Vietējā tūrisma gads

2020. gada 12. jūnijs 00:00

331

no 1. lappuses

“Covid – 19” pandēmijas apstākļi mainījuši tūrisma uzņēmēju ikdienu, tādēļ šis gads nozarē pasludināts par vietējā tūrisma gadu. Atpūtas vietas, naktsmītnes un ēdināšanas uzņēmumi aicina ceļot pa dzimto zemi un iepazīt neatklātās vietas Latvijā. Trešdien beidzoties gandrīz trīs mēnešus ilgajai ārkārtējai situācijai, ir cerība, ka nozare atdzīvosies un tūrisma uzņēmos viesi ieradīsies.
Vidzemes plānošanas reģiona tiešsaistes seminārā “Tūrisms Vidzemē – atbilde vīrusam” Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norādīja, ka tūrisma nozarei šis ir pārbaudījumu gads, kas ienesīs nopietnas pārmaiņas. “2020. gads sākās ar ļoti labiem rādītājiem, bet viss apstājās līdz ar robežu aizvēršanu, starptautiskā tūrisma plūsma apstājās. Šī krīze jau ir un vēl ienesīs nopietnas pārmaiņas tūrismā. Šis būs brīdis, kad uzņēmējiem jāpielāgojas vai jāpārorientējas atbilstoši esošajai situācijai. Pirmais solis, ko šobrīd darām mēs un pilnīgi visas valstis, kuras skāra vīruss, ir iekšējā tūrisma veicināšana. Mūsu gadījumā arī tuvākā reģiona – Baltijas,” norāda I. Šīrava.

Doties ne tikai uz takām
Maija beigās uzsākta informatīvā kampaņa “Atklāj Latviju droši”. “Pašlaik cilvēki vēl baidās doties ārpus mājas un aktīvi ceļot, tajā pašā laikā mazinoties ierobežojumiem, pārvietošanās pa Latviju ir kļuvusi aktīvāka. Kampaņas mērķis ir informēt, kā ceļotāji var droši pārvietoties pa Latviju, kas jāņem vērā, ceļojot “jaunajā, normālajā laikā”, iedrošināt doties uz objektiem, kur cilvēki līdz šim nav bijuši. Atsākt ceļot ne tikai uz dabas takām, kas bija aktuāli pirmajā brīdī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas,” skaidro I. Šīrava. Ja iepriekšējos gados prioritāte bija ārvalstu tirgi, šobrīd LIAA aktīvi strādā pie informācijas atjaunošanas un aicina reģionus iesniegt ziņas par jauniem tūrisma objektiem un maršrutiem, lai informāciju izmantotu tūrisma kampaņu veidošanā.
“Ir interese no Latvijas tūroperatoru puses, arī reģionālā tūrisma asociācija norāda, ka vajag rīkot informatīvas vizītes uz reģioniem, lai iepazīstinātu ar tūrisma piedāvājumu. Plānojam šādas vizītes, lai viņi varētu veidot atbilstošus tūrisma produktus, piedāvājot vairāk reģionālo tūrismu,” saka I. Šīrava. LIAA plāno arī kampaņas, aicinot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus pavadīt brīvdienas Latvijā. Viņi jau brauc uz Latviju, taču lielākoties iepirkties pierobežas veikalos, nevis uz tūrisma objektiem. I. Šīrava pauž cerību, ka jau jūlijā tūrisma objektos Lietuvas un Igaunijas klientus redzēsim daudz vairāk. “Mēs ļoti ceram, ka brīdī, kad atvērsies robežas jauniem ārvalstu tirgiem vēl bez Lietuvas un Igaunijas, uz Latviju brauks arī no citām Eiropas valstīm. Ir jau saplānotas kampaņas aktivitātes. Apjomīga kampaņa paredzēta arī Vācijas tirgum, ko plānojam sākt rudenī. Skatāmies un pētām iespējas Polijas tirgū, kā popularizēt Latvijas tūrismu tur,” stāsta I. Šīrava.

Plašāka kampaņa rudenī
Arī rudenī LIAA plāno plašu vietējā tūrisma veicināšanas kampaņu. “Kādēļ rudenī? Šobrīd ir vasaras sākums, pirmais laiks pēc ierobežojumu atcelšanas, cilvēkiem atvaļinājumu laiks. Paredzam, ka, netiekot uz ārzemēm vai nevēloties turp braukt, tomēr paši aktīvāk izmantos Latvijas tūrisma pakalpojumus. Taču uzņēmējiem ir bažas, kā varēs piesaistīt tūristus rudenī un ziemā, tādēļ lielākās kampaņas orientēsim uz rudeni. Papildus tam, lai stimulētu vietējos cilvēkus doties ceļā, ne tikai apmeklēt dabas takas un skatu torņus, bet arī tērēt naudu par pakalpojumiem, pirkt tos, šobrīd ar Ekonomikas ministriju kopīgi domājam, kā cilvēkus stimulēt, ieviešot, piemēram, vaučeru sistēmu. Šobrīd nav līdz galam izdomāts, kāds varētu būs šis instruments, bet ideja ir, ka valsts daļēji atbalsta ceļotājus ar līdzmaksājumu, ko cilvēks var, piemēram, izmantot, pērkot naktsmītņu pakalpojamu Latvijā, norēķinoties restorānā,” skaidro I. Šīrava.
Vēl viena tūrisma mērķauditorija ir diaspora jeb radu un draugu apciemošana. “Diasporas tūrismam varētu būt īpaša loma pēckrīzes periodā. Ja parastie tūristi ceļos uzmanīgāk, tad cilvēki, kuri brauc ar motivāciju apmeklēt radus un draugus, ir vienkāršāk uzrunājami un piesaistāmi. Šī gada laikā plānojam veikt diezgan apjomīgu diasporas tūrisma pētījumu, pētot diasporas ceļošanas paradumus un noskaņojumu, lai saprastu, kā labāk viņus uzrunāt,” uzsver I. Šīrava.

Valsts plāno atbalstīt
Redzot krīzi tūrisma un viesmīlības nozarēs, Ekonomikas ministrija domā par atbalsta mehānismiem. Ekonomikas attīstības grupā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs prezentēja piedāvājumu, kā palīdzēt krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tas paredz, ka tūrisma un viesmīlības nozarē atbalstu plānots piešķirt uzņēmumiem, kā apgrozījuma kritums ir vismaz 30% vai vismaz 50% pasākumu organizēšanai pret 2019. gadu. Atbalsta programmas ietvaros plānots atbalstīt apmēram 3200 uzņēmumu un 44 tūkstošus nodarbināto. Detalizētāki atbalsta saņemšanas nosacījumi tiks ietverti Ministru kabineta noteikumos, ko šobrīd izstrādā. Plānots, ka atbalsta programmu administrēs Valsts ieņēmumu dienests, tās plānotais finansējums ir 20 miljoni eiro.

VIEDOKĻI

Jāceļo pa Latviju!
Svetlana Spalviņa, Trapenes pagasta novadpētniecības centra vadītāja:
“Noskaņojums ir ļoti labs, esam gatavi jaunajai tūrisma sezonai. Tikai jācer, ka cilvēki brauks un ir gatavi tūrisma sezonai gluži kā mēs, tūrisma nozarē strādājošie. Apes novadā tūristus gaidām ar jaunu piedāvājumu “Dižgaru ceļš”. Pēc sižeta televīzijā un reklāmas rullīša sociālajos tīklos jūtam tūristu interesi. Ļoti ceram, ka viņi visi arī atbrauks. Viss gan atkarīgs no ierobežojumiem, kādi būs valstī. Domāju, ka cilvēki ir noilgojušies pēc ceļošanas, tādēļ brauks, atpūtīsies un relaksēsies. Ja nevar aizbraukt uz ārzemēm, braukās pa Latviju. Ļoti ceru, ka izdosies iecere par vietējā tūrisma gadu. Līdz šim cilvēki braukāja pa pasauli, taču nemaz tik ļoti necentās iepazīt un redzēt unikālo tepat, Latvijā. Pie mums ir, ko skatīties, ir daudz skaistu vietu. Tikai jābrauc un jābauda. Mums pašiem ir, ko redzēt un rādīt daudz, nemaz nevajag lūkoties ārzemju ceļojumu virzienā.”

Jāatbalsta tūrisma nozare
Mairis Arājs, “JM Grupa” valdes priekšsēdētājs:
“Spriest par to, kāda būs tūrisma sezona, ir pāragri. Viss atkarīgs, kādus lēmumus valsts pieņems attiecībā uz ierobežojumiem. Ja iebraucējam divas nedēļas jāpavada karantīnā, tad viņš nebrauks. Ne mēs brauksim, ne viņi. Ir grūti spriest, vai īstenosies ideja par vietējā tūrisma gadu. Neviens nezina, vai cilvēki ceļos un uz kuru pusi dosies. Protams, katru vasaru latvieši ceļo un brauc pie mums uz Alūksni. Rezervējumu vasaras mēnešiem šobrīd nav daudz. Iepriekšējā pieredze rāda, ka vietējie ceļotāji lielākoties piesakās nedēļu vai divas pirms. Nav tā, ka piesakās divus mēnešus iepriekš. Jā, tūrisma nozare vīrusa dēļ ir cietusi, bet, ja par to iepriekš nav runāts un nekas nav izdarīts, tad es šaubos, vai tas notiks pēc mēneša vai diviem. Man ir grūti spriest, kā viņi lemj un domā. Man kā uzņēmējam šķiet, ka tūrisma nozare būtu jāatbalsta. Aicinātu ikvienu apskatīt savu zemi. Mēs to darām, dodamies ceļojumos pa Latviju. Dodieties cits pie cita ciemos uz tiem rajoniem vai pagastiem, kur neesat bijuši. Latvijā ir ļoti daudz interesantu piedāvājumu. Un atpūta nav sliktāka, kā braucot kaut kur tālāk.”

Ārzemju ceļojumu nepietrūks
Inita Lemba, alūksniete:
“Šovasar nedomāju doties tālākā ceļojumā, tāpēc manus plānus vīruss neietekmēs. Latviju apceļoju katru gadu un noteikti to darīšu arī šovasar. Man patīk doties dabā, tāpēc domāju noiet kādu posmu pa Mežtaku, kas ir jaunizveidota garo pārgājienu taka, kopumā 1050 kilometru gara. Mežtaka tepat vien vijas cauri Veclaicenes burvīgajai ainavai, iekšā Igaunijā, un līdz pat Tallinai. Varbūt došos arī pa Jūrtaku, ko esmu jau diezgan lielā garumā nogājusi, bet ir vēl arī nenoieti posmi. Zaļie dzelzceļi ir brīnišķīga iespēja gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem. Protams, jāseko drošībai, bet, ņemot vērā, ka ceļot šovasar esmu nodomājusi, dodoties pārgājienos dabā, tad bīstamību neredzu. Man noteikti pietiks ar Latvijas piedāvājumu. Mēs kā pierobeža varam izmantot arī Igaunijas piedāvājumu, un es noteikti priecāšos un izbaudīšu mūsu pašu dabas piedāvāto burvību. Man itin nekā nepietrūkst Latvijā, bet, ja vien ir iespēja, tad labprāt paskatos, kā ir citās zemēs. Tas paplašina redzesloku un dara dzīvi interesantu un krāsainu, ļauj domāt plašāk un uz daudzām lietām paskatīties no cita skatupunkta.”

Sezona sākusies ar uzrāvienu

Iveta Veļķere, Alūksnes tūrisma centra vadītāja:
“Jaunā tūrisma sezona sākās vēlu, bet pēc brīža, kad atvēra Baltijas valstu robežas un mīkstināja noteikumus, tā sākusies ar pozitīvu uzrāvienu. Mums pieejamā informācija par uzskaiti daudzos tūrisma objektos iepriekšējās nedēļas nogalē liecināja, ka apmeklējuma rādītāji ir pārsteidzoši augsti. Manuprāt, tas varētu atstāt arī pozitīvu ietekmi uz pakalpojumu sniedzēju tūrisma jomā biznesa vidi. Kā piemēru varu minēt vienu dienu Veclaicenē pagājušās nedēļas nogalē, kad izdevās sastapt viesus, kuri atbraukuši no Kurzemes, Zemgales, Rīgas, bija daudz igauņu tūristu. Vieni deva priekšroku gariem pārgājieniem, sākot maršrutu no rīta un beidzot pēcpusdienā, tā noejot vairāk nekā 30 kilometru, citi devās izbraucienos ar velosipēdiem. No sarunām atklājās, ka cilvēkiem uz vietas, Kornetos, pietrūkst tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja, jo viesi no Tallinas bija jāaicina doties pusdienot tuvējās pilsētās. Ļoti ceru, ka vietējie uzņēmēji jutīs arī turpmāk aktīvo tūristu plūsmu, un jādomā, ka vēlme apceļot Latviju nezudīs, un cilvēku plūsma nemazināsies. Nav arī tā, ka pilnībā apstājies grupu tūrisms, interese ir. Jā, ņemot vērā šī brīža situāciju, mēs pilsētā neredzam mašīnas ar Polijas, Nīderlandes vai Vācijas numuriem, ceļotāji ir latvieši un igauņi, bet iebraucēji ir. Nav arī zudusi vēlme iepazīt dzimto zemi, iepazīt jaunumus, izbaudīt dažādos piedāvājumus. Bānīša stacijā igauņu viesu viedoklis bija, ka, pat katru gadu esot Alūksnē, arvien ieraugot un uzzinot šeit ko pārsteidzošu un jaunu. Viņi jūtoties gaidīti, jo objektos ir pieejama plaša informācija igauņu valodā. Pierobežas sadarbības ietvaros, aicinot igauņu tūristus apciemot Alūksnes novadu un savukārt latviešiem aizbraukt uz tuvējo Igauniju, realizācijas stadijā ir projekts sešos pierobežas skatu torņos izvietot informatīvo materiālu par torņu tūri. Katrā gadījumā jaunā tūrisma ir sezona ir sākusies, un viesi sagaida no tūrisma pakalpojuma sniedzējiem kvalitatīvu servisu, jaunus piedāvājumus un sakoptu vidi.”

Nav pamata optimismam

Druvis Tomsons, SIA “R un R plus” valdes priekšsēdētājs:
“Jautāt par tūrisma sezonu maija beigās vai jūnija sākumā ir labākais brīdis, jo vienmēr šajā laikā ir lielākais optimisms un gaidām ierodamies tūristus. Šis gads ir īpašs. Mūsu platuma grādos tūrisms ir sezonāls, ir jānopelna vasarā tā, lai vari izziemot. Ja sāk par to domāt racionāli, pamatu lielam optimismam neredzu. Vīruss ir ieviesis korekcijas, un tūrisms cieš. Īstās sekas mēs sajutīsim tikai rudenī. Vasaras mēnešos apmēram pusi no kopējā viesu skaita un apgrozījuma veido ārzemnieki. Ir skaidrs, ka, atveroties robežām, viņi steigšus nemetīsies doties ceļojumā uz Latviju.
Savukārt, runājot par vietējiem ceļotājiem, šobrīd nezinām, cik krīze būs skārusi Latvijas iedzīvotājus. Nedomāju, ka cilvēki brauks izklaidēties, ja naudas pietiek tikai ikdienas vajadzībām. Man lielu cerību uz vietējo tūrismu nav. Tas ir tikai labs lozungs, kas izskan televīzijā. Tikai ar latviešu tūristu palīdzību “nosegt” industriju ir neiespējami. Nedomāju, ka iedzīvotāji ceļos uz pusi jaudīgāk nekā līdz šim. Visur saka - tūrisms ir nozare, kas cietusi visvairāk, bet šobrīd nav reālu instrumentu, kā tai palīdzēt. Viena lieta ir tikai par to dekoratīvi runāt, bet pavisam cita - rīkoties ātri. Diemžēl citās valstīs rīkojas apsteidzošāk, piemēram, ieviešot samazināto PVN nozarei, kas būtu viens no risinājumiem. Tā būtu tieša palīdzība. Sviras ir valdības rokās, un palīdzību var sniegt dažādos veido.
Vaučeru sistēmā ir daudz nezināmā, un ir bažas, ka viss risināsies līdzīgi kā ar privatizācijas sertifikātiem. Tā būs valūta, kam daudzi nejutīs vērību. Vai šie vaučeri atnāks arī līdz novadiem, vai tiks apēsti Rīgas ēstuvēs? Nezināmā ir daudz. Lai vai kā, vasara ir klāt, un cilvēki vēlas doties tuvāk dabai, stiprināt imūnsistēmu, kas tagad ir īpaši aktuāli. Esam atsākuši darbību, arī “Katrīnkrogs” strādā. Šāda ķibele pasaulē ir pirmoreiz, kā būs, neviens nezina.”

VIEDOKĻI

Būs darbīga vasara
Lolita Šadurska, Dzērves ezera namiņa saimniece:
“Dzērves ezera namiņā tūrisma sezona jau rit pilnā sparā. Nevaram sūdzēties par tūristu trūkumu. Man pat gribētos teikt, ka vīrusa laiks mums nācis par labu – ir ļoti daudz rezervējumu, un principā nav vairs brīvu vietu vasaras mēnešiem. Jūlijam rezervējumus veica jau maijā, un tur vairs brīvu datumu nav, gandrīz pilns ir arī jūnijs, augustam rezervējumi pusei mēneša šobrīd. Mums būs laba vasara. Atliek vien cerēt uz labiem laikapstākļiem, jo tūrismā daudz ir atkarīgs no tiem. Tā ir vienīgā lieta, par ko uztraucos, viss pārējais ir labi.
Cilvēki brauc un grib atpūsties skaistā vietā pie Dzērves ezera. Pie tam brauc ne tikai no tuvējām pilsētām, bet pat no Liepājas. Neviens netiek ceļot uz ārzemēm, tāpēc izmanto iespēju to darīt Latvijā. Manuprāt, izdosies iecere par vietējā tūrisma gadu. Cilvēki, ar kuriem esmu runājusi, arī viesi, kuri atbrauc, saka - Latvijā ir, ko redzēt, un ir skaistas vietas. Tā ir atgriešanās pie vietējām vērtībām, nevis skatīšanās tālumā. Ceļošana pa Latviju ir lētāka, ērtāka un ātrāka. Vēl viens faktors – ceļojot pa Latviju, mēs atbalstām savējos. Cenšos dzīvot pēc principa – ja mēs izmantojam vietējos uzņēmumus, tas ir ieguldījums mūsu pašu bērnu un savā nākotnē. Jādomā ne tikai par sevi, bet arī par blakus esošo uzņēmumu. Tas ir kopdarbs.”

Pauze trakajā skrējienā
Inese Grava, ceļojumu aģentūra “Apkārt pasaulei” vadītāja:
“Jā, cilvēki ceļos pa Latviju, taču tas nebūs tik masveidīgi, kā to iedomājas un iesaka. Jāsaprot, ka daļai cilvēku līdzekļu ir mazāk, savukārt citiem ir bailes kaut kur doties. Protams, vietējais tūrisms, naktsmītnes, ekskursijas būs pieprasītāki. Ja runā par aģentūru darbu, tie, kuri strādājuši uz tālākiem galamērķiem, nemainīs savas tradīcijas. “Apkārt pasaulei” darbu neorganizēšu citādāk. Tā ir tikai šīs vasaras situācija. Jau rudenī vai nākamajā sezonā viss normalizēsies. Starptautiskais tūrisms neapstāsies. Strādāsim kā līdz šim. Lielākā daļa ceļotāju, kuri nāk pie mums, negribēs ceļot pa Latviju, viņus interesē cita veida ceļojumi. Varbūt kādu vietējo vienas dienas ekskursiju noorganizēsi, bet jāņem vērā, ka tā maksās diezgan daudz, un nez vai cilvēki būs gatavi maksāt. Pieļauju, ka lielāka interese būs pēc individuālajiem braucieniem, nevis grupās – brauks un plānos paši. Runājot par ārzemju ceļojumiem, jūnija beigās, jūlijā sāksies čarterreisi uz Grieķiju, Turciju, Horvātiju, augustā uz Spāniju, septembrī uz Tunisiju. Interese ir ļoti liela, un cilvēki ir gatavi braukt. Ir klienti, kuri gaida pirmos lidojumus un ļoti cer, ka tos neatcels. Šī brīža situāciju uztveru kā pauzi trakajā skrējienā.”

FAKTI
● Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka aprīlī Latvijas tūristu mītnēs bija par 93,6 % mazāk ārvalstu un vietējo viesu kā pagājušā gada aprīlī.
● “Covid-19” dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija Latvijā beigusies, taču arī turpmāk jāievēro divu metru distancēšanās, higiēnas prasības un personu veselības stāvokļa uzraudzība. Privātus un tūroperatoru rīkotus tūrisma braucienus turpmāk brīvi var organizēt uz valstīm, kur ir zema “Covid-19” izplatība, vienlaikus ievērojot visas drošības prasības.
● “Atklāj Vidzemi droši” – Vidzemes tūrisma kampaņā aicina iepazīt mazāk zināmus tūrisma objektus. “www.vidzeme.lv” ceļotājiem pieejami vairāki maršruti, tostarp atpūtas iespējas Alūksnes novadā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vietējā tūrisma gads

Kategorijas