Gaujienas skolām pārmaiņu vasara

2020. gada 9. jūnijs 00:00

706

no 1. lappuses

Šī vasara Gaujienas izglītības iestādēm ir pārmaiņu laiks - tiek likvidēts Bērnu sociālās aprūpes centrs “Gaujiena”, Gaujienas pamatskolā samazina mācību programmu skaitu, savukārt Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolu un Gaujienas Mūzikas un mākslas skolu pārceļ uz citām telpām. Visu pārmaiņu rezultātā darbu Gaujienā zaudē 30 cilvēku.
Ar 1. jūliju, kā to vēl pagājušā gada nogalē lēma Apes novada dome, bijušajā internātpamatskolas ēkā, kam dots jauns nosaukums “Gaismas”, būs trīs izglītības iestādes – Gaujienas pamatskola (bijusī internātpamatskola), Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola, tostarp pirmsskolas izglītības iestāde “Taurenītis”, un Gaujienas Mūzikas un mākslas skola. Jāpiemin, ka Gaujienas pamatskolas un pirmsskolas iestāde šai ēkā jau atradās. Ar 1. jūliju, kā to lēmusi dome, beidz pastāvēt Bērnu sociālās aprūpes centrs “Gaujiena” (kādreizējais bērnu nams).

Pilda valsts nostādnes
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts skaidro, ka lēmumi par izglītības iestādēm pieņemti, vērtējot reālo situāciju. “Vienīgā iestāde, ko likvidējam, ir bērnu sociālās aprūpes centrs, taču arī to darām, pildot valstī izstrādāto deinstitucionalizācijas plānu, kas paredz, ka katram bērnam jāaug ģimenē. Valsts ar 1. septembri arī vairs nefinansēs bijušās internātskolas, bet tikai bērnu speciālo apmācību. Rudenī Gaujienas pamatskolā mācīsies apmēram 30 skolēnu. Skolas telpas ir plašas, ēka speciāli celta skolas vajadzībām, paredzot vietu vairāk nekā 100 skolēniem. Savukārt Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā, kas atrodas vēsturiskā ēkā, kam nepieciešami uzlabojumi, mācīsies ap 70 bērnu. Ir tikai loģiski un saimnieciski šīs iestādes izvietot vienā ēkā. Pirmsskolas grupiņu tur jau izvietojām pirms četriem gadiem. Gaujienas Mūzikas un mākslas skola vispār atradās nomātās, pašvaldībai nepiederošās telpās,” skaidro J. Liberts.
Ja arī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolu nepārceltu uz citām telpām šovasar, tas noteikti notiktu tuvākajā laikā, jo vēsturiskā ēka ir sliktā stāvoklī. “Pils, protams, ir mūsu sāpju bērns. Tā ir skaista, bet nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Būvniecības kontroles un uzraudzības birojs jau norādīja uz trūkumiem un nepilnībām, kas jānovērš. Lai to visu izdarītu, mums līdzekļu nav. Agri vai vēlu tāpat būtu jādomā par skolas pārvietošanu uz citām telpām,” saka J. Liberts. Pēc skolas pārcelšanas pilī paliks skolas un pagasta muzejs, varēs izmantot zāli pasākumiem. “Meklēsim variantus, kā pilnvērtīgi ēku turpmāk izmantot. Iepriekš bija problēmas ar Eiropas finansējuma piesaistīšanu, jo tur atradās izglītības iestādes,” skaidro J. Liberts.

Pili apsaimniekos
Jautājot, vai ēku plānots pārdot, J. Liberts atbild, ka šobrīd par to nevar spriest. “Ap pils ēku esošajā zemē tūlīt sāksies Eiropas finansēts projekts, kas nozīmē, ka vismaz piecus gadus zemi nevarēsim pārdot. Ja būs investors, kurš būs gatavs pirkt pils ēku bez zemes, vērtēsim. Šobrīd tāda piedāvājuma nav. Nav arī tā, ka ēku atbrīvojām ar mērķi, lai to pārdodu. Iemesls ir skolēnu skaits. Būtu neloģiski lielajā internātskolas ēkā mācīt 30 bērnu un pašvaldībai uzturēt šīs lielās telpas. Runājot par pils telpām – pili tāpat kurinās un apkārtni uzkops dārznieks. Ēka nepaliks neuzraudzīta. Tā būs “Komunālās saimniecības” paspārnē. Jā, nekurinās tik regulāri kā tad, kad tur mācījās bērni, taču ēka nepaliks neapsaimniekota. Par apkārtni nevajag uztraukties, tā būs tikpat sakopta kā līdz šim,” mierina J. Liberts.
Visu pārmaiņu rezultātā darbu zaudē 30 cilvēku. “Tie visi nav Gaujienas iedzīvotāji, bet ir arī Apes novada un blakus novadu iedzīvotāji. Protams, tas ir sāpīgi. Daļa dosies pensijā, tādēļ īsti 30 bezdarbnieku nenāks klāt,” norāda J. Liberts.

Gaujienas lepnums
Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča teic, ka lietai vienmēr ir divas puses. “Protams, žēl, ka vēsturiskā skolas ēka nu būs bez skolēnu čalām un smiekliem, taču jāsaprot, ka ēka ir sena, tās uzturēšanā jāiegulda lieli līdzekļi. Skolēnu skaits arvien samazinās, tādēļ, lai taupītu resursus, pašvaldība lēma skolas izvietot vienā ēkā,” stāsta I. Lukjanoviča. Kāds varētu būt pils tālākais liktenis, šobrīd skaidrības nav. “Domājot par Gaujienu, pirmais, par ko iedomājamies, – muižas komplekss ar skaisto pili. Pirms dažiem gadiem izstrādājām muižas kompleksa attīstības stratēģiju. Tur bija paredzēts, ka Gaujienas muižas ansamblis varētu būt kā kultūrvēsturisks objekts, organizējot, piemēram, mūzikas un mākslas terapiju, radošās darbnīcas, nometnes, konferences,” stāsta I. Lukjanoviča. Šonedēļ Gaujienas iestāžu vadītāji un vietējie entuziasti sanāks kopā, lai spriestu par iespējām pils tālākai izmantošanā, piemēram, pārceļot kādas pagastā esošas iestādes.

Interese par īpašumiem
Vēsturiskā skolas ēka nav vienīgā, kas paliek tukša līdz ar izmaiņām. Arī Gaujienas Mūzikas un mākslas skola no draudzei piederošas ēkas pārcelsies. “Lai arī sākumā šķiet, ka viss paliek tukšs, un skats uz dzīvi ir skumjš, tomēr nevajag ļauties pesimismam. Ir pierādījies, ka katrai ēkai atrodas saimnieks un arī pielietojums. Piemēram, pārdošanā bija izlikta pasta ēka, un mums šķita, kas to pirks, bet nopirka un ēku jau šobrīd apkopj,” stāsta I. Lukjanoviča. Pagasta vadītāja norāda uz ieguvumiem koronavīrusa krīzes dēļ – palielinājusies interese par īpašumiem pagastā. “Ir nopirkti lauku īpašumi, kas jau ilgāku laiku bija pārdošanā, bet tos nepirka. Pie sludinājumu dēļa ir vairāki sludinājumi, kur meklē īpašumus ar mājām. Arī pie manis nāk un jautā pēc īpašumiem. Ir prieks, ka cilvēki atgriežas,” saka viņa.

Lielajā ēkā vieta visiem
Ierodoties ciemos Gaujienas pamatskolā, jūtama liela rosība. Pedagogi un arī tehniskie darbinieki nēsā solus, krēslus un mācību materiālus no vienas klases uz citu. Visi satiktie darbinieki smaidīgi un bez acīmredzama rūgtuma par gaidāmajām pārmaiņām. Gaujienas pamatskolas direktore Vita Andersone stāsta, ka vietas ēkā pietiks visiem – tā ir liela, ar kopējo platību vairāk nekā 5000 kvadrātmetru. “Telpu grupas jau ir sadalītas. Par izkārtojumu esam vienojušies, visi ir apmierināti. Domāju, sadzīvosim labi. Pirmais rūgtums ir pārgājis. Jā, sākotnēji nebijām priecīgi neviens, taču visi esam pieņēmuši notiekošo. Katrai iestādei būs sava telpu grupa, taču abām pamatskolām būs arī kopīgi izmantojamas telpas, piemēram, sporta zāle, mazā aktu zāle, mājturības kabineti meitenēm un zēniem,” teic V. Andersone.
Lai arī Gaujienas pamatskola paliek savās telpās un tai piepulcē citas iestādes, pārmaiņas gaidāmas arī šīs skolas darbā. Sākoties jaunajam mācību gadam, tajā neīstenos astoņas mācību programmas, bet gan tikai četras – trīs speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem: ar garīgās attīstības traucējumiem; ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, vairākiem attīstības traucējumiem; ar garīgās veselības traucējumiem un vienu speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tāpat kā līdz šim, skola nodrošinās internātu. “Gaujienas pamatskolā septembrī varētu mācīties 27 bērni. Tā ir šī brīža prognoze, bet konkrētu bērnu skaitu ir grūti prognozēt, jo vecāki var mainīt domas,” stāsta V. Andersone.

Paliek bez mājām
V. Andersone ir arī Bērnu sociālās aprūpes centra “Gaujiena” vadītāja. Diemžēl pēc 23 darbības gadiem Apes novada dome lēmusi iestādi likvidēt. Visiem tās darbiniekiem 30. jūnijs ir pēdējā darba diena, savukārt bērniem – pēdējā diena, ko pavadīt vietā, ko saukuši par mājām. “Aprūpes centrā šobrīd ir deviņi bērni. Zinot, ka likvidēs, pēdējā gadā bērnus vairs neuzņēmām, lai gan interese bija. Katram bērnam ir savs stāsts, kāda būs viņa dzīve turpmāk. Ir bērni, kuriem atrastas audžuģimenes, ir, kuri sasniegs pilngadību un sāks savu dzīvi, taču ir arī bērni, kuriem audžuģimeņu nav, un viņus, visticamāk, arī spurainajā sešpadsmitgadnieku vecumā nevēlēsies ņemt aizgādībā,” stāsta vadītāja.
Bērnu sociālās aprūpes centru Gaujienā par mājām sauca četri Apes novada bērni. V. Andersone stāsta, ka viens puisis turpmāk dzīvos audžuģimenē, otrs, tikko pilngadību sasniedzis jaunietis, dzīvos pie krustmātes, bet vēlāk dosies uz Ameriku pie brāļa, kuru pirms gada adoptēja amerikāņu ģimene. Trešais, kurš arī sasniedzis pilngadību, dosies dzīvot uz sociālās aprūpes centru “Trapene” un turpinās mācīties par kurpnieku Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienībā. Par vienīgo meiteni šo četru bērnu bariņā skaidrības nav. V. Andersone pieļauj, ka meiteni atgriezīs ģimenē vai meklēs radiniekus, kuri varētu viņu paņemt. “Bērni ļoti pārdzīvo šo pārmaiņu laiku, viņi ir nervozi, satraukti un dusmīgi. Diemžēl visi viņi ir dzīvu vecāku bāreņi, diviem no iestādes deviņiem bērniem ir miris viens no vecākiem, bet pārējiem ir dzīvi abi vecāki...” atzīst V. Andersone.

Dzīvu vecāku bāreņi
Jautāta, vai valsts nostāja likvidēt šādas iestādes ir pareiza, V. Andersone pēc ilgas pauzes teic, ka maziem bērniem audžuģimenes atradīs, bet ne vairs pusaudžiem. “Ja tu paņem bērnu, tad cīnies. Nevis, pēc trīs gadiem saprotot, ka netiec galā, atsakies... Mums Gaujienā tādu bērnu ir bijis daudz. Viņi ir ar salauztām sirdīm, dzīvesstāstiem un absolūtu neticību pieaugušajiem cilvēkiem. Bērni tādi ir izveidojušies pieaugušu cilvēku rezultātā. Cilvēki paņem dzīvnieku un, netiekot galā, nes uz patversmi, par ko mēs visi šausmināmies, bet tas pats notiek ar bērniem...
Valstī būtu daudz vairāk jārunā par ģimenes veidošanu, jāaudzina atbildība par to, ko dari, par saviem bērniem. Dzīvo vecāku bāreņi nav pareiza sistēma. Jāstrādā ar ģimenēm, lai bērni varētu ģimenēs dzīvot tā, lai nav jāizņem no tās. Šobrīd cīnāmies ar sekām. Katrs bērns grib dzīvot ģimenē,” saka V. Andersone.

Jāpamet mīļa pils
Pavisam cita atmosfēra valda, ciemojoties Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā. Rosība ir arī šeit, taču to nepavada prieks un sajūsma. Pedagogi un skolēni, kuri tik ļoti iemīļojuši savu skolu kultūrvēsturiskā ēkā skaistā vietā, nevēlas to pamest. Tomēr, kā ikvienā lietā, arī šajā skolas direktore Ieva Zariņa cenšas saskatīt ko pozitīvu – skolu kā iestādi nelikvidē, mainās tikai atrašanās vieta. “Cilvēkiem šķiet, ka abas skolas apvieno. Taču tā nav, mēs paliekam kā patstāvīga iestāde un no pils pārceļamies uz bijušās internātpamatskolas telpām. Mūsu pirmsskolas izglītības grupiņa jau atradās tajās,” stāsta
I. Zariņa. Rudenī pirmsskolas grupiņu apmeklēs apmēram 50 bērni, bet pamatskolu – ap 70.
“Mēs esam Ojāra Vācieša piemiņas mantinieki un tādi būsim arī turpmāk. Skola nedrīkst zaudēt identitāti, tā jāsaglabā un, iespējams, jāveido arī jaunas tradīcijas. Šajā ēkā mums bija daudz skaistu tradīciju, un ikvienā darbā esam ieguldījuši sirdi, ikviens remonts veikts pārdomāti un iekļaujoties pils interjerā. Cik vien esam varējuši, neesam baidījušies ņemt rokā otu un telpas padarīt skaistākas. Diemžēl pils fasādi, kas ir vissliktākajā stāvoklī, nav bijis mūsu spēkos uzlabot. Visgrūtāk pārmaiņas pieņemt ir pedagogiem, kuri šeit strādājuši visu darba mūžu. Pārcelšana nav ne mūsu griba, ne lēmums. Te mēs bijām saimnieki, te bija mūsu pasaule, kā būs tur - nezinām. Dzinulis ir tas, ka turpināsim pastāvēt kā atsevišķa iestāde, jo ir daudz skolu, ko slēdz pavisam,” saka
I. Zariņa. Pārmaiņu rezultātā darbu nezaudē skolas pedagogi, taču puse tehnisko darbinieku darba attiecības turpinās ar Gaujienas pamatskolu, bet otrai pusei darba nebūs.

Salidojums izpaliks
I. Zariņa ir cerīga par pils ēkas tālāko likteni. “Tajā paliks plaša skolas muzeja ekspozīcija, ekspozīcijas par Gaujienas pagastu un mācītāju Jāni Janelsīti. Pārvietot nevaram arī lielo flīģeli, tādēļ ir cerība, ka varēsim turpināt rīkot pasākumus pils ēkā. Gribētos, lai pils ēka turpmāk būtu atvērta sabiedrībai, nevis to privatizētu. Pils ir Gaujienas lepnums, simbols un dvēsele,” saka I. Zariņa. Direktorei sāp sirds, ka skola piedzīvo tik lielas pārmaiņas divus gadus pirms simtgades svinībām. “Izpaliks plānotā 100 gadu jubileja ar salidojumu. Gaujienas skolu ir absolvējušas slavenas personības, mūsu bērni ar lieliskiem panākumiem startējuši konkursos un olimpiādēs. Ir daudz, ar ko lepoties, un ko tālākajā ceļā nepazaudēt. Jāskatās uz priekšu un jācīnās, lai mēs saglabātu savu vārdu un skolu,” teic I. Zariņa.
Gaujienas Mūzikas un mākslas skolā vēl pagājušajā nedēļā aizvadīja pēdējo izlaidumu ēkā, kur iestāde bijusi 28 gadus. “Pārmaiņas uzņemam ar dalītām jūtām. Esošā ēka bija pierasta, bijām daudz darījuši, lai tā mums būtu ērta un patīkama. Pozitīvi, ka ēka atradās pagasta centra malā, mums bija sava valstība nost no visiem. Jaunās telpas “Gaismās” mums būs 4. stāvā. To būs vairāk nekā mums ir šobrīd, māksliniekiem būs brīvāk. Reizēm telpas bija par šauru, tādēļ esam priecīgi, ka tagad būs plašāk. Mums patika vecās telpas, bet esam arī priecīgi par jaunajām. Vecāki ir apmierināti, ka abas skolas ir vienā ēkā,” saka Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve.

Vai ēka būs tukša?
Par Gaujienas pils tālāko likteni raizējas Gaujienas pagasta iedzīvotāji. “Pagastā klīst runas, ka ēku pārdos, iespējams, vāciešiem vai krieviem. Tā ir vēsturiska ēka, un to nedrīkstētu pārdod. Tas ir ārprāts – atstāt vēsturisku ēku tukšu. Man negribētos, lai tā paliktu neapsaimniekota. Kā vispār varēja tā lemt? Līdz šim ekskursanti priecājās, cik skaisti sakopta ir skolas apkārtne. Kas būs tālāk? No darba ir atlaista dārzniece. Tas nozīmē, ka par sakoptību neviens vairs negādās? Šovasar tūristus vairs nepriecēs skaista un sakopta vide? Es nezinu, kurš izlēma to, ka skolai ir jāizvācas. Tas ir pilnīgi garām! Jā, ēka ir sliktā stāvoklī un jāiegulda līdzekļi remontos, taču tā tas ir ar visām vecām ēkām. Bet skolu izvākt nevajadzēja. Kurš īsti to izlēma? Ir ļoti žēl, ka domes izpilddirektors Viesturs Dandens, kurš pats ir gaujienietis, neiestājās par skolas atstāšanu esošajā ēkā,” norāda Dzintra Gaile.

Viedokļi

Dagnija Pakalne, Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas skolotāja, absolvente un mamma skolas absolventam un skolēnam:
“Ir skumji un vienlaikus sāpīgi, ka jāpamet skolas telpas, kas mums visiem ir tik mīļas. Žēl, ka nevarēs notikt plānotais skolas salidojums. Ir sajūta, ka mums nav iespējas atvadīties no šīm telpām, no mūsu mājām. Mēs saimniekojām un dzīvojāmies pilī, kultūrvēsturiskā ēkā ar kaktiņiem, kur pavadīt brīvo laiku ar bērniem, ar skaistu ainavu, lūkojoties pa logu, taču turpmāk būs tikai gari standarta skolas gaiteņi. Šeit ir tik daudz atmiņu, vietu, kur būt ar sevi un draugiem, kā balva bērniem bija nakšņošana savā skolā, kam pils piešķīra īpašu atmosfēru. Nav nemaz tik daudz skolu, kas būtu ierīkotas vēsturiski nozīmīgās ēkās, pilīs un muižās. Mainīt māju, mūsu mājvietu, nav viegli, taču saprotam, ka esam pārmaiņu priekšā. Mēs bijām liela ģimene, draudzīgi un vienoti, tādi mēģināsim būt arī jaunajās mājās.”

Ilze Zilbere, skolā pilī strādā 31 gadu:
“Sajūtas nav priecīgas. Sirds paliks šeit un sāpēs vēl ilgi. Pils ir Gaujienas sirds, un visiem asociējas ar vidusskolu, skolu. Bet varbūt vairāk nekā jebkad ikviens izjutīsim O.Vācieša vārdus - no tevis, tāpat kā no bērnības savas, nevaram aiziet nekad. Ir jābūt gataviem pārmaiņām, nav izvēles. Mēs esam O. Vācieša mantinieki, tādēļ tradīcijas kā mantojumu ņemam līdzi, kopsim un veidosim tālāk. Pieļauju, ka zināmā mērā skola zaudēs identitāti un varbūt tā vietā nāks kas cits. Bērni pārmaiņām pielāgojas vieglāk, vēl nav tik dziļi iesakņojušies. Pils ēkā bija
O. Vācieša klase, un ir bažas, kāds būs tās tālākais liktenis. Lai saimnieki saglabā kultūrvēsturisko mantojumu, arī to, ko skola ir veidojusi, darinājusi un krājusi šajos gadu desmitos.”

Ivita Keiša, Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas vecāku padomes priekšsēdētāja:
“Gaidāmajās pārmaiņas neko sliktu nesaskatu. Priecē, ka visas skolas būs vienā ēkā. Man kā vecākam tas ir svarīgi. Nebūs jābaidās, kā bērni no pamatskolas aizies uz mūzikas un mākslas skolu. Man patīk, ka jaunās telpas būs gaišas, siltas, plašas. Vairāk atbilstošas skolai kā mācību procesa vietai. Bērni dažkārt teica, ka pils ēkā ir auksti. Reizēm viņiem nepatika kāpnes, kas bija šauras un slidenas. Jā, pils ēkai ir savs vēstījums un aura, bet nekas neliedz vēstījumu nest līdzi uz jaunajām telpām, savukārt pils ēkā saglabāt auru. Vecāku noskaņojums par izmaiņām ir dažāds. Jādomā par bērniem, lai viņiem būtu droši un ērti. Mācību procesa gaisotni var radīt, kādu grib, neatkarīgi no vietas.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gaujienas skolām pārmaiņu vasara

Kategorijas