gadus. “Projekts ilgst septiņus gadus, un ir viens no retajiem tik ilgiem projektiem. Tādēļ pašlaik pārdot nevar. Kā pareizāk apsaimniekot – to pašlaik muzejs risina,” saka A. Dukulis.
Deputāte Līga Langrate uzskata, ka muzejs budžetā paši šo summu varēja atrast. Deputāte Jana Zilkalne domā, ka muzejam vajadzēja veikt rūpīgāku cenu aptauju, jo 1700 eiro ir pārāk dārgi. “Ja zināja jau pērn, ka velorikšai šādas problēmas, vajadzēja laikus plānot budžetā,” saka J. Zilkalne. Arī A. Melders bija līdzīgās domās ar L. Langrati. D. Pelaka rosināja deputātus, kuri zina lētākus piedāvājumus, vērsties muzejā.

Uzziņai

● Velorikšas pakalpojums Alūksnē pieejams jau piecus gadus – kopš 2015. gada jūnija vidus.
    Stundas brauciens velorikšā maksā 15 eiro.

● Velorikša iegādāta Alūksnes novada domes īstenotā projekta “Divas ainavu parku pērles         Austrumeiropā/Ainavu pērles” Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības
   programmā 2007. līdz 2013. gadam.

● Velorikšas iegāde (ar PVN) toreiz izmaksāja 7381 eiro.

● Velorikšas dzinējs ir kombinēts – pedāļi plus elektromotors, bez vadītāja vietas tajā ir vēl        trīs sēdvietas, virs kurām ir arī jumtiņš. Kravnesība – līdz 380 kilogramiem, pašmasa – līdz        125 kilogramiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Neizdevīgā velorikša

Kategorijas