Atrasts Alūksnes veselības centra investors

2020. gada 16. jūnijs 00:00

545

Alūksnes novada pašvaldība sestdien, 13. jūnijā, parakstīja nomas tiesību izsoles līgumu ar SIA “Aluksne Hotel Invest” - uzņēmumu, kas izsolē ieguva nomas tiesības uz pašvaldības jaunbūvējamo objektu - Alūksnes veselības veicināšanas pakalpojumu centru.
Līguma parakstīšanā piedalījās uzņēmējs un investors Jevgēnijs Ivanovs, bet to parakstīja viņa dēls un uzņēmuma prokūrists Ņikita Ivanovs. Tikšanos apmeklēja arī uzņēmuma juristi un Arhitektūras, interjera un dzīvesstila studijas “FortyFourStudio” arhitekti, sadarbībā ar kuriem uzņēmums attīsta savu investīciju daļu - Alūksnes jaunās viesnīcas projektu.
Pirms līguma parakstīšanas pašvaldības administratīvajā ēkā, Dzimtsarakstu nodaļas ceremoniju zālē, noritēja tikšanās ar minētajām personām. Alūksnes novada domes deputātiem, kur no 15 deputātiem valstī pārceltajā darbadienā ieradušies bija tikai pieci pozīcijas deputāti (Arturs Dukulis, Dzintars Adlers, Modris Lazdekalns, Jānis Zeltiņš un Askolds Zelmenis), administrācijas darbiniekiem, NVO pārstāvjiem, tūrisma nozares Alūksnes uzņēmējiem bija iespēja uzklausīt investora ieceres un uzdot jautājumus. Tie gan izskanēja maz.
Deputāts un uzņēmējs Modris Lazdekalns jautāja, kādus trūkumus savam biznesa projektam Alūksnē viņi pašlaik saskata. J. Ivanovs atzina – vasarā reizēm par maz ir saules, ziemā – sniega. “Jaunā vietā radot infrastruktūras objektu, nepietikt var tikai līdzekļu. Protams, to darīt labiekārtotā vietā vienmēr ir vieglāk – Alūksnē viss tiks radīts no sākuma: būvēts ceļš, ierīkotas inženierkomunikācijas un pārējais,” saka J. Ivanovs.
Uzņēmējs Aivars Ezeriņš taujāja, kādu iespējamo darba samaksu J. Ivanovs sola alūksniešiem jaunajā centrā un viesnīcā, saņemot atbildi, ka pašlaik viņa uzņēmumos ierindas darbiniekiem samaksa ir ap tūkstoti eiro. “Nezinu, kā šeit, bet Rīgā pašlaik izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Domāju, ka, uzceļot Alūksnē jauno centru un viesnīcu, arī šeit būs darbaspēka trūkums,” saka J. Ivanovs.
No 1. lappuses

Alūksnes veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvniecība ir sarežģīts un Latvijā nebijis projekts, kas ir viens no iemesliem, kādēļ tas virzās tik ilgi un smagnēji – ilgāk nekā desmit gadu, bet intensīvāk: pēdējos sešus. Lai to īstenotu, pašvaldība Valsts kasē ņems Alūksnes novada pastāvēšanas vēsturē lielāko aizņēmumu vienam projektam. Tie būs vairāki miljoni eiro – cik tieši, to varēs pateikt, kad būs izvērtēti būvdarbu iepirkuma rezultāti, paziņots tā uzvarētājs un līdz ar to darbu veikšanai vajadzīgā summa. Paredzams, ka tas taps zināms drīzumā.
“Alūksnes un Malienas Ziņas” apmeklēja gan minēto tikšanos, gan intervēja investoru redakcijā, lai izzinātu, kas viņu rosinājis investēt pierobežas mazpilsētā un kādas ir uzņēmēja ieceres.

Bez pašvaldības neriskētu
J. Ivanovs stāsta, ka par Alūksnes projektu uzzinājis pirms dažiem gadiem no arhitekta Andra Kokina, kurš pašvaldības uzdevumā izstrādāja veselības centra projektu. “Biju pārsteigts, ka neliela pilsēta, 200 kilometrus no Rīgas, grasās būvēt šādu centru. Sāku interesēties par šo vietu, atbraucu apskatīties – iepatikās. Tikos ar vietējo pašvaldību. Uzskatu, ka Alūksnei ir veicies, jo pašvaldībā strādā profesionāli darbinieki un labi menedžeri, kas ir retums ne tikai Latvijā. Ja pašvaldībai nebūtu ieceres par centra būvniecību, es neriskētu attīstīt projektu Alūksnē, ieguldot ne mazas investīcijas,” viņš saka. Uz jautājumu, cik viņš ir gatavs vēl Alūksnē ieguldīt bez pašvaldības projektā paredzētajiem obligātajiem 3,2 miljoniem eiro, J. Ivanovs atzīst, ka nevar pašlaik atbildēt, jo “neviena būvniecība nekad neiekļaujas sākotnēji paredzētajās izmaksās”. “Varu tikai teikt, ka 3,2 miljoni eiro ir ļoti maza daļa no plānotā,” viņš saka.
J. Ivanovs nenoliedz, ka Alūksnē iecerētais projekts ir ambiciozs un nebijis ne tikai reģionam, bet arī Baltijai. Alūksne būs pirmā vieta, kur viņš īstenos sadarbības projektu kopā ar pašvaldību un novadā ārpus Rīgas, jo līdz šim visi bijuši tikai J. Ivanova dažādu uzņēmumu īstenoti projekti šajā nozarē galvaspilsētā. Finansējumu Alūksnes projekta īstenošanai J. Ivanovs gūs no citiem saviem uzņēmumiem. “Alūksnes projektam izveidojām jaunu uzņēmumu “Aluksne Hotel Invest”, kam nosaukums atvasināts no cita mana uzņēmuma - “Latvia Hotel Invest” (kam pieder viesnīca Rīgā “Rixwell Elefant Hotel” – red.),” viņš saka.

Galvenais magnēts – ezers
J. Ivanovs uzsver - jau ilgāku laiku Latvijā meklējis vietu līdzās kādai ūdenstilpei, kur radīt šādu aktīvās atpūtas objektu, līdz uzzināja par Alūksnes ieceri par veselības centru. “Es Latvijā jūtos komfortabli. Pirmo reizi uz Latviju atbraucu 2008. gadā, pamazām šeit sāku iedzīvoties, iepazinu biznesa vidi, politiķus, līdz sāku pats attīstīt biznesu viesmīlībā. Tūrisms Latvijai ir prioritārs attīstības virziens, kam nepieciešama daba un infrastruktūra. Latvieši ir aktīvi un sportiski, viņiem patīk būt pie dabas. Latvijas reģionos ir daudz nelielu viesu māju ar ierobežotu papildu aktivitāšu piedāvājumu. Līdz šim te, reģionos, neesmu redzējis nevienu lielu infrastruktūras objektu, kas pilnībā un vienuviet spētu apmierināt tūrisma un viesmīlības vajadzības, kas būtu aktīvās atpūtas objekts visām vecuma grupām un ar visa veida piedāvājumu,” novērojis J. Ivanovs.
Taujāts par Alūksnes priekšrocībām vietas izvēlei, viņš uzsver: Alūksnē jau ir laba infrastruktūra, bet galvenais – brīnišķīgs, liels un tīrs ezers, un pie jaunā objekta būs sava krasta līnija. “Jums ir viens no skaistākajiem ezeriem Latvijā, izmantojams dažādām sportiskām aktivitātēm ziemā un vasarā, te var makšķerēt – to visu jāturpina saglabāt un attīstīt. Ģeogrāfiski Alūksne atrodas labā vietā – līdzās ir Igaunija, kur netālu, Tartu, ir starptautiska lidosta, kas Alūksnei ir tuvāk nekā Rīgas lidosta, kā arī Krievija. Mēs Alūksnē gribam veidot vissezonas kūrortu, tādēļ teritoriālais novietojums ir ļoti svarīgs. Alūksne ir laba vieta attīstībai,” viņš uzsver.

160 numuru viesnīca
Alūksnē J. Ivanovs vēlas radīt ko līdzīgu franču kūrortviesnīcu tīklam “Club Med”, kas pastāv jau ilgāk nekā 60 gadu dažādās pasaules valstīs un pazīstams kā daudzveidīgs aktīvās atpūtas piedāvājums. Tajā pieejama ne tikai viesnīca, bet arī SPA centrs, baseini, trenažieru zāle, kosmētiskās procedūras, bērnu klubi, pārgājieni kājām, izbraucieni ar velosipēdiem un laivām, dažādas aktivitātes uz ūdens un citi, lai iztaptu katra viesa vēlmēm.
“Ja Alūksnes pašvaldība šeit uzbūvēs veselības centru, mēs kā centra nomnieks līdzās attīstīsim visu teritoriju, ieguldot investīcijas viesnīcas ar 160 numuriem celtniecībā, teritorijā ap to izbūvēsim vairākas labiekārtotas ģimenes mājas visa vecuma apmeklētājiem, ģimenēm ne tikai no Latvijas, bet arī Eiropas un tālākiem kontinentiem. Ja ir labs mārketings, klientus piesaistīt var no jebkuras valsts. Mērķis ir radīt piedāvājumu, lai cilvēki Alūksnē paliktu vismaz nedēļu, ne tikai dažas dienas.
Savukārt mūsu centra un viesnīcas klientiem labprāt organizēsim izbraucienus pie vietējiem ražotājiem, zivju audzētājiem, kur viesi varēs arī makšķerēt, uz saimniecībām, kur iegādājami ekoloģiski produkti, iesaistīties lauku darbos, jo daudzi pilsētnieki to nekad nav darījuši, un citu, ko vietējie iedzīvotāji varēs piedāvāt. Viss ir jūsu pašu rokās,” norāda J. Ivanovs.
Investors apgalvo, ka biznesā viņam līdz šim nav neviena projekta, ko nebūtu līdz galam īstenojis. Viņam vienmēr svarīgi būt pirmajam un darīt to, ko nedara citi, būt monopolistam. “Mums ir laba biznesa reputācija, tostarp Latvijā. Mums ir pieredze un iespējas, lai sasniegtu mērķus. Iespējami ātri izstrādāsim viesnīcas projektu, lai mirklī, kad pašvaldība sāks centra būvniecību, mēs līdztekus varētu sākt arī savus rakšanas darbus, ierīkot inženierkomunikācijas. Pašlaik domāju, ka pirmo atklās veselības centru un pēc tam viesnīcu,” viņš saka.

Pilsētā jau paveikts daudz
Alūksnes viesnīcas būvniecībā
J. Ivanovs sadarbosies ar Arhitektūras, interjera un dzīvesstila studijas “FortyFourStudio” arhitektu Mārtiņu Hermansonu. Minētā Rīgas studija strādā visā pasaulē ar pārstāvjiem Milānā un Maskavā. M. Hermansons saņēmis vairākas nozares balvas arhitektūrā un būvniecībā. Viņš uzsver – projektu Alūksnē nevarētu īstenot bez vietējo iedzīvotāju atbalsta un līdzdalības.
“Prieks, ka alūksnieši ir gatavi atvērt savas pilsētas durvis. Alūksnē jau līdz šim daudz izdarīts infrastruktūras sakārtošanā, jaunu piedāvājumu radīšanā, kas piesaista ne tikai tūristus, bet veido šo teritoriju interesantu potenciālajiem investoriem, tādēļ šī ir atbilstoša vieta
J. Ivanova projektam. Alūksnes pilsēta ir ne tikai vēsturiska, bet arī mūsdienīga. Kāda ēka pašlaik ir tukša, bet cita attīstās. Alūksne ir daudzkrāsaina, kas apliecina, ka pilsēta vienmēr ir dzīva. Tas viss jāizmanto. Manas sievas vecmāmiņa ir no Alūksnes, tādēļ mēs ar ģimeni bieži šeit braucam. Varu apliecināt, ka pilsēta mainās. Katru gadu te rada kaut ko jaunu,” uzsver arhitekts.

Vajadzēs alūksniešu iesaisti
M. Hermansons atzīst – Alūksnes viesnīcas projekts vēl top. “Sākot ainaviski ļoti skaistās teritorijas izpēti, bijām patīkami pārsteigti, ka līdzās jau daudz kas labs ir radīts. Tam visam vajag dot mazu grūdienu, lai sadzirdētu plašāk. Alūksne ir tālu no Rīgas, bet tajā pašā laikā tuvu visam. Mūsu uzceltā viesnīca būs kā pamats, bet blakus piedāvājums tās apmeklētājiem būs jārada vietējiem iedzīvotājiem, jo – kāds no jums audzē un kūpina zivis, gaļu, kāds darina kaut ko savām rokām, ražo. Jūs būsiet tie, kuri viesus ar smaidu sagaidīsiet, mēs radīsim tikai ēku. 300 darbavietu būs tikai tam, lai nodrošinātu servisu viesnīcas un veselības centra apmeklētājiem – vēl daudzas darbavietas būs radītas nepastarpināti, nodrošinot pakalpojuma ņēmējus, apmeklētājus vietējiem mājražotājiem, amatniekiem, uzņēmējiem. Arī viņi visi varēs attīstīties. Kāpēc braukt, piemēram, uz Tartu, Pērnavu, Poliju, kur līdzīgi centri ir pārpildīti, ja ļoti kvalitatīvu aktīvās atpūtas vietu var radīt Alūksnē,” pārliecināts M. Hermansons.

Nākotnes profesijas Alūksnē
Kādas profesijas alūksniešiem jāsāk laikus apgūt, lai pēc dažiem gadiem pretendētu uz darbavietu veselības centrā vai viesnīcā? Projekta īstenotāji atzīst – būs vajadzīgi kosmetologi, masieri, SPA procedūru speciālisti, sporta treneri, frizieri, restorāna darbinieki, bērnu kluba darbinieki un citi. Jāņem vērā, ka jaunie objekti strādās visu diennakti. Nav noslēpums, ka pašlaik arī daudzi Alūksnes novada iedzīvotāji strādā ārvalstīs, tostarp šajās profesijās, guvuši pieredzi un būtu gatavi atgriezties, ja dzimtajā novadā būtu atbilstošas darba iespējas. Tādēļ ir cerība, ka pēc trim gadiem jaunie objekti mājup no ārvalstīm atgriezīs novadniekus.
“Latvijā ir darbspējīgi iedzīvotāji, kuri prot un grib strādāt. Diemžēl valstī iedzīvotāju skaits samazinās, bet, manuprāt, ja būs darbavietas, atradīsies arī, kas strādā. Īstenojot šo projektu vairākās kārtās, Alūksnē tiks radītas ap 300 jaunas darbvietas. Labam meistaram darba nekad netrūkst, bet ne visai labam atliek laiks sēdēt un uzpīpēt,” saka J. Ivanovs.
Īstenojot šo projektu, Alūksne tiks attīstīta vairs ne tikai kā vietējā tūrisma pilsēta. Lai to izdarītu, līdztekus jāsāk gatavoties vietējiem mājražotājiem, amatniekiem, zemniekiem un uzņēmējiem, radot pārdomātu piedāvājumu centra un viesnīcas potenciālajiem apmeklētājiem. Kā uzsvēra J. Ivanovs: “Ja cilvēks brauc atpūsties, viņš vienmēr ir gatavs tērēt naudu”. Pašvaldībai jāturpina veikt ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā, tostarp domāt par ceļa ap Alūksnes ezeru asfaltēšanu visā garumā. Arī “Alūksnes un Malienas Ziņas” noteikti sekos projekta virzībai.

Gadsimta notikums Alūksnei
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, atminoties investora meklējumus, atgādina, ka pirms pāris gadiem ticies ar uzņēmēju no Igaunijas. “Viņam bija vēlme, bet nebija finansiālā seguma, lai iesaistītos šādā projektā, kas mūs radīja bažīgus. Turpinājām meklēt. Uzrunājām ietekmīgus Alūksnes novada uzņēmējus, kuriem ir kontakti ārvalstīs un kuri varētu “izmest āķus” Eiropā vai Austrumos investīciju piesaistei šim projektam Austrumlatvijā. Piesaistījām arī uzņēmumu, kas veica pētījumu šim biznesa projektam, lai izprastu, kā pareizāk rīkoties. Vērsāmies arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, izdevām informatīvus bukletus. Mēs ceram sagaidīt investoru, kuram ir patiesi nolūki radīt šeit jaunas darbavietas, investēt un uzlabot Alūksnes novada ekonomisko situāciju,” saka Dz. Adlers.

Investīcijas jāpiesaista nomiekam
Jautāts par otru nomas izsoles dalībnieku, Dz. Adlers ir izvairīgs. “Acīmredzot viņš nebija nopietns. Iepriekš interesējās, vai izolē varēs piedalīties attālināti. Tas bija Latvijā reģistrēts uzņēmums,” viņš saka.
Vai SIA “Alūksne Hotel Invest” būs finansiālais nodrošinājums, jo uzņēmums ar 2750 eiro pamatkapitālu dibināts tikai šā gada 28. maijā?
Dz. Adlers norāda – bieži vien katram projektam tiek dibināts cits uzņēmums, lai attīstītu jaunu biznesu. “Tas mani pat priecē, turklāt ar nosaukumu, kur ietverts vārds “Alūksne”. Par finanšu nodrošinājumu diskutējām ar investoru sestdien, viņš pārliecināja, ka projekts izdosies. SIA “Alūksne Hotel Invest” būs veselības centra būves nomnieks un apsaimniekotājs, kuram kopā ar projekta rezultātos ieinteresētajiem komersantiem jāveic investīcijas projekta teritorijā vai blakus esošajos īpašumos. Nomnieka pienākums ir meklēt un nodrošināt investīcijas. Nomnieks pie mums vedīs potenciālo investoru, kas attīstīs objektu un tā piegulošo teritoriju. Pašvaldība ļoti cer, ka būs viesnīca, kas Alūksnei ļoti nepieciešama.
Jāuzsver arī, ka pamatkapitāla apjoms un uzņēmuma dibināšanas laiks nav biznesu raksturojošs rādītājs – tas ir mīts, tādēļ aicinu nespriest par uzņēmumu tikai pēc šiem diviem kritērijiem,” saka Dz. Adlers.
Uz jautājumu, vai pašvaldībā šodien zina, ka Valsts kasē gūs tik apjomīgu aizņēmumu, Dz. Adlers norāda – valsts likumdošana to atļauj, turklāt šim projektam būs arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. “Par indikatīvo finanšu apjomu centram deputāti jau reiz lēma, pēc iepirkuma lems atkārtoti. Vai, paņemot aizņēmumu centram, pēc tam varēsim vēl gūt kredītu iecerei par sporta zāli? Paņemot aizdevumu 100% apmērā sporta zālei un centram, aizņēmumu kredītportfelis pārsniegs atļautos 20%. Turpināsim iestāties, lai sporta zālei piesaistītu arī valsts finansējumu.”

Objekts komercdarbībai, nevis pašvaldībai
Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite atgādina, ka pašvaldība nedrīkst gūt peļņu no centra, tādēļ nerēķina kategorijās, kad pašvaldība atgūs centra būvniecībā ieguldīto. Turklāt centra izveide notiek specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu. “Tas ir objekts komercdarbībai, nevis pašvaldībai. Tādēļ arī vispār drīkstam šo centru būvēt,” viņa saka. Dz. Adlers piebilst – pašvaldība nedrīkst veikt komercdarbību, bet tās pienākums ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu infrastruktūru, kas savukārt piesaista investīcijas un rada darbavietas: “Līguma noslēgšana jau ir uzvara, un varam sākt rēķināt, ka pašvaldības ieguldījumu būsim atpelnījuši.
Tas ir ilgtermiņa ieguldījums arī tādēļ, ka 47 jaunās darbavietas būs radītas, un novada iedzīvotāji tur sāks darbu, maksās nodokļus, tiks eksportēts Alūksnes novada pakalpojums – šajā gadījumā centrā pieejamie pakalpojumi. Katra no šīm 47 darbavietām sev līdzi nesīs vēl jaunas darbavietas novadam.
Nav noslēpums, ka Austrumlatvija joprojām Latvijā nav starp pievilcīgākajām teritorijām, kur attīstīt biznesu. Ja mums šāds investors ir parādījies, mums tas tiešām ir jānovērtē un jāsargā. Šis Alūksnei būs gadsimta notikums. Nav tā, ka kādam vienkārši gribētos Alūksnes ezera krastā, mežā uzbūvēt baseinu. Nē – vēlamies attīstīt novadu, piesaistot jaunas investīcijas, kas radīs jaunas darbavietas, kas savukārt radīs konkurenci darba tirgū Alūksnes novadā un cels vidējo atalgojumu darbiniekiem. Šis projekts uzlabos labklājību visā novadā. Patiesā labuma guvēji būs Alūksnes novada iedzīvotāji. Pašlaik esam tikai vidusposmā. Aktīvi jāturpina strādāt, lai uzturētu pilsētas infrastruktūru un radītu vēl jaunus piedāvājumus, ko nākotnē izmantos jauno objektu klienti,” norāda Dz. Adlers.

Jevgēnijs Ivanovs
Valstspiederība: Krievijas Federācija. Ir uzturēšanās atļauja Latvijā.
Latvijā dzīvo: 10 gadu.
Bizness Krievijā un Ukrainā: pieder melnās metalurģijas rūpnīcas, kam filiāles ir vairākās Eiropas valstīs, Amerikā, Dienvidāfrikā. Ir lielākais uzņēmums Krievijā, kas rūdu importē, nevis eksportē.
Bizness Latvijā: kopš 2008. gada, viesmīlības nozarē (Rīgā pieder un izveidojis 4* Superior viesnīcu (157 numuri) ar restorānu, konferenču zālēm un SPA “Rixwell Elefant Hotel”; viesnīcu “Rija Domus Hotel” (50 numuri); kultūrvēsturiskās ēkās izveidojis restorānu “Piazza Italiana”,
namu “Elizabetes Rezidence”; pieder Vīna studija.
J. Ivanova atziņas:
• Lai cilvēki labi dzīvotu, viņiem vajadzīgs labs darbs.
• Nebaidieties no lieliem izdevumiem, baidieties no maziem
ienākumiem.
• Jo vairāk bagātu cilvēku, jo mazāk nabago.
• Ja tu kaut ko atkārto, tad jau esi atpalicis.
• Ja gribi kaut ko sasniegt, tad tev pa ceļu jāskrien pirmajam.

Kur:
Veselības veicināšanas pakalpojumu centrs atradīsies ainaviskā vietā tiešā Alūksnes ezera tuvumā, nekustamajā īpašumā “Jaunsētas”. Zemesgabalu centra būvniecībai pašvaldība iznomā no tā īpašniekiem Uģa Vorona un Druvja Tomsona, kuri pašvaldībai par to nomas maksu neprasa.

Kas un ko būvēs:
Alūksnes novada pašvaldība – centra 1. kārtu (kas sevī ietver ēku ar kopējo platību ~ 4298,3 m2 un ar to saistīto teritoriju ~ 2,54 ha), ierīkos inženierkomunikācijas, izbūvēs jaunu ceļu līdz centram.
No pašvaldības puses objektu daļēji aprīkos ar ierīcēm, priekšmetiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Investors – varēs izbūvēt centra 2. kārtu (āra zonu: terasi un āra baseinus), kā arī citus objektus pēc saviem ieskatiem.

Investora ieguldījums (līdz 2023. gadam):
● jārada 47 jaunas darbavietas;
● jāiegulda vismaz 3,2 miljoni eiro investīciju projekta teritorijā vai teritorijās, kas robežojas ar to, piemēram, būvniecībā, labiekārtošanā.

Finansējums centram:
● 3,2 miljoni eiro – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda;
● 0,73 miljoni eiro – valsts budžeta dotācija pašvaldībām;
● indikatīvi vairāk nekā 5 miljoni eiro – Alūksnes novada pašvaldības aizņēmums Valsts kasē;

● pēc uzbūvēšanas nomnieks pašvaldībai maksās nomas maksu - 7650 eiro, tajā skaitā, ja pilnībā izbūvēta tikai 1. kārta, 6325 eiro mēnesī (bez PVN); un segs visas uzturēšanas izmaksas, kas paredzamas lielākas, nekā nomas maksa.

Kad:
Pašvaldībai veselības centra ēka jāuzbūvē līdz 2022. gada 31. decembrim.
Pašvaldībai jaunais ceļš Ziemera pagastā (kas savienos valsts vietējo autoceļu V 386 Alūksne - Ziemeri – Veclaicene ar Melnuma ielu, Alūksnē) jāizbūvē šogad tādā stadijā, lai pa to var nokļūt līdz centra būvniecības vietai un piegādāt būvmateriālus. Iepirkumā uzvarēja SIA “Sorma”, kas darbus veiks par 229 005,16 eiro (bez PVN), kas paredzētas kā projekta attiecināmās izmaksas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atrasts Alūksnes veselības centra investors

Kategorijas