Aluksniesiem.lv ARHĪVS

ASV protesti pārauguši grautiņos

Loreta Jargane

2020. gada 5. jūnijs 00:00

13

Amerikā jau ilgāk kā nedēļu notiek protesti, ko izraisīja afroamerikāņa Džordža Floida nāve 25. maijā aizturēšanas laikā Mineapolē. Tagad tie pārauguši tik plašos grautiņos, kādi ASV nav pieredzēti gadiem. Par Floida nogalināšanu apsūdzētais policists Dereks Šovens arestēts un viņam izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Floida nāve bija viens no daudziem gadījumiem, kad policisti vainoti pārmērīga spēka lietošanā tieši pret melnādainajiem amerikāņiem. Centienos nekārtības apturēt vairākās ASV lielpilsētās izsludināta komandanta stunda un likumsargu atbalstam norīkoti Nacionālās gvardes karavīri. Lai arī šķietami tālu notiekošie grautiņi, tomēr šī situācija raisa pārdomas ne vienā vien novadniekā, runājot gan par rasēm, vienlīdzību un pasaulē esošo kārtību.
Protests pāraudzis agresijāToms Musts, novadnieks, dzīvo ASV septiņus gadus:
“Esmu tuvāk Amerikas centrālajai pusei Sentluisai (Saint Louis), Altonas pilsētā. Mazpilsētā ir ap
20 000 iedzīvotāju, te nekas traks vēl nav noticis. Tomēr kopumā ir bijis labāk, pēdējās trīs dienas Amerikā ir visai smagas. Rasu tēma ir sarežģīta, it īpaši Amerikā, bet pats esmu draugos ar afroamerikāņiem, skolā bija saskarsme ar studentiem no Āfrikas valstīm.
No manas personīgās pieredzes – cilvēki kā cilvēki. Nekādas atšķirības nejutu, taču sarunās ar šiem cilvēkiem viņi piemin problēmas, kuras es kā eiropietis neesmu pat sajutis. Ir konkrētas bailes, redzot policiju pastiprināti, salīdzinot ar baltādainajiem.
Man šķiet lielākajai daļai baltādaino, kad redz policiju, nav instinkts domāt, ka kaut kas slikts varētu notikt, tā ir aizsardzība. Citas ādas krāsas cilvēki neuzticas policijai, viņi uztraucas, ka policistiem varētu būt sliktākie motīvi. Turklāt ASV policijai protokoli ir citādāki, ieroču pielietošana ir krietni brīvāka. Konkrētā situācija ar Floidu - šeit viedoklis visiem ir samērā vienprātīgs: policists rīkojās nepareizi. Esmu par vienlīdzību, bet šis jau ir izvērties nepamatotā agresijā. Piemēram, nesen arī Sentluisā sākās apšaude uz policiju, tika nošauts 77 gads vecs meln­ādains policists. Spēcīgā agresija ir jākontrolē. Ir atšķirība starp protestiem un biznesa iznīcināšanu, apzagšanu, jo ir cilvēku loks, kuri šos protestus izmanto citiem nolūkiem, kam nav nekādas saistības ar notikušo.
Arī Sentluisā ir komandantstunda, kas paredz, ka pēc deviņiem vakarā neviens nedrīkst atrasties ārā pat ar transportlīdzekļiem. Tomēr zinu, ka daudzi cilvēki, kuri protestē, neatbalsta agresīvo pusi. Un šāda veida protesti Amerikā nav pirmoreiz. Ceru, ka viss nostabilizēsies. Pārāk emocionāli nereaģēju, neaizraujos ar ziņu lasīšanu un sociālajiem tīkliem, jo ir viegli pazust visā informācijā. Es ceru, ka lēnām šī valsts virzīsies uz cilvēku vienlīdzību un dzīves kvalitāti. Protams, šī problēma ir tik sarežģīta un daudzpusīga, vēsturiski pāraugusi no vienas paaudzes uz nākamo. Skaidrs, ka dažas lietas nevar tā vienkārši pazust.”
Ar rasismu nav saskāriesJānis Strapcāns, novadnieks, plāno atkal doties uz Ameriku:
“Atskatoties uz pirmo vizīti ASV Misisipi (Mississippi) štatā, kur vēsturiski pirmie iebraukuši arī citas ādas krāsas cilvēki, tur varēja sajust cilvēku dažādību uzskatos, minoritātēs un vērtībās. Es vairāk pieredzēju to, ka tumšādainie amerikāņi stāstīja par to, kāda vēsturiski bijusi verdzība. Caur šādiem stāstiem šajos cilvēkos bija jūtama sāpe, lai gan paaudzes sen jau mainījušās. Atrodoties Amerikā, nekādu rasismu nepiedzīvoju un neredzēju. Man šķiet, ka šā brīža notikumi nedaudz vairāk kaut ko mainīs, sen nav bijuši tik lieli protesti, kas saistīti tieši ar rasēm. Tomēr man ir savs uzskats par to, ka naids vairo naidu. Šobrīd cieš jau nevainīgi cilvēki un arī policisti, jo ne jau visi policisti ir ar kādiem aizspriedumiem. Neesmu tas cilvēks, kurš ir par šāda veida agresiju. Skaidrs, ka visiem ir aizspriedumi: kādam - reliģija, kādam nacionalitāte, kādam kas cits. Taču jāatzīmē, ka arī Latvijā tika rīkotas barikādes, ne tik skandalozi, kad latvieši iestājās pret komunistisko varu. Tāpēc arī jāsaprot - ja neviens neko nedarītu, tad arī nekas nemainītos.”



Kategorijas