Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Aptauja: Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ 49% iedzīvotāju finansiālā labklājība ir samazinājusies

Leta
Vietējās ziņas

2020. gada 9. jūnijs 09:56

64

Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ 49% iedzīvotāju finansiālā labklājība ir samazinājusies, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktās aptaujas rezultāti.
Aptaujā secināts, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, kur 48% iedzīvotāju atzinuši, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā labklājība ir samazinājusies.

Pēc aptaujas datiem, vissmagāk krīze skārusi cilvēkus Grieķijā, Rumānijā (abās 67%) un Polijā (62%), bet Dānijā (23%), Zviedrijā un Norvēģijā cilvēki to finansiāli izjutuši vismazāk (abās 30%). Latvija no Baltijas valstīm ietekmēta vismazāk (49%), bet Igaunija (53%) un Lietuva (55%) atrodas nedaudz virs Eiropas vidējā rādītāja.

Tajā pašā laikā Latvijā 42% iedzīvotāju norādījuši, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tērē mazāk ikdienas preču iegādei. Kamēr Eiropā šādu viedokli pauduši vidēji 36% respondentu.

Aptaujā 37% eiropiešu atzinuši, ka Covid-19 kaut kādā mērā ir ietekmējis viņu nodarbinātību - iedzīvotāji saskārušies vai nu ar algas samazinājumu, dīkstāvi, palikuši bez darba vai arī sarucis pieprasījums pēc viņu kā pašnodarbinātas personas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā ietekme uz nodarbinātību ir Īrijā un Grieķijā (53%), kamēr Latvijā uz šādu ietekmi norādījuši 33% iedzīvotāju, kas ir ne tikai zemākais rādītājs Baltijā (Igaunijā - 44%, Lietuvā - 41%), bet arī zem Eiropas vidējā.

Pēc aptaujas datiem, Covid-19 krīze ir radījusi paaugstinātu finansiālo spiedienu uz mājsaimniecību ekonomiku visā Eiropā, bet īpaši smagi tā skārusi paaudzi, kurai parasti ir mazāk ietaupījumu, un zemāki kopējie ienākumi nekā vecākām paaudzēm - jaunus cilvēkus vecumā no 22 līdz 37 gadiem, no kuriem 61% atzinis, ka Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi viņu labklājību pretstatā vidēji 49% visās vecuma grupās kopā.

Tostarp īpaši šo vecuma grupu skārušas izmaiņas nodarbinātībā, proti, darba zaudēšana vai ienākumu samazinājums - ietekmēti 47% jauniešu pretstatā 33% no kopējā rādītāja visās vecuma grupās kopā.

Tāpat aptaujā secināts, ka 17% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas dēļ uzņēmušies vēl lielākas parādsaistības, lai nosegtu ikdienas tēriņus, un šī proporcija ir lielāka tieši jauniešu (gan 18-21 vecuma grupā, gan 22-37 gadu vecuma grupā) vidū - ceturtā daļa atzinuši parādsaistību pieaugumu ikdienas tēriņu segšanai.

Attiecībā uz nākotni, pēc aptaujas datiem, eiropiešiem ir diezgan pesimistiskas prognozes - mazāk nekā ceturtā daļa (23%) sagaida, ka viņu finansiālā labklājība uzlabosies turpmāko sešu mēnešu laikā. Latvijā šis pesimisms ir vēl lielāks - tikai 15% tic labklājības uzlabošanās iespējai nākamā pusgada laikā, ierindojoties otrajā vietā no beigām un apsteidzot tikai Itāliju (8%). Līdzīgi noskaņoti ir arī Lietuvas iedzīvotāji (18%), kamēr Igaunijā 55% iedzīvotāju sagaida labklājības uzlabošanos nākamo sešu mēnešu laikā, tādējādi par kārtu apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un izvirzoties pirmajā vietā Eiropā.

Aptaujā 45% Latvijas iedzīvotāju arī minējuši, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē fokusējas uz vietējās izcelsmes precēm, kas gan ir zemākais rādītājs Baltijā, jo Igaunijā šādu viedokli pauduši 63% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 58%. Vienlaikus Eiropā vidēji - 56%.

Tāpat aptaujā secināts, ka 28% Latvijas iedzīvotāju arī pēc krīzes noteikto ierobežojumu atcelšanas vairumu pirkumu turpinās veikt internetā, kamēr Igaunijā šādi atbildējuši 39%, Lietuvā - 48%, bet Eiropā vidēji - 37%.

Aptauja veikta maijā, aptaujājot 4800 cilvēku 24 Eiropas valstīs.

Kategorijas

Kategorijas